Mobilā versija
Brīdinājums +7.4°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
10. augusts, 2015
Drukāt

Anda Līce: Demokrātija neparedz, ka cilvēkam ir arī jādomā, ko viņš runā… (8)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Viens no demokrātijas jaukumiem ir tas, ka ikviens drīkst teikt to, ko domā. Demokrātija gan neparedz, ka cilvēkam ir arī jādomā, ko viņš runā. Latviešiem kā tautai, kura nav pilnīgi apzinājusies un izvērtējusi savu nacionālo raksturu un pagātni un kurai dzīve nemitīgi piespēlē jaunas krustvārdu mīklas, bieži visā tīk pamanīt vispirms slikto. Un tad jau līdz atzinumam, ka viss slikts, ir viens solis. Nav pat svarīgs pats notikums vai parādība. Tā var būt kaut vai neciešami aukstā vasara, kas pēkšņi ir kļuvusi neciešami karsta. Ikvienai lietai var atrast savu ēnu, jautājums tikai, vai ēna tiešām ir galvenā. Aicinājumus domāt pozitīvi pārskan ņemšanās ap un par negatīvo.


Tā ir noticis ar šīs vasaras skaistajiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Šķita, lai nu ar ko, bet ar tiem gan mums vajadzētu lepoties, taču, ak vai – nekādi nevar beigties ņemšanās ap neizbēgamiem un neparedzamiem mīnusiem, kas vienmēr būs tik vērienīgiem svētkiem. Dažs labs jau ir aizrunājies pat tik tālu, ka svētku nedēļu salīdzina ar bērnu vergu darbu. Svētku rīkotājiem pārmet ambīcijas. Piedodiet, taču cilvēki bez veselīgām ambīcijām nevar kļūt nedz lieliski izpildītāji, nedz diriģenti. Pēc svētkiem daudzi teica – viņi neesot ticējuši, ka jaunieši spēj kaut ko darīt tik aizrautīgi. Lai gūtu panākumus, viss viens, kādā jomā, ir daudz un smagi jāstrādā. Publikai nav jāredz sviedri, jo tie nav galvenie.

Nebeidzas ņemšanās arī ap Okupācijas muzeja ēkas jauno piebūvi. Sabiedrība nevar saprast, kas tā par dīvainu niezi (politiskā, materiālā?) ir piemetusies arhitektiem, kuriem bijusī Latvijas Sarkano strēlnieku muzeja ēka pēkšņi ir kļuvusi bezgala vērtīga un kuri, to aizstāvot, ir gatavi iet pat līdz starptautiskajām institūcijām (agrāk droši vien ietu līdz Maskavai). Pirms divdesmit gadiem šo ēku dēvēja par melno kasti un pat runāja par tās nojaukšanu. Re, kā viss mainās! Jautājums, kas kaut ko pēkšņi padara par vērtību, varbūt lielā nauda, kas līdz nepazīšanai pārveido gan zemes vaigu, gan cilvēkus? Šajā gadījumā runa, visticamāk, ir par ambīcijām, kuras kalpo nevis par dzinuli kaut kam radošam, bet citu darba noliegšanai. Tad visi līdzekļi šķiet morāli attaisnojami un cilvēki ir ar mieru sabojāt pat savu labo vārdu.

Es aicinu nejēdzīgās cīņas spara pārņemtos arhitektus ielūkoties nepārspējamā skolotājā – dabā. Augu sugas ziedēšanā nesacenšas cita ar citu, visi spēki tiek izlietoti tikai un vienīgi sevis uzziedināšanai, nevis citas sugas ziedu krāsas vai formas noniecināšanai. Saules, tāpat kā vietas zem saules, taču joprojām pietiek visiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Pēc tiesībsarga teiktā sanāk – ja nākamajos dziesmu svētkos katram dalībniekam netiks nodrošināts numuriņš vismaz četrzvaigžņu viesnīcā ar dušas telpām, ēdiena piegādi pēc individuālas izvēles, personīgo apsardzi un izklaidēm pus dienas garumā, tad nekādi svētki nenotiks.
    Bērniem nav jāvergo!
    Arī IZM ministre uzskata, ka tāds kritērijs kā mākslinieciskais līmenis nav būtisks, jo tam pēc svarīguma piešķirta tikai 4.vieta svētku vērtību skalā.
    Vai nav pietiekoši daudz argumentu, lai tādus svētkus vispār atceltu?
    Acīmredzot, ministrijas un Straujumas dibinātā komisija teiks – protams, bērniem turpmāk vergot neļausim. Un būs demokrātiski pēc izglītības ministrijas un ministres Seiles augstajiem standartiem.

