Ekonomika

“LA” saimniekdetektīvs: Ņemot kredītu, ieķīlā kaimiņienes māju 16

Foto-Valdis Semjonovs

Pensionētajai rīdziniecei Gitai Karlsbergai vecumdienās draud izlikšana no viņas vecāku pēckara gados uzceltās ģimenes privātmājas, kurā viņa nodzīvojusi teju pusgadsimtu.

Pēc zemesgrāmatas datiem redzams, ka māju, kurā viņa gan joprojām dzīvo, pagājušajā gadā tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē jau nopircis cits īpašnieks.

Līdz tik bēdīgam iznākumam Gitu Karlsbergu novedis pirms septiņiem gadiem noslēgtais ķīlas līgums. Pēc tā īpašums – māja un 601 kvadrātmetrs zemes Imantas ielā 25 – bijis ieķīlāts “Parex bankā” 60 441 lata jeb 86 000 eiro vērtībā kā nodrošinājums bankas izsniegtajam kredītam kaimiņos – Imantas ielā 27 dzīvojošai Andai Abrickai.

Starp Andu Abricku un “Parex banku” noslēgtajā līgumā lasu, ka aizdevums viņai izsniegts dzīvokļa iegādei Rīgā, Stiebru ielā 3 – 17. Bet, tā kā aizdevums netika atdots, banka, pēc “Parex” sabrukuma jau “Reverta”, cēlusi prasību tiesā pret Andu Abricku un Gitu Karlsbergu par parāda piedziņu. Tiesa nolēma piedzīt no A. Abrickas parādu, vēršot piedziņu pret Gitai Karlsbergai piederošo māju Imantas ielā 25.

Liktenīgie paraksti

Gita Karlsberga man teic, ka ar Andu Abricku viņai nekādas sarunas par mājas ieķīlāšanu nekad nav notikušas. “Kaut arī man jau rit 83. mūža gads, es vēl esmu pie pilna prāta. Un skaidri zinu, ka savā mūžā nekādus ķīlas līgumus neesmu parakstījusi,” skaidro viņa. Pensionāre gan mēģinājusi apstrīdēt šo tiesas lēmumu, norādot, ka nav noslēgusi ne ķīlas līgumu, ne īpašuma apdrošināšanas līgumu, ko šādos darījumos pieprasa kredīta devējs, tāpat nav parakstījusi nostiprinājuma lūgumu hipotēkas nostiprināšanai zemesgrāmatā. Kā viņa apgalvo, paraksti visos dokumentos esot viltoti, tāpēc māja viņai izkrāpta. Pensionāre lūgusi veikt rokraksta ekspertīzes Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācija, kas atzinusi, ka liktenīgo ķīlas līgumu viņas vietā patiešām parakstījusi cita persona. Tāpēc prasījusi tiesai atzīt šo līgumu par spēkā neesošu, kā arī dzēst zemesgrāmatā reģistrēto hipotēku. Taču visas Gitas Karlsbergas prasības tiesa noraidījusi.

Valsts ekspertīžu birojs, kurā pēc tiesas pasūtījuma veikta parakstu pārbaude, atzinis pretējo – ķīlas līgumu parakstījusi Gita Karlsberga. Arī nostiprinājuma lūgumu hipotēkas nostiprināšanai zemesgrāmatā parakstījusi viņa, turklāt zvērinātas notāres klātbūtnē.

Uz jautājumu, kā viņas personas dati varēja tapt zināmi bankā, ja bankā nav bijusi un neko nav parakstījusi, sirmā kundze rausta plecus. Taču tincinot viņu ilgāk, atklāj, ka savulaik, noslēdzot aizdevuma līgumus, vairākkārt aizdevusi nelielas naudas summas akciju sabiedrības “Bestbrok” reģionālajam direktoram Aināram Sūnam, kurš solījis tās atdot ar procentiem. Tā viņa cerējusi nopelnīt mazliet naudas iztikai un zālēm, ņemot vērā niecīgo pensiju. Gita Karlsberga visās likstās tagad vaino Aināru Sūnu, kurš, pēc viņas domām, viņu tīšām maldinājis un ļaunprātīgi izmantojis viņas uzticību.

Visi gali ūdenī

Spriežot pēc sarakstīšanās e-pastā, ar Aināru Sūnu finanšu darījumos iesaistījušās gan Anda Abricka, gan Gitas Karlsbergas meita Inga, kura tai pašā gadā, kad tika ieķīlāta viņas mātei piederošā ģimenes māja, pret bankas aizdevumu 58 500 eiro apmērā ieķīlājusi sev piederošo dzīvokli Kurzemes prospektā 100.

