Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. decembris, 2015
Drukāt

Nemaz nebija solīts… (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Kā notiek gatavošanās pakāpeniskai pārejai uz apmācību valsts valodā visās valsts finansētās skolās ar 2018. gada 1. septembri? Anatolijs Caune Suntažos

Vēstulē A. Caunes kungs uzsver, ka “pēc tik ilgu gadu ne visai veiksmīgas integrācijas imitācijas valstī ir pēdējais laiks risināt šo jautājumu. Tam nolūkam jāizmanto citu valstu pieredze. Mūsu politiķiem būtu nekavējoties jāpieņem likums par mācību iestāžu finansēšanu, kurās apmācības process norit valsts valodā, kas ir pati būtiskākā un nozīmīgākā integrācijas sastāvdaļa.

To neatrisinot, mēs mākslīgi kultivējam svešas lielvalsts valodas saglabāšanos, pat pastiprināšanos, protams, ar visām citām negācijām. To jau veicina zināmā mērā arī mūsu atsevišķi politiķi, kuriem pietrūkst drosmes savā valstī vienmēr runāt valsts valodā.”

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Laura Zaharova atbild, ka “Deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” nebija teikts, ka no 2018. gada mazākumtautību izglītības iestādes, kas saņem no valsts finansējumu, pilnībā pāriet uz mācībām valsts valodā, izņemot priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautību valodas un kultūras apguvi. IZM pārstāve uzsver, ka “latviešu valodas un kultūras apguve mazākumtautības skolās ir ilgtermiņa mērķis, uz kuru konsekventi virzāmies, investējot pedagogu valsts valodas prasmju pilnveidošanā, mācību programmu uzlabošanā, cita veida metodiskajā atbalstā, sadarbojoties ar pedagogiem, izglītības iestādēm, vecākiem un mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām.

2014. gada jūlijā Izglītības un zinātnes ministrijā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās pašvaldību un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu speciālisti, Valsts izglītības satura centra, Latviešu valodas aģentūras, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un ministrijas pārstāvji. Darba grupa izteica priekšlikumus latviešu valodas agrīnas apguves nodrošināšanai pirmsskolas izglītības programmās.” Vēl līdz 2017. gadam plānota “pedagogu profesionālās kompetences pilnveide mūsdienīgai latviešu valodas apguvei, bilingvālo mācību īstenošanai, ik gadu izglītojot 550 pedagogu”.

Tomēr politiķiem un gaidāmajai jaunajai valdībai jāvēl paturēt prātā “LA” lasītāja Caunes kunga vērtējumu, ka “jautājums par pāreju uz valsts valodu skolās būs viens no galvenajiem nākamajās parlamenta vēlēšanās”.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kur Jūs to nosapņojāt? Kurš Latvijas politiķis pakustinās pirkstiņu latviešu valodas labā? Ierēdne taču paskaidroja, ka tas ir ilgtermiņa mērķis. Ilgtermiņa ! Tas ir tāpat kā tad kad pūcei aste ziedēs un slotaskātam lapas plauks. Tagad pat – jāsmejas par Zolitūdes tiesu. Ja tur tiek izskatītas pilsoņu lietas, tad visam jānotiek valsts valodā bet ja kādam kaut kas nav skaidrs lai pats algo tulku. Bet mūsu humānā tiesa šķiež laiku un pēc tam aizbildināsies ka tā strādājot visi termiņi notecēs un čiks vien sanāks. Un kurš prezidents ( izņemot VVF ) būtu ievērojis likumu par valsts valodu? Jau šī iemesla dēļ vien viņiem visiem vajadzēja atkāpties, bet gaidi ar maisu . Ilgtermiņa likumi un tikumi.

    • bet neaizmirsīsim,ka VVF bija tā,kura “atsvieda atpakaļ”likuma projektu par to,ka deputāta kandidātiem jāpārvalda valsts valoda,kā rezultātā tika ievēlēts bēdīgi slavenais Kravcovs un Rīgas domnieki.Turklāt valodas likumu VVF ievēroja tikai tālab,ka krievu valodu nepārvalda.

  2. Pie esošiem politiķiem nav ko cerēt.Drīzāk pāries uz apmācību krievu valodā. Žurnālisti arī vainģi ,intervējot Latvijas iedzīvotājus krievu valodā.Nav tādi jāintervē,ja neciena šo valsti un valodu.

  3. sasapņojies…Tāda doma NA,protams,bija bet pārējās partijas taču bija pret.Nākamās Saeimas vēlēšanas pēc trim gadiem.Tā kā jārēķinās ar to,ka tuvāko desmit gadu laikā tāds “brīnums” nenotiks.Kāda vēl integrācija.Tagad ir svarīgākas darīšanas.Jāsāk “integrēt bēgļi”,jo lielākā daļa no viņiem apmeklēs “krievvalodīgo “skolas .Vajag nolaisties uz zemes,Caunes kungs!

  4. tiek meklēti visādi iegansti un iemesli
    un izdarītas māņu kustības un darbības,
    it kā vajadzīgajā virzienā, lai tai
    virzienā NEMAZ NEIETU !
    Kremļa direktīvas taču SVĒTAS !

  5. Ne tikai NEBIJA SOLĪTS,
    .
    bet NEMAZ NEBIJA DOMĀTS !!!
    .
    To BOĻŠEVIKIENI saukt zināma lopiņa nosaukumā
    ir apvainot to lopiņu !
    .

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+