Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
23. augusts, 2013
Drukāt

Nelikumīgi RPIVA doktora grādi piešķirti arī pazīstamiem cilvēkiem

Foto - AFP/ImageForumFoto - AFP/ImageForum

Galvenā atbildība par nelikumīgo doktora grādu piešķiršanu jāuzņemas augstskolai, bet vainīga arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).


 

“Sirsnīgi sveicam profesori Guntu Bāliņu un aicinām kolēģus sekot viņas piemēram!” Tāds ieraksts redzams Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) mājaslapā. Tas veikts maijā, kad LKA pasniedzēja, pazīstamā baleta zinātniece Gunta Bāliņa ieguva doktora grādu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA). Tagad atklājies, ka profesore un vēl septiņi doktori RPIVA šos grādus saņēmuši nelikumīgi.

 

Rektore maldināta?

Jau otrdien Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izplatīja informāciju, ka RPIVA, iespējams, piešķīrusi doktora zinātniskos grādus, kaut akadēmijai šādas tiesības nav deleģētas. Augstskolas, kurām ir tiesības piešķirt šos grādus, noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Šobrīd Latvijā tādas tiesības piešķirtas 13 augstākās izglītības iestādēm, RPIVA šajā sarakstā nav iekļauta.

Akadēmija sākotnēji vainu par nepamatoti piešķirtajiem doktora grādiem neuzņēmās. Vainīga esot Latvijas zinātnes padome (LZP). Normatīvie akti nosaka, ka tiesības piešķirt doktora grādus valdība dod pēc LZP pozitīva atzinuma. LZP šādu atzinumu akadēmijai deva, un RPIVA domājusi, ka tā gādās arī par attiecīgo valdības noteikumu maiņu.

Vainīga akadēmijas acīs bija arī pati IZM, kas agrāk neesot pamanījusi, ka RPIVA piešķir doktora grādus, kaut tādu tiesību tai nav. Ceturtdien tomēr akadēmija arī pati sāka uzņemties vainu – pavēstīja, ka atstādināta par doktora grādu piešķiršanu atbildīgā amatpersona, kas esot maldinājusi akadēmijas rektori Daci Markusu. Neoficiāla informācija liecina – rektorei esot apgalvots, ka RPIVA ir iekļauta attiecīgajā sarakstā.

LZP priekšsēdētājs Andrejs Siliņš norāda, ka vainot LZP bija nepamatoti: “Labi atceros, ka, izsniedzot atzinumu, augstskolas pārstāvim sacīju: tagad jums ar šo dokumentu jādodas uz IZM, lai tā virza tālāk grozījumus MK noteikumos. Laikam mani nesadzirdēja,” teic A. Siliņš, norādot, ka citas augstskolas nav gaidījušas, ka LZP viņu vietā virzīs procesu, bet darījušas to pašas.

Arī IZM uzskata: augstskolai, pirms tā piešķir doktora grādus, bija jāpārliecinās, ka tai ir šādas tiesības un LZP vainot nevar. “LZP ar atzinumu izsaka tikai iespēju RPIVAi iegūt promocijas tiesības, bet tās nepiešķir,” uzsver IZM pārstāve Una Ahuna-Ozola.

 

Neviens nepamanīja

Taču kāpēc augstskolai tika ļauts visu šo gadu piešķirt doktora grādus? Tos nepiešķir dziļā slepenībā. Visus doktorantu uzrakstītos promocijas darbus vētī Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija (VZKK), kurā līdz ar akadēmiķiem un augstskolu pārstāvjiem darbojas arī divi IZM pārstāvji.

Viens komisijā iekļautais IZM pārstāvis gan ministrijā nestrādā jau vairāk kā gadu un arī komisijas darbā nepiedalās, bet IZM nav uzskatījusi par vajadzīgu šo pārstāvi aizstāt ar citu. Par doktora grāda piešķiršanu tiek ziņots, publicējot informāciju “Zinātnes vēstnesī”.

Tur minēts ne tikai jaunā doktora grāds, bet arī tas, kurā augstskolā tas iegūts. Turklāt tieši IZM piešķir numurus doktora diplomiem. Tātad to darījusi, nepārbaudot akadēmijas tiesības piešķirt grādus. Problēma IZM pamanīta tikai pagājušajā nedēļā. Lai noskaidrotu, kāpēc agrāk tas nav redzēts, Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzdevis veikt pārbaudi. Ministrs arī uzdevis apkopot informāciju par visu Latvijas augstskolu promocijas padomju darbu un doktora zinātnisko grādu piešķiršanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

VZKK priekšsēdētājs, Latvijas zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāra vietnieks Raimonds Valters skaidro, ka komisija tikai pārbaudījusi iesniegto promocijas darbu kvalitāti. Komisijai nav ienācis prātā pārbaudīt, vai RPIVA promocijas padome ir tiesīga piešķirt doktora grādus.

Būtisks vēl kāds aspekts – divas RPIVA amatpersonas, kas augstskolā bija atbildīgas par promocijas padomes veidošanu, zinātņu prorektore Māra Marnauza un zinātņu daļas vadītāja Sanita Madalāne ir “Vienotības” biedres. Pēc neoficiālas informācijas, M. Marnauza vakar atstādināta no amata.

Viena no akadēmijā tapušajām doktorēm ir bijusī Saeimas deputāte, arī “Vienotības” biedre Baiba Brigmane. Iespējams, tādēļ šis gadījums tiks izskatīts arī partijas ētikas komisijā. Daļai biedru esot aizdomas – grādi piešķirti, zinot, ka to nedrīkst darīt.

Kas notiks ar astoņiem doktoriem, kas saņēmuši doktora grādu RPIVA? Vai tie uzskatāmi par neiegūtiem? U. Ahuna-Ozola atbild: par to lems Izglītības kvalitātes valsts dienests, kam lēmums būtu jāpieņem līdz 19. septembrim.

 

Viedokļi

Kā jūtaties, uzzinājusi, ka jums doktora grāds piešķirts nelikumīgi?

Gunta Bāliņa, baleta un dejas pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore: “Esmu šokā. Process, kam gāju cauri, lai iegūtu doktora grādu, nebija viegls, un arī naudas ieguldījums bija diezgan ievērojams. Studijas doktorantūrā bija nopietnas, disertācija tika izskatīta arī VZKK un atzīta par doktora grādam atbilstošu. Tāpēc uzskatu, ka doktora grādu esmu ieguvusi godīgā ceļā, un tas man nebūtu atņemams.”

Baiba Brigmane, Rīgas domes deputāte, Banku augstskolas docente: “Visas procedūras, kas nepieciešamas doktora grāda iegūšanai, ir veiktas. Darbs ir nopietni recenzēts un analizēts, doktora programma, kurā studēju, – kreditēta. No manas aizstāvēšanās līdz doktora grāda piešķiršanai pagāja divi mēneši. Ja kādam bija iebildumi pret to, ka saņemu grādu, šajā laikā iebildumus varēja paust. Taču nav manā varā lemt, kādam jābūt risinājumam šajā situācijā.”

 

 

Fakts

Pašlaik Latvijā ir 91 doktora studiju programma, bet doktora grādu piešķirt ir tiesīgas 78 promocijas padomes. Pērn doktora zinātnisko grādu ieguva 267 pētnieki.

Avots: IZM

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+