Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. augusts, 2014
Drukāt

Nemiera gars ar mūziku sirdī
. Saruna ar Intu Teterovski (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Šovasar jau trešo reizi īstenosies viena no kordiriģenta Inta Teterovska neparastākajām un gandrīz divus gadu desmitus lolotām idejām – muzikāls brauciens ar plostu pa Daugavu, kurā jau trešo gadu pēc kārtas diriģents dodas kopā ar jauniešu kora “Balsis” dziedātājiem. Šoreiz koris no 21. līdz 24. augustam piestās desmit vietās Daugavas krastā, lai dziedātu Daugavmalas baznīcās, dzelzceļa stacijās un arī uz kādas platformas ūdenī.

Ints Teterovskis ir viens no pamanāmākajiem un iemīļotākajiem kora diriģentiem. Iespējams, tieši tāpēc, ka viņš dzīves piepildījumu rod kustībā, kura nemanot aizrauj līdzi arī citus. Viņš aktīvi rosās gan sirdij vistuvākajā jomā – mūzikā, esot gan jauniešu kora “Balsis” diriģents un vadītājs un producents, gan, piemēram, tikko notikušās Pasaules koru olimpiādes žūrijas loceklis un diriģents, gan arī Dziesmu svētku virsdiriģents, bet līdztekus mūzikai diriģentu regulāri var sastapt arī citās viņa “nemiera garu” barojošās nodarbēs. Piemēram, ikdienā Ints ir nodibinājuma “Rīga 2014” brīvprātīgo programmas vadītājs, laiku pa laikam viņu manām arī kādā televīzijas šovā, nereti – arī kādā sportiskā aktivitātē – aizvadītajā nedēļā viņš piedalījās Rīgas svētku Krastu mačos, mūziķu komandā cīnoties pret aktieriem.

Ints atzīst, joprojām dzīvo Pasaules koru olimpiādes atskaņās. “Tas bija unikāls notikums gan Rīgai, gan Latvijai. Tāda mēroga notikumam jau sen vajadzēja pie mums notikt, un ir prieks, ka tas īstenojās. Nevar teikt, ka kaut kas ir beidzies – patiesībā tas bija sākums – vispirms Latvijas koristiem, redzot tik daudz daudzkrāsainu koru uzstāšanos divu nedēļu garumā, kā arī tikt uz bezmaksas konkursu norisēm, meistarklasēm. Daudziem diriģentiem bija iespēja sevi radoši pilnveidot pie lieliem pasaules mūziķiem,” uzsver diriģents. “Tik dzīvelīga un krāsaina Rīga nav bijusi sen, ne tikai uz skatuves, bet arī sabiedriskajā transportā, vietējos veikaliņos un televīzijā. Īpašs prieks par tiem, kas varbūt nekad mūžā nebija bijuši uz kormūzikas koncertu. Daudzi varēja pārliecināties, ka ne tikai mēs esam dziedāt varoši un griboši, bet bija iespēja paskatīties uz to no citas puses – varbūt skatuvi varētu izmantot mūsdienīgāk, varbūt veidot citādu programmu… Man nekad nav bijušas šaubas par mūsu koru, īpaši vadošo, varēšanu. Koru apritē esmu daudzus gadus, tomēr bija milzīgs prieks satikties ar komponistiem, kas bija atbraukuši. Izstāvēju rindu, lai parunātu ar Martinu Mauritsenu, kura mūziku esam ierakstījuši. Lai arī “Balsīm” konkursi un braucieni ir saplānoti jau vairākus gadus uz priekšu – mums līdz šim ir izveidojies labs starptautiskais koncertu organizatoru un konkursu rīkotāju tīkls, tomēr koru olimpiādē radās jauni kontakti, tika satikti jauni draugi.”

Diriģents stāsta – kora “Balsis” gaidāmā sezona sākusies strauji, ar daudz koncertiem un interesantiem notikumiem. Visupirms kalendārā ierakstīts Igo koncerts “Dzīve bez apstājas” 20. augustā Dzintaru koncertzālē, pēc tam – Daugavas plosta tūre, un tad jau notikumi saplānoti līdz Ziemassvētkiem. “Jā, miera nav,” smejas diriģents, piebilstot – kamēr var, tikmēr ir jādara!

