Praktiski
Manas tiesības

Nemaksā sociālo nodokli – ārstējies par maksu? 16

Foto – Shutterstock

Algotu darbu nestrādāju jau vairākus gadus, reizēm piepalīdzu kaimiņiem, salaboju tehniku, bet tas arī viss. Vēlējos pajautāt, kad jāsāk maksāt obligāto nodokli par veselību? Esmu dzirdējis, ka jau no septembra vairs nevarēšu iet pie ārsta par valsts līdzekļiem. Par visu būs jāmaksā pašam. Kā es varu zināt, kur man šīs iemaksas jāveic? Jānis Ķeipenē

 

Veselības ministrijas preses sekretāre Undīne Šulca skaidro – valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā visu 2018. gadu saglabājas līdzšinējā kārtība. Savukārt no nākamā gada janvāra valsts apmaksātu veselības aprūpi pilnā apjomā varēs saņemt tikai apdrošinātās personas:

>> darba ņēmēji, kuri veic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas,

>> sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas,

>> iedzīvotāji, kas apmaksās brīvprātīgās iemaksas: 2018. gadā – 1% no minimālās algas jeb 51,60 eiro, 2019. gadā – 3% no minimālās algas jeb 154,80 eiro un 2020. gadā – 5% no minimālās algas jeb 258 eiro.

>> Paredzēts, ka, pievienojoties brīvprātīgajai apdrošināšanai vēlāk, būs jāsamaksā arī par diviem iepriekšējiem gadiem. Tiem, kam brīvprātīgā apdrošināšana šķiet dārga, Undīne Šulca min piemēru, ka Igaunijā šāds maksājums par vienu gadu ir aptuveni 1500 eiro.

 

Kur varēs samaksāt?

No 1. septembra brīvprātīgās iemaksas varēs veikt klātienē Nacionālajā veselības dienestā (NVD) vai ar pārskaitījumu uz Valsts kases kontu. Ja ir šaubas par savu apdrošināšanas statusu, to var noskaidrot klātienē NVD vai zvanot uz dienesta bezmaksas tālruni 80001234. Līdz septembrim NVD sola informēt iedzīvotājus par kontu, uz kuru pārskaitīt apdrošināšanas iemaksas.

 

Pie ārsta varēs tikt

Cilvēki, kuri nebūs veikuši brīvprātīgās iemaksas, arī turpmāk varēs saņemt valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu jeb veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozu. Tajā ietilpst:

>> neatliekamā medicīniskā palīdzība,

>> ģimenes ārsta aprūpe, arī ģimenes ārsta praksē veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu,

>> grūtniecības aprūpes un dzemdību un pēcdzemdību palīdzība,

>> valsts organizētais vēža skrīnings,

>> procedūras pacientiem ar nieru mazspēju,

>> ārstniecība, tajā skaitā kompensējamās zāles iedzīvotājiem ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu, infekcijas slimībām vai slimībām, kuras apdraud sabiedrību, piemēram, tuberkuloze, HIV, AIDS,

>> valsts prioritārās programmas, kuru mērķis ir paildzināt iedzīvotāju mūžu: onkoloģija, tajā skaitā zaļais koridors, ārstēšana, medikamentu kompensācija un medicīniskā rehabilitācija un pro-gramma sirds un asinsvadu slimību atklāšanai, kas paredz, ka, sākot no 40 gadu vecuma, ik pēc 5 gadiem ģimenes ārsts veiks profilaktiskās pārbaudes, lai konstatētu sirds un asinsvadu saslimšanu riskus.

 

Apdrošināšanu veic valsts?

“Iespējams, vēstules autors, kurš neveic sociālās iemaksas jeb algotu darbu, iekļaujas kādā no valsts automātiski apdrošinātajām personām, piemēram, ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā,” bilst Undīne Šulca. Valsts gana lielam iedzīvotāju skaitam apdrošināšanu veic automātiski. Tie ir:

>> bērni vecumā līdz 18 ga-diem;

>> bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu sasniegšanai;

>> jaunieši, kuri mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās, ir pilna laika studējošie;

>> adoptētāji, kuri saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā;

>> vecāki, kuri saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;

>> viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 ga-diem;

>> vecāki, kuri saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu;

>> audžuvecāki, kuri saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;

>> bezdarbnieki, kas reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā;

>> orgānu donori;

>> cilvēki, kuri saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, un tie, kas šādus pakalpojumus piesaka dzīvesvietā;

>> pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;

>> cilvēki, kuriem noteikta I, II vai III grupas invaliditāte;

>> pensionāri un personas, kurām ir izdienas pensija vai speciālā valsts pensija;

>> politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;

>> tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros;

>> personas, kuras cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa (Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas uzskatāmas par apdrošinātām personām);

>> Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas.

 

Uzziņa

Cilvēki, kuri nebūs veikuši brīvprātīgās iemaksas, arī turpmāk varēs saņemt valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu jeb veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozu.

LA.lv