Ne ar Talsos dzīvojošo Aināru Sūnu, ne Andu Abricku man sazināties neizdevās. Uz viņu tiesvedībai norādītajiem tālruņiem pašlaik atbild pavisam citas personas. Anda Abricka Imantas ielā 27 vairs nedzīvo, ar tiesas lēmumu pirms četriem gadiem māja pārdota izsolē. Pēc uzņēmumu reģistra datiem, akciju sabiedrība “Bestbrok” likvidēta pirms diviem gadiem. Bet sociālajos tīklos Andas Abrickas uzrādītā un pārstāvētā firma “EN 101” Latvijā nav reģistrēta.

Tā, lūk, esot gadījies

No Aināra Sūnas rakstiskajiem paskaidrojumiem tiesā lasāms, ka Gitas Karlsbergas meita Inga pati gribējusi aizdot naudu uz procentiem, par ko arī ticis noslēgts aizdevuma līgums. No Gitas un Ingas Karlsbergām saņemtās naudas summas Ainārs Sūna ieguldījis ārvalstu investīciju fondos. Līdz finanšu krīzei viss gājis gludi. Nopelnījis pats, aizdevējai atdevis solītos procentus, no kuriem pēc tam segti bankas izsniegtā kredīta maksājumi.

Bet, sākoties krīzei, investīciju fondi izputējuši, un Ainārs Sūna pazaudējis visu no aizdevēja saņemto un fondos ieguldīto naudu. Kad aizdevējs, kuram bijuši jāmaksā bankā paņemtā kredīta procenti, sācis atprasīt savu naudu, veiklajam investoram vairs nav bijis ko atdot. Noklausoties sarunu audioierakstus ar Aināra Sūnas piedalīšanos, top skaidrs, ka naudu, kuru pēc tam ieguldījis investīciju fondos, viņš aizņēmies arī no citiem cilvēkiem, kuriem vēlāk skaidrojis to pašu: “Naudas vairs nav, neko savā kabatā neesmu iebāzis.” Tiesā Ainārs Sūna atzinis, ka ir parādā Ingai Karlsbergai 56 000 eiro, kas ir bankā viņai izsniegtā aizdevuma apmērā. Bet noliedz, ka būtu aizņēmies naudu ļaunprātīgos nolūkos. Tā esot iznācis finanšu krīzes dēļ.

No tā var secināt, ka šajos naudas darījumos, uz peļņu cerēdami, ļaudis iesaistījušies labprātīgi, neviens viņus nav ar varu piespiedis ieķīlāt savus īpašumus un aizdot naudu uz procentiem. No šī secinājuma gan lec ārā pensionāre Gita Karlsberga, kas savās vecumdienās diezin vai apzināti sev bija plānojusi tik smagus pārbaudījumus.

Notikumi raisa pārdomas

Žurnālistam, protams, neklātos apšaubīt vai komentēt tiesu spriedumus, sevišķi vēl tad, ja cīņā par taisnību visas šajā strīdā iesaistītās puses izgājušas visas iespējamās tiesu instances, kurās tiesneši vienprātīgi noraidījuši visas Gitas Karlsbergas celtās pretprasības un iebildumus.

Tomēr daži notikumi raisa pārdomas par to, vai finanšu darījumi patiešām kārtoti likumīgi, kā varētu likties pirmajā acumirklī, lasot noslēgtos finanšu darījumu līgumus. Un vai Gitas k-dze, tāpat citi, kuri lētticīgi aizdevuši naudu ieguldījumiem ārzemju investīciju fondos, nav iekrituši pašmāju krāpnieku veikli izliktajos slazdos.

Pēc ierakstiem zemesgrāmatā redzams, ka Anda Abricka dzīvokli Stiebru ielā 3 – 17 nemaz nav nopirkusi, kaut arī ar banku noslēgtajā aizdevuma līgumā par aizdevuma mērķi uzrādīts šis dzīvoklis. Ja banka izsniedza viņai kredītu šī dzīvokļa iegādei, tad taču kredīta ņēmējam tas bija jāieķīlā par labu kredīta devējam. Kā šķiet, kreditoram tā būtu gan vieglāk, gan drošāk. Bet tā vietā ieķīlāta Abrickas pensionētās kaimiņienes Gitas Karlsbergas māja… Pēc tā iznāk, ka aizdevuma saņēmēja būtībā ne ar ko neriskēja un nekādas saistības neuzņēmās. Vien paņem bankā 86 000 eiro un pazūd ar galiem. Savukārt bankā nelikās zinis, kādam nolūkam tas izsniegts.