Ideja doties dziedošā ceļojumā pa Daugavu viņam radusies jau sen, Ints skaita, aptuveni pirms divdesmit gadiem. “Jau skolas gados braucām ceļojumos ar laivām. Tā izbraukātas visas upes Latvijā, taču pa Daugavu nemēdz braukt tik bieži. Man šķita, tas būtu unikāls notikums – izbraukt visu upi Latvijas teritorijā no pašas Baltkrievijas robežas.”

Sākumā ideja konkretizējusies, ar pirkstu velkot pa karti un iezīmējot iespējamās koncertvietas, arī apzinot pašvaldības. Diriģents teic: “Man vispār ļoti patīk koncertēt ārpus Rīgas. Tas ir liels piedzīvojums man un koristiem, tāpēc vienmēr cenšos atrast kādu vietu, kurā vēl nav būts, un arī koristiem parādīt tās unikālās vietas, kuras mums Latvijā ir un uz kurām bez kora nez vai kāds arī aizbrauktu.” Diriģents priecājas, ka viņa ideja izpelnījusies arī vietējo – daugavmaliešu – pamatīgu atsaucību.

“Pazīstu lielāko daļu vietējo kultūras dzīves organizētāju – gan no iepriekšējām reizēm, gan no citiem notikumiem. Viņi ir ļoti atsaucīgi, un sadarboties ir ļoti viegli. Mūs ēdina, izgulda, nodrošina naktsmājas kādā skolā, pašiem līdzi jāņem tikai guļammaiss. Projām netiekam, kamēr līdzi nav paņemti daudzie kilogrami ābolu, sacepto plātsmaižu. Jauks pārsteigums pagājušajā gadā bija septiņu litru svaigi slaukta piena pudele.”

Katru gadu “Balsis” mēro Daugavu gabaliņu pa gabaliņam uz priekšu. Pirms diviem gadiem koris sāka ceļojumu no Baltkrievijas robežas līdz Daugavpilij, bet pērn plosta galamērķis jau bija Jersika. Šogad starta vieta nosprausta, “mazliet pakāpjoties atpakaļ” no pērnā gada finiša punkta, un nolikta Gosporos, kur atrodas Jersikas Svētas Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca, tautā saukta par Madaļiņas baznīcu. Tur iecerēts pirmais ceļojuma koncerts. Daugavas ceļojums šogad būs posmā no Jersikas salas līdz Jēkabpilij. “Plānojam, ka 2017. gada braucienā mums vajadzētu sasniegt jūru,” spriež diriģents.

“Pirmajā gadā mēģinājām airēt paši, taču Daugava izrādījās pārāk ciets rieksts. Plosts ir ļoti liels, airi – milzīgi baļķi ar lielāku dēļu šķēpelēm. Tāpēc mums līdzi ir plostnieks Ilmārs Lociks. Esam vienojušies, ka viņi garantē trīs kilometru stundā ātrumu, lai varam pagūt uz koncertiem. Protams, “hesi” reizēm dara brīnumus, palaižot vai nepalaižot ūdeni,” pasmaida Ints. “Saposties koncertiem daudz laika neatliek, koncertu tērpus šoreiz atstājam mājās, līdzi tikai “Balsu” īpašie krekliņi. Uz plosta – līdzi ģitāra un pašu balsis, skan arī tur.”

Diriģents stāsta, iepriekšējo gadu ceļojumu emocionālais pienesums bijis nenovērtējams. “Koristi gan atzina, ka fiziski bijis grūti, pagājušajā gadā sniedzām astoņus koncertus. Tomēr emocionāli bijis fantastisks lādiņš. Pārsvarā visi koncerti ir ļoti labi apmeklēti. Speciāli tiek organizēti autobusi no tuvējiem pagastiem, citreiz dievnamā sēdvietas sen beigušās, cilvēki stāv kājās. Sajūta ir izcila!”

“Šogad varbūt nav tik liels attālums jānobrauc, bet ir par diviem koncertiem vairāk nekā iepriekš,” par šīs vasaras plāniem stāsta diriģents. Pieci no koncertiem notiks dažādos dievnamos – gan luterāņu, gan katoļu. “Prieks, ka šoreiz būs arī Jēkabpils Pareizticīgās baznīcas vīriešu klosterī, domāju, tas mums būs īpašs notikums. Uzstāsimies arī pamatskolā un pie Trepes dzelzceļa stacijas, ceru, ka izdosies dziedāt arī uz Daugavas plosta Ābeļos.”

