Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. jūlijs, 2016
Drukāt

Kāpēc Nelsons atteicās diriģēt Baireitā? (1)

Foto-EPAFoto-EPA

Pēdējo gadu notikumi rāda, ka skandāls un prestižais Baireitas festivāls ir gluži kā cimds ar roku – kur viens, tur otrs. Šogad mazliet novēloti, taču skandāls atkal ir klāt – šoreiz tajā iesaistīts pašmāju diriģents, talantīgais un pasaulē atzītais Andris Nelsons, kurš tikai mēnesi pirms festivāla atklāšanas, kas notika vakar, atteicās no festivāla galvenā diriģenta goda, skaidrojot to ar “atšķirīgām pieejām dažādos jautājumos”.

Turklāt pasaules presē raisījušās arī pamatīgas diskusijas par islāma kritiku Ūves Ērika Laufenberga režisētajā “Parsifālā”. Izskan arī jautājums – vai nu jau par parastiem kļuvušie skandāli ir gudrs mārketings vai arī tā tik tiešām ir vētrainās Vāgnera dzimtas raksturīgā īpašība – nemitīgi konfliktēt un staigāt pa naža asmeni, neizejot uz kompromisiem?

Protams, islāms un viss ar un ap to saistītais šobrīd ir jūtīga tēma, un gan festivāla saimniece, dižā komponista mazmazmeita  Katrīna Vāgnere, gan režisors Ūve Ēriks Laufenbergs uz apgalvojumu, ka Vāgnera “Parsifālā” tiek kritizēta islāmticība, reaģē, kategoriski to noliedzot. Taču šis ir tikai viens no neoficiālajiem pieņēmumiem par Nelsona atlūguma pamatmotīviem, jo par tā patiesajiem iemesliem iespējams vien spekulēt. Oficiālajā paziņojumā diriģents norāda: “Sakarā ar atšķirīgām pieejām dažādos jautājumos gaisotne šīgada Baireitas festivālā neattīstījās visām pusēm savstarpēji pieņemamā veidā.” Ar ko tieši un par kādiem jautājumiem diriģents nav varējis saprasties, viņš diplomātiski klusē! Taču maz ticams, ka diriģents spertu šādu soli par niekiem vien. Laufenbergs nenoliedz, ka “Parsifālā” iekļauta atsauce uz islāmticību, taču uzsver, ka iestudējums ir par kristietību. “Kā nekā “Parsifāls” vēsta par reliģiju un tāds ir bijis arī Vāgnera nodoms,” apgalvo Laufenbergs. Operā tiekot runāts par kristietību, dievināšanu un pielūgšanu, kristietības ideāliem, pakāpeniski priekšplānā iznākot rituāliem.

Jāatzīst, ka daudzi klasiskās mūzikas aprindās ir neizpratnē par latviešu mākslinieka lēmumu un, pazīstot viņu, secina, ka pie vainas jābūt kādam patiešām nopietnam konfliktam. Jo grūti iedomāties vienmēr draudzīgo, kompetento, inteliģento diriģentu speram šādu soli nelielu māksliniecisko nesaprašanos dēļ. Otrs vaininieks, uz kuru diriģenta “Facebook” profilā norāda vairāki viņa atbalstītāji un draugi gan no klasiskās mūzikas pasaules, gan ārpus tās, ir festivāla jaunais muzikālais direktors Kristians Tīlemans. Neoficiāli avoti vēsta, ka viņš mēģinājumu laikā daudz kritizējis diriģentu un uzstājīgi mēģinājis ieviest savas korekcijas. Taču visas šīs ir tikai spekulācijas un patiesie iemesli zināmi vien “savējiem”. Preses pārstāvjiem abas pārstāvētās puses vien sniedz atrunas – festivāla preses sekretārs īsi pēc Nelsona paziņojuma vien attrauca, ka viņa vietā atradīšot citu diriģentu. Savukārt Kristians Tīlemans izteica skumjas par šādu situāciju, vien dzēlīgi piebilstot, ka “Parsifāls” gan prasot lielu līdzjūtību un empātiju…

Lai arī iestudējumā “islāms tiek tikai pieminēts”, šogad Baireitas festivālā īpaša uzmanība pievērsta drošībai, tā pamatīgi apgrūtinot arī radošo komandu. Līdz ar intensīvā mēģinājumu perioda sākumu atsevišķiem māksliniekiem ieteikts no Baireitas neizbraukt līdz pat festivāla beigām – 28. augustam. Turklāt ikvienam māksliniekam līdzi vienmēr jābūt identitāti apliecinošam dokumentam un izņēmumi netiek pieļauti pat vadošo aktieru vidū. Arī preses pārstāvjiem šogad jāakreditējas īpaši laikus.

Interesanti, ka tikpat slidens skandāls izcēlies arī tālajā 1931. gadā, kad festivālā piedalīties atteicies diriģents Arturo Toskanīni, apvainojot organizatorus izrādām pārlieku lielas simpātijas pret fašismu, ko tikai pastiprināja Vinifredas Vāgneres ciešā draudzība ar Ādolfu Hitleru.

Andris Nelsons Baireitā pirmoreiz uzstājās 2010. gadā, diriģējot “Loengrīnu”, kas būtībā bija sākums viņa starptautiskajai karjerai. Viņu festivālā aizstās Hartmūts Hēnhens, par ko festivāla direktore Katrīna Vāgnere jau izteikusi sajūsmu. 73 gadus veco Hēnhenu apbrīno par viņa Vāgnera mūzikas interpretāciju, īpaši par vērienīgā “Nībelunga gredzena” cikla iestudējumu Amsterdamā. Ap Baireitas festivālu sacelta pamatīga ažiotāža. Iespējams, atbildes uz pēdējā mēnesī virmojošajām diskusijām un jautājumiem sniegs pati “Parsifāla” pirmizrāde, kas notika vakar, 25. jūlijā, – vēl pirms “KZ” nodošanas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+