Jūnijā Rīgā norisinājās policijas mācības pūļa savaldīšanā.
Jūnijā Rīgā norisinājās policijas mācības pūļa savaldīšanā.
Foto – Timurs Subhankulovs

Nemieru izcelšanās – maz iespējama 4

Valdība otrdien sēdes slēgtajā daļā apstiprināja rīcības plānu masu nekārtību un iekšējo nemieru gadījumā, kurā modelētas dažādas situācijas – sākot ar lokāla līmeņa nemieriem līdz pat rīcībai, kas apdraud valsts drošību.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka plāns nosaka, kā operacionāli jārīkojas atbildīgajiem dienestiem. “Tas var būt viens pasākums, piemēram, koncerts vai sporta pasākums. Mēs nupat redzējām, kas Eiropas līmenī notiek futbolā. Plāns aptver ne tikai nemierus, kuri var izcelties šaurā teritorijā, bet arī valstī kopumā,” sacīja ministrs. Viņš norādīja, ka šis valdības līmeņa plāns aizstāj 2008. gada Valsts policijas plānu un ir veidots, ņemot vērā arī ģeopolitiskos riskus. Nekārtību novēršanā koordinējošā loma ir uzticēta Valsts policijai, tomēr ārkārtas situācijā pakāpeniski, atkarībā no nemieru eskalācijas gaitas tiktu piesaistīti arī citi dienesti un iestādes. “Plānā ir iesaistītas pašvaldības policijas, visi Iekšlietu ministrijas dienesti, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kā arī vajadzības gadījumā Nacionālie bruņotie spēki,” skaidroja R. Kozlovskis. Plānā esot norādīts, kuras iestādes par ko atbild, kas dienestiem ļaujot operatīvi rīkoties un koordinēt sadarbību. Plānā gan neesot minēti tehniskie līdzekļi, kuri būtu jālieto nemieru gadījumā. Zināms, ka pašlaik Valsts policijas rīcībā ir viens ūdensmetējs, kurš praksē tika lietots 2007. gadā, palīdzot Igaunijas policijai Tallinā, lai tiktu galā ar Krievijas ietekmes aģentu iniciētajiem tā sauktās bronzas nakts nemieru dalībniekiem. Toreiz palīgā Igaunijas likumsargiem devies arī policijas Speciālo uzdevumu vienības bataljons. Ministrs gan uzsvēra, ka pašlaik Latvijā neesot situācijas, kas varētu radīt bažas. Par nemieriem nekas neliecinot. Piemēram, nesen Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pētījumā tika noskaidrots, ka Latgalē vairākums cilvēku neesot gatavi iesaistīties masu nemieros. “Mūsu plāns nebūt neattiecas tieši uz Latgali, bet mēs paredzam dienestu rīcību, ja izceļas nekārtības,” piebilda ministrs.

Plāna veidošanā ņemta vērā Eiropas valstu pieredze nekārtību novēršanā un arī Latvijas iepriekšējo gadu pieredze, piemēram, 2009. gada 13. janvāra tautas sapulce, pēc kuras izcēlās masu nekārtības un marodierisms Vecrīgā. Valsts policija tikmēr taktisku apsvērumu dēļ neatklāj, cik daudz cilvēkresursu un tehnisko līdzekļu ir tās rīcībā nekārtību novēršanai. Līdz šim atslēgas lomu masu nekārtību novēršanā spēlējusi Rīgas Reģiona policijas pārvaldes Speciālo uzdevumu vienība, kura piedalījusies arī 13. janvāra nemieru savaldīšanā. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava informēja, ka šā bataljona kaujinieki ikdienā veic dažādus policijas pienākumus, bet trauksmes gadījumā var tikt sasaukti nekārtību novēršanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bijušais iekšlietu struktūru darbinieks, Rīgas domes deputāts (NA) Jānis Feldmanis norāda, ka, izceļoties masu nemieriem, nemieru rīkotāji esot jāsašķeļ vairākās daļās. Viņš gan atzīmē, ka SUV iesaistās nopietnos nemieros, nevis, piemēram, sadursmēs ar protestējošiem pensionāriem. “13. janvāris parādīja, ka policija nemieriem nebija pa īstam gatava, jo bija ieguldīts par maz resursu,” uzskata J. Feldmanis. Skatoties nākotnē, viņš uzsver, ka policijas SUV bataljons būs viens no galvenajiem spēkiem, tomēr, viņaprāt, tas pašlaik varētu tikt galā ar 100 cilvēku satrakotu pūli, bet lielais jautājums, ko darīt, ja kādā pilsētā ierodas ap 5000 nemiera cēlāju un izraisa nekārtības?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.