Koris īpaši braucienam izstrādājis trīs dažādas koncertprogrammas, kuras veido iepriekšējās sezonas spilgtākie kora izpildītie skaņdarbi, ikreiz to izvēli pielāgojot konkrētajai vietai. “Cenšamies, lai neatkārtotos pagājušā gada programma,” uzsver diriģents. “Būs ieskats arī jaunās sezonas programmā. Tā kā vairāki koncerti ir ārā un mēs apskaņošanu nelietojam, tad izvēlamies skanīgākas dziesmas latviešu valodā. Dievnamos dziedam latīņu valodā, latviešu un krievu valodā,” atklāj Ints, uzsverot, ka katrs koncerts būs atšķirīgs. “Ja baznīcā ir ērģeles, tad noteikti būs kāds skaņdarbs kopā ar tām. Mums starp koristiem ir savs ērģelnieks – tas ir liels ieguvums, jo varam atskaņot ne tikai “a capella” skaņdarbus.”

Diriģents atzīst, šāds brauciens ir tikai viens no viņa entuziasma, nevis ienesīguma rosinātiem pasākumiem. “Par peļņu, protams, šeit nav ne runas, kā jau tas ir vairākumā gadījumu, ja runa ir par amatieru koru diriģentiem. Ja es strādātu par to naudu, ko man var samaksāt par koncertiem, tad notiktu tikai daži koncerti gadā. Tas ir nereāli. Prieks, ka pagājušajā gadā “Balsīm” bija 76 koncerti. Bez mūzikas nevaru dzīvot. Ja man tas nepatiktu, es to nedarītu. Tā ir sirdslieta. Ja vēl tev ļauj un pat palīdz īstenot tavas trakās idejas, grēks to nedarīt!”

Ints teic – daudzie pienākumi, gan vadot kori, gan organizējot kultūras galvaspilsētas brīvprātīgos, pieprasa pamatīgu atbildību. “Tā jau ir, kontroles mehānisms galvā neizslēdzas ne mirkli, bet ikdienā pierodi ar to tikt galā. Iemācies būt uzmanīgs, nepalaist garām svarīgas lietas. Reizē iemācies neiztērēt visus spēkus. Jāatlicina laiks arī atpūtai, un tās laikā par darbu esmu iemācījies nedomāt. Parasti plosta braucienu sāku ar pirmo peldi, lai kādi būtu laika apstākļi.”

Par to, kas paveikts šovasar, Ints saka – ko vairs iedziļināties pagājušajā, atzīstot, ka ir cilvēks, kas vairāk skatās nākotnē. “Tikko tu apstāsies, apstāsies viss. Ja iesi uz priekšu, pavērsies jauni apvāršņi. Piemēram, rudenī “Balsu” koristu rindas papildinās jaunā maiņa. “Pirmā atlases tūre jau bijusi, sekos vēl viena – 4. septembrī notiks uzņemšanas otrā kārta. Mūsdienās koristu sastāvs mainās ļoti strauji, jauniešiem ir daudz iespēju doties studēt uz ārzemēm, un viņi tās izmanto. Varbūt man kā diriģentam šāds ritms nav tik patīkams, taču laiks ir mainījies un ir jāpiemērojas citam dzīves tempam. Šoruden gatavosim jaunu Latvijas programmu ar latviešu dzejnieku tekstiem un latviešu komponistu mūziku. Iekļausim reti atskaņoto programmu ar Ērika Ešenvalda mūziku un Imanta Ziedoņa tekstu, ko esam dziedājuši kopā ar kori “Austrums”. Gatavosimies arī tradicionālajiem valsts svētku koncertiem,” stāsta diriģents, kurš pats gada beigās dosies uz Austrālijas latviešu dziesmu svētkiem. “Ceru, ka visas mūsu ieceres īstenosies īstajā laikā. Es ļauju dzimt idejām un nebēdājos, ja tās nenotiek šodien, jo visam ir savs laiks!”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Laimīgie Jersikieši, paldies dziedošajām balsīm, radošajām idejām, tad nu-lai labi skan, lai tālu skan!

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+