  2. Lielisks mūsu nacionālo tradīciju un to uzturētāju aprāvums, jo viens otrs redzams “darbinieks” kā kraukļi un vārnas metušies postīt gadsimtos saglabāto un kopto dziesmu un deju druvu. Līdz “dziesmu un danču vergiem” nonākts. Protams, protams, nevar no mazajiem entuziastiem prasīt profesionāļu sniegumu, vietā runāt par atpūtu un sadzīves apstākļiem, bet ne tādos toņos un apvainojumos darītājiem.

  3. Nevarētu rakstīt tikai dzeju, un tad, kāds varbūt arī pirktu, bet ne katru otru dienu pa morālīte?

  4. To jau mēs redzējām Francijā un Dānijā, bet kāda pēc tam bija vaimanāšana! Vienkārši tā bija samaksa par neizprastu demokrātijas jēdzienu. Bet tā vārīšanās šeit ir vienkārši teātris, lai izrādītos cik katrs pats par sevi ir labs un rūpīgs darbinieks. …bet karavāna iet tālāk.

  5. Ja, ambicījas, lieliski izpilditāji, diriģenti, ……… bet es domaju atsievišķi nepilngadīgu bērnu vēcaki vāreja mierigi griestes tiesā ar lūgumu aizstāvet nepilngadīga bērna tiesības. Šis panemiens ir ļoti populars mūsu jaunos sabiedrotas-ASV un EUROPA.

  6. Bet dīvaini kas tagad notiek dabā. Pļavas, it īpaši nepļautās, pamestās pārņem spēcīgākie augi – vībotnes, suņu burkšķi, vīgriezes. Dzīvnieku pasaulē uzvar plēsoņas. Stārķi iznīcina ne tikai vardes bet arī mazos zaķēnus. Cilvēka ekonimizētā attieksme pret dabu izpaužas, ietekmē attiecības arī pašā dabā. Sociālo līdztiesību skolās audzina tikai Somijā. Mūsu izglītībā notiek sociālā izstumšana no vienas puses un “deviantā uzvedība no otras”. Šīs temas iekļautas LU filozofijas un socioloģijas institūta pētamo tēmu saraakstā izglītības virzienā.

  7. Būtu dīvaini,ja bijušie komunisti iestātos par uzvaras pieminekļa dvīņubrāļa pārveidošanu.Pēdējā laikā šī tauta ir nometusi maskas un sāk aktvizēties.Diemžēl izskatas ka drošības iestādes visai prozaisku iemeslu dēļ ir ķērusies klāt sarkanās sērgas apkarotājiem.

  8. Demokrātija ir tad ,kad zin kam neticēt,nezin kam ticēt.Latvija šajā sakarā ir vis demokrātiskākā valsts!

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (30)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vilciens no Ķīnas – atzīmējamā diena kalendārā

Rīgas brīvostā šonedēļ svinīgi tika sagaidīts konteinervilciens no Ķīnas pilsētas Urumči, aģentūrai LETA pavēstīja AS Latvijas dzelzceļš (“LDz”). Pasākumā piedalījās “LDz” vadība, satiksmes ministrs, Kazahstānas vēstnieks, Krievijas vēstnieks, Ķīnas vēstnieks un citas amatpersonas, kā arī mediji. Gada laikā šis bija otrais konteinervilciens no Ķīnas. “LDz” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš sarunā ar aģentūru LETA atturējies nosaukt precīzu nākamā vilciena sagaidīšanas laiku, bet sacīja, ka tiek turpināts darbs ne tikai pie nākamā vilciena, bet arī regulāru pārvadājumu izveides. Sociālajos tīklos daži ironizē par to, ar kādu pompu Ķīnas vilciens tika sagaidīts, izskan piebildes, ka varbūt vēl svinīgāk par šo Latvijā ticis sagaidīts tikai igauņu bruņuvilciens 1919. gadā.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+