Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. janvāris, 2016
Drukāt

Ņemt miljonu vai darīt galu? Lielākā ganāmpulka īpašnieks gatavs sūdzēt valsti tiesā (43)

Foto - Shutterstock. Jāņa Gruzdiņa ilustrācijaFoto - Shutterstock. Jāņa Gruzdiņa ilustrācija
Uzziņa

"Nepārvarama vara" un "ārkārtas apstākļi" 
var tikt atzīti īpaši šādos gadījumos:
* atbalsta saņēmēja nāve;
* atbalsta saņēmēja ilgstoša darbnespēja;
* nopietna dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību;
* lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai paredzēto ēku nejauša nopostīšana saimniecībā;
* epizootija vai augu slimība, kas ietekmē daļu vai visus atbalsta saņēmējam piederošos lauksaimniecības dzīvniekus vai kultūraugus;
* visas saimniecības vai lielas saimniecības daļas ekspropriācija (atsavināšana), ja minēto ekspropriāciju nevarēja paredzēt pieteikuma iesniegšanas dienā.
Avots: Regula 1306/2013

Gatavs sūdzēt valsti tiesā

Edgaram Silakalnam, SIA “Agrofirma Zelta druva” un SIA “Agrofirma Jelgava” īpašniekam, pieder lielākais slaucamo govju ganāmpulks Latvijā – abās saimniecībās kopā ir 2,4 tūkstoši piena devēju. Zemo piena iepirkumu cenu dēļ katrs saražotais piena litrs viņam rada 6 centu zaudējumu. Neredzot gaismu tuneļa galā, uzņēmējs gribētu klausīt zemkopības ministra padomam un pievērsties citai, rentablākai lauksaimniecības nozarei, taču to nevar darīt vēl vairākus gadus. To viņam liedz uzņemtās saistības par Eiropas struktūrfondu atbalsta izmantošanu, kas paredz, ka saimniecībai piecus gadus jāražo piens. Pretējā gadījumā atbalsts, kas izmantots ražošanas modernizācijai, jāatmaksā.

Ņemot vērā situāciju piena nozarē, Zemkopības ministrija (ZM) jau pagājušā gada nogalē ar Eiropas Komisiju (EK) uzsākusi neformālu diskusiju par piena ražotāju problēmām un iespējamiem risinājumiem.

“Ekonomika ir ļoti vienkārša zinātne – ieņēmumiem no pārdošanas jābūt lielākiem nekā izdevumiem par ražošanu. Ja pašizmaksa piena litra saražošanai ir 30 centi, bet par pienu saņemu 24 centus (un tā vēl ir viena no augstākajām cenām Latvijā), tad katrs saražotais piena litrs man rada 6 centu zaudējumu. Pirms piena cenas krituma saimniecībā apgrozījums mēnesī bija 747 tūkstoši eiro, bet tagad tas ir līdz 390 tūkstošiem. Šāda naudas plūsma spēj nodrošināt tikai izdzīvošanas režīmu. Nav jābūt īpaši gudram cilvēkam, lai saprastu, ka piena ražošana šobrīd rada zaudējumus. Šādai strādāšanai ilgtermiņā nav nekādas jēgas,” situāciju nozarē skaidro SIA “Agrofirma Zelta druva” un SIA “Agrofirma Jelgava” īpašnieks.

Lielais ganāmpulks šobrīd ir kā akmens kaklā. Protams, tiek mēģināts samazināt izmaksas, taču iespēju to izdarīt nav daudz – govis un teļi ir jāārstē, mikroelementi jāpērk, nodokļi jāmaksā. Tāpēc no biznesa viedokļa daudz likumsakarīgāks būtu lēmums atteikties no piena ražošanas vispār un audzēt, piemēram, tikai graudus.

Diemžēl SIA “Agrofirma Zelta druva” un SIA “Agrofirma Jelgava” to nevar izdarīt, saimniecībās piena ražošana ir jāturpina vismaz vēl trīs gadus, pretējā gadījumā jāatmaksā modernizācijai izmantotais Eiropas atbalsts. Tāpēc saimnieks neizslēdz iespēju sūdzēt tiesā valsti un ir gatavs savu taisnību meklēt arī Briselē. “Vajag taču beidzot kādam pateikt, ka ir problēma, ka nekas nav kārtībā. Es jau varbūt kaut kā izlīdīšu, man ir graudi un lieli apjomi, bet viens otrs mazāks zemnieks būs spiests likvidēt savu ganāmpulku un ko tad? Kur viņš ņems naudu, ko atmaksāt Eiropai?”

