Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. februāris, 2013
Drukāt

Ņem tik ciet satiksmes ministra vietu

Foto - LETAFoto - LETA

Diezin no kurienes attransportēts maldīgs priekšstats, itin kā produktīvam satiksmes ministram jāvaktē, lai kravas pa dzelzceļu grozītos kā atmosfēras slāņi pār Latviju, lai “Air Baltic” gaisa tilts nesagāztos, un ka mūsu ostās no tranzīta jārauš nauda kauču lāpstām, kauču samta ķepiņām.

 

Tas taču greizais spogulis, ka ministram tamdēļ jāsitas vai nost un vēl jālauza ķobis, vai tērauda kumeļus iepirkt Spānijā vai būvēt vagonrūpnīcā! Lai te būtu caurbraucamā sēta, kur par mazu saprātīgu atlīdzību dos naktsmājas kaut visam Vjetnamas eksportrīsam, Ķīnas zīdam un Vidusāzijas kamieļu mēsliem, vietējam vēlētājam par to nospļauties. Turpretī krāšņā ģenialitātē spieģelēsies tas satiksmes ministrs, kuram beidzot pielēks, ko viņam saka skaidrā un vienkāršā latviešu valodā – vecīt, tu labo un būvē autoceļus! Cauri Latvijai var braukt tikai ar bruņurupuci vai, ja joņot, tad kaut kur pa vidu mongoļu–tatāru karapūlim. Latvija guļ maģistrālo un grants ceļu drupās. Šis žiglais vanadziņš, kurš 1. martā atsteigsies Aivja Roņa vietā kā Latvijas noasfaltētājs – jā, šī vīra foto šūposies pie tūkstoš automobiļu vējstikla tai diedziņā, kur šoferi agrāk karināja mikimausa statuetīti, kārdinoši daiļas skaistules attēlu vai gaisa atsvaidzinātāja salvetīti. Pat vajāta Zaķa sliktā slava sūbētu, ja viņš apņemtos amatu un trauktu kā lielceļa rullis pa manis norādīto maršrutu. Re kur, politiķi Zaķi domāja jau sautējumā savārītu un pirms cepšanas porcijās sadalītu, tur stilbiņi, tur sedls un abas olas marinādē, bet nekā nebij. Ja vien vecajā zēnā pamostos dzīvotgriba un vēlme pāraut balto čībiņu vietā rītakurpes, es viņam teiktu – ņem tik ciet satiksmes ministra vietu!

Kā čakls ceļu strādnieks “Latvijas ceļa” satiksmes ministrs Krištopans no dziļām grambām vinnēja 7. Saeimas vēlēšanas, un, ar fūres ātrumu un svaru nesdamies, ka stabi zib gar acīm, aizsvilpa par valdības galvu.

Tūkstošiem bedrainu kilometru bija lielā Viļa uzvaras talismans, kad viņš sacīja – te būs pirmšķirīga autostrāde, te laidīsiet kā Vācijā pa bāni, te drusku nolīdzinās ar bitumu un arī jūsu miestam ceļa nogabalu piegludināšu. Piekrītošas balsis ripoja urnās, klausoties, kā melnās lentes izvīsies pa visu valsti un braukšana būs kā pa galdu.

Jaunajam ministram ceļameistaram pat ātrums nebūs jāpārsniedz. Viena asfaltā kūpoša vasara, otra tikpat pieblietēta, un viņš rullē kā ar karieti uz priekšu, uz 13. Saeimu un vēl partiju uz četriem riteņiem paķer līdzi! Ziņu tirdzniecības centri ir klāt, kad satiksmes ministrs, ceplī ar karoti notupies pie verdoša piķa katla, uz mēles nosmeķēs putiņas un nokomandēs – labs ir, lejiet, vīri! Ne vairs BMX riteņbraucēju Štrombergu, bet asfaltēšanas čempionu liks uz Latvijas pasta izdotām pastmarkām. Ja nu Zaķis ir tik švaks, ka nogāžams gar zemi, metot ar dīvāna spilvenu, un paliek garāžā (un Štokenbergs arī negrib), lai Nacionālā apvienība šķūrē kandidātu uz zelta bedri, uz transportartēriju ministra amatu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+