Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. oktobris, 2013
Drukāt

Nemākam izmest atkritumus (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Komisija neoficiālā vēstulē Latvijai norāda uz atbildīgās ministrijas neprofesionalitāti vides aizsardzības nozarē. Latvijas eksperti piekrīt.

Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts pamatoti pārmet Latvijai, konkrēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), nepamatotas un nesaprotamas ieceres vairāk nekā 700 miljonu eiro tēriņiem nākamajā ES plānošanas periodā (2014. – 
2020. g.). “Priekšlikumi ES atbalsta izmantošanā vides nozarē ir vāji, tie skaidri nepasaka sasniedzamos mērķus un gaidāmos rezultātus, ņemot vērā valstij saistošos nosacījumus,” norādīts EK vēstulē Latvijai.

Komisija precizē – Latvija nenorāda, kā tā nodrošinās pusi no mājsaimniecību radīto sadzīves atkritumu pārstrādi 2020. gadā. Nepārliecina arī tas, ka Latvijā 2020. gadā varēs vien 35% no bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem (pārtikas produktu atlikumi, zaļie atkritumi, tie veido aptuveni 40% no sadzīves atkritumiem) noglabāt poligonos, no pārējā daudzuma gatavos kompostu. Šādai neticībai ir arī pamatots iemesls. ANO ekspertes Rūtas Benderes un vēl vairāku pētnieku pērn VARAM pasūtītajā pētījumā secināts, ka Latvijā jau šajā gadā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei nepietiek 31 000 
tonnu pārstrādes jaudas, bet 2020. gadā deficīts būs gandrīz 53 000 tonnu.

EK arī nesaprot, kā Latvija pārstrādās 24% no atkritumiem. Komisijas cenšas panākt, lai Latvijā mājsaimniecības beidzot vairāk sāktu šķirot atkritumus. Svarīgi, lai atšķirotu bioloģiski noārdāmos atkritumus. Tomēr jāņem vērā, un to uzsver arī atkritumu apsaimniekotāji – par dalītās vākšanas ieviešanu būs jāmaksā no iedzīvotāju maciņiem. Iepriekš pieminētajā pētījumā secināts: “Vidējais tarifa pieaugums, ieviešot šķirotu biomasas savākšanu, iedzīvotājiem pieaug no pašreizējās izmaksas Ls 11,20 no iedzīvotāja gadā līdz Ls 13,8 jeb aptuveni par 20%.” Trūkst arī komposta laukumu.

Vēl viens EK pārmetums – Latvija ir apņēmusies 2020. gadā pārstrādāt 70% būvniecības nozarē radīto atkritumu, tomēr nav norādījusi, kā to paveiks. Šajā virzienā tikpat kā nekas nav paveikts. Pārmetumi ir arī par iecerētajiem pasākumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un citām nekonkrētām iecerēm. Tiek arī nopietni apšaubīts, vai ar paredzamajiem 153 milj. eiro atkritumu saimniecības nozarei un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai būs pietiekami. Savukārt par ūdenssaimniecību, starp citu, norādīts, ka mūsu ierēdņi nepareizi sapratuši centralizētās ūdens apgādes nodrošināšanu – tā jāno-
drošina apdzīvotajās vietās ar vismaz 50, nevis 2000 iedzīvotāju. Finanšu ministrijā aizvadītajā nedēļā notikušajā sanāksmē no VARAM paredzētās naudas 10 milj. eiro iecerēts pārdalīt citiem mērķiem.

Daudzas pazīmes rāda – VARAM patiešām nepietiek kompetentu darbinieku. Viens piemērs. Jau pēc iestāšanās ES bija zināms, cik daudz un kurā gadā Latvijā būs jāpārstrādā noteikts atkritumu daudzums. Vēl līdz šodienai VARAM nav pateikusi reģionālajiem apsaimniekotājiem, cik daudz atkritumu tiem ir pašiem jāpārstrādā vai jānodod pārstrādei. Neviens arī nekontrolē šā procesa izpildi, turklāt nevienā likumā nav noteikts, kam tas būtu jādara.

“Likumā ir pateikts, ka par atkritumu saimniecības organizēšanu savā teritorijā atbild pašvaldība, tomēr nav pateikti veicamie darbi, tāpēc lielākā daļa pašvaldību neko nedara,” tā R. Bendere. Viņa un uzņēmēji vides nozarē izveidojušos situāciju skaidro ar zinīgo ekspertu aiziešanu no VARAM. Pie fakta konstatācijas EK var neapstāties. Par saistību neizpildi atkritumu pārstrādē un šķirošanā EK Latvijai var likt maksāt soda naudu.

Uzziņa 


Latvijā un Lietuvā 88% no visiem savāktajiem sadzīves atkritumiem nonāk atkritumu poligonos, kas ir ceturtais augstākais rādītājs ES, rāda “Eurostat” dati par 2011. gadu.

Latvijā kompostē 1%, Lietuvā – 2%, bet Igaunijā – 10% no visiem sadzīves atkritumiem.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+