Nemaz nebija solīts… 6
Kā notiek gatavošanās pakāpeniskai pārejai uz apmācību valsts valodā visās valsts finansētās skolās ar 2018. gada 1. septembri? Anatolijs Caune Suntažos
Vēstulē A. Caunes kungs uzsver, ka “pēc tik ilgu gadu ne visai veiksmīgas integrācijas imitācijas valstī ir pēdējais laiks risināt šo jautājumu. Tam nolūkam jāizmanto citu valstu pieredze. Mūsu politiķiem būtu nekavējoties jāpieņem likums par mācību iestāžu finansēšanu, kurās apmācības process norit valsts valodā, kas ir pati būtiskākā un nozīmīgākā integrācijas sastāvdaļa.
To neatrisinot, mēs mākslīgi kultivējam svešas lielvalsts valodas saglabāšanos, pat pastiprināšanos, protams, ar visām citām negācijām. To jau veicina zināmā mērā arī mūsu atsevišķi politiķi, kuriem pietrūkst drosmes savā valstī vienmēr runāt valsts valodā.”
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Laura Zaharova atbild, ka “Deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” nebija teikts, ka no 2018. gada mazākumtautību izglītības iestādes, kas saņem no valsts finansējumu, pilnībā pāriet uz mācībām valsts valodā, izņemot priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautību valodas un kultūras apguvi. IZM pārstāve uzsver, ka “latviešu valodas un kultūras apguve mazākumtautības skolās ir ilgtermiņa mērķis, uz kuru konsekventi virzāmies, investējot pedagogu valsts valodas prasmju pilnveidošanā, mācību programmu uzlabošanā, cita veida metodiskajā atbalstā, sadarbojoties ar pedagogiem, izglītības iestādēm, vecākiem un mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām.
2014. gada jūlijā Izglītības un zinātnes ministrijā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās pašvaldību un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu speciālisti, Valsts izglītības satura centra, Latviešu valodas aģentūras, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un ministrijas pārstāvji. Darba grupa izteica priekšlikumus latviešu valodas agrīnas apguves nodrošināšanai pirmsskolas izglītības programmās.” Vēl līdz 2017. gadam plānota “pedagogu profesionālās kompetences pilnveide mūsdienīgai latviešu valodas apguvei, bilingvālo mācību īstenošanai, ik gadu izglītojot 550 pedagogu”.
Tomēr politiķiem un gaidāmajai jaunajai valdībai jāvēl paturēt prātā “LA” lasītāja Caunes kunga vērtējumu, ka “jautājums par pāreju uz valsts valodu skolās būs viens no galvenajiem nākamajās parlamenta vēlēšanās”.