Pārsteidzoši šķiet arī tas, ka aizdevums 86 000 eiro apmērā it kā īpašuma iegādei izsniegts uz diviem gadiem. Tas spiež domāt, vai šāds kredīts vispār bijis izsniegts un vai šī shēma ar kaimiņmājas ieķīlāšanu patiešām nav izmantota, lai bankā paņemtu šo prāvo summu, nemaz neplānojot to atdot. Tā vietā zem izsoles āmura pabāzta pensionāres māja.

SEB bankas Privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas centra vadītājam Mārim Saulājam jautāju, vai bankās seko, kā un kur aizdevums iztērēts patiesībā, ja saņēmējs pieprasījumā norādījis konkrēta dzīvokļa iegādi. Viņš atbild, ka kredīts tiek izsniegts, kad ir izpildīti primārie nosacījumi, t. i., reģistrēta ķīla uz pērkamo īpašumu, mainītas īpašumtiesības un bankā iesniegts pirkuma līgums. Jautāts, vai dzīvokļa iegādei pieprasītu kredītu 86 000 eiro apmērā var izsniegt uz 2 gadiem, viņš atbild, ka teorētiski kredīta līguma termiņš var būt arī 2 gadi, ja kredīta mēneša maksājums nepārsniedz 40% no aizņēmēja mēneša ienākumiem. Tomēr biežāk šādus kredītus izsniedz uz ilgāku laiku, piemēram, uz 20 gadiem.

“Aizdevuma saņēmējam un ķīlas devējam ir jābūt savstarpēji saistītiem, piemēram, ģimenes locekļiem un ieinteresētiem saņemt šo aizdevumu. Nevar būt tā, ka ķīlas devējs tikai ieķīlā savu īpašumu, lai kāds cits cilvēks varētu aizņemties. Turklāt banka vienmēr seko kredīta izlietojumam,” skaidro “Swedbank” pārstāve Kristīne Jakubovska.

No banku pārstāvju atbildēm rodas šaubas, vai Andas Abrickas uz diviem gadiem paņemtais kredīts 86 000 eiro apmērā, ieķīlājot viņai pilnīgi sveša cilvēka māju, vispār bijis likumīgi iespējams un vai patiešām Gita Karlsberga nav kļuvusi par kārtējo veiklas krāpšanas upuri.

Par šo iespējamo shēmu, kurā, pieļaujams, bijusi iesaistīta Gitas Karlsbergas kaimiņiene Anda Abricka un Ainārs Sūna, policijā notiek kriminālizmeklēšana. Tā ilgst jau septīto gadu, bet bez redzamiem panākumiem. Pašlaik policijā atsakās atklāt kaut ko vairāk par abām minētajām personām un iespējamo Gitas Karlsbergas apkrāpšanu. Taču no policijas pērn publiski vēstītā zināms, ka līdzīgā veidā savus mājokļus zaudējuši un par cietušajiem esot atzīti desmit cilvēki.

Kur un kā turpmāk dzīvos pensionāre Gita Karlsberga, par to atliek vien minēt. Tā kā tiesu spriedumi ir viņai nelabvēlīgi un vairs nav pārsūdzami, vienīgā iespēja – lūgt tiesā atlikt tiesas sprieduma izpildi, kamēr izdodas atrast citu pajumti.

Zemesgrāmatā reģistrētais īpašnieks Ivo Bernhards šajās dienās kopā ar tiesu izpildītāju mēģinājis iekļūt mājā. Bet nav ielaists, jo Gita Karlsberga izmisumā aizslēgusi vārtus un izsaukusi policiju. Ivo Bernhards man stāsta, ka Rīgas dzīvoklī viņa ģimenei kļuvis par šauru, tāpēc izlēmuši nopirkt šo izsolē piedāvāto māju. Bankā paņēmis kredītu, kuru plānojis ieguldīt mājas remontā. “Tagad esmu muļķa lomā. Īpašums man pieder jau gadu, bet iekšā netieku. Toties esmu spiests maksāt bankai kredīta procentus,” saka viņš. Uz manu jautājumu, ko jaunais īpašnieks domā iesākt turpmāk, arī viņš rausta plecus.

LA.lv