E. Silakalns uzskata, ka piena tirgus krīze radusies nevis lauksaimnieku neprofesionalitātes dēļ, bet tās ir sekas Eiropas politiskajiem lēmumiem. “Ja Eiropas Savienība un Latvijas valsts ir veikušas apzinātas darbības, kas novedušas pie Krievijas tirgus aizvēršanās mūsu piena produktiem, tad valstij ir jāuzņemas atbildība par nozari. Kā vārdā man tagad ir jāput ārā?! Aiz manis stāv 180 cilvēki, kuriem es dodu darbu. Vai viņi vainīgi, ka man tagad ir jālikvidē darba vietas? Kur ir mūsu vaina, ka lielie puikas – amerikāņi un krievi – dala mantu, bet mēs kā muļķīši tam visam pa vidu?”

Lauksaimnieks nenoliedz, ka valsts līdz šim piena ražotājiem ir sniegusi dažāda veida atbalstu un tas bijis noderīgs, bet viņš jau neprasot naudu. Viņš arī ļoti labi saprotot, ka piena iepirkuma cenu nenosaka ne Zemkopības ministrija, ne Eiropas Komisija, taču valsts tomēr varētu regulēt godīgāku piena produktu cenas sadalījumu starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju. “Latvijā jau nekad zemniekam par pienu nav maksāta Eiropas vidējā cena. Manuprāt, viens no būtiskiem iemesliem ir tas, ka nav sakārtota peļņas sadale piena nozarē. Latvijā zemniekam paliek tikai tas, ko atmet tirgotājs un pārstrādātājs. Mūsu valstsvīriem trūkst stingra mugurkaula nespēlēt politisko teātri, lai tāpat kā, piemēram, Vācijā likumu līmenī noteiktu piena produktu cenas sadalījumu vismaz proporcionāli starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju.”

Dienā E. Silakalns saražo apmēram 50 tonnas piena, ko realizē ilggadējam sadarbības partnerim AS “Rīgas piena kombināts”.

EK: Latvijai jāmeklē citi risinājumi

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un arī Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam nosacījumiem investīciju darbības, par kurām ir saņemts ES atbalsts, ir jāturpina piecus gadus pēc galīgā maksājuma saņemšanas. Ja šī darbība tiek pārtraukta, valstij ir pienākums saņemto atbalstu atgūt proporcionāli laikposmam, par kuru nav īstenota šī prasība.

Līdz ar to, ja tiks pārtraukta ražošana – ES atbalsta finansējums tiks atprasīts. Ja projekta saistības ir gatavs pārņemt kāds cits, Lauku atbalsta dienests šādu iespēju izskatīs un izvērtēs, tomēr ražošanai ir jāturpinās, skaidro Lauku atbalsta dienesta speciālisti.

Gadījumi, kad var neatprasīt finansējumu, ir precīzi noteikti regulā 1306/2013 – “nepārvarama vara” un “ārkārtas apstākļi”. Pirmkārt, tā ir atbalsta saņēmēja nāve vai ilgstoša darba nespēja, otrkārt, dabas katastrofas, postošas dzīvnieku vai augu slimības, treškārt, saimniecības atsavināšana, ja to nevarēja paredzēt pieteikuma iesniegšanas dienā. Zemas iepirkuma cenas, ja to cēlonis ir Eiropas Savienības ārpolitiskas darbības, šīs regulas kontekstā, cik noprotams, nav ne “ārkārtas apstākļi”, ne “nepārvarama vara”.

Pieņemtā ES regula Latvijas zemniekus nostāda smagas izvēles priekšā: ja draud bankrots, tad vai nu jāņem miljons bankā ES līdzekļu atmaksai vai jāmeklē sev gals, lai iestātos “nepārvarama vara”.

Taču situācija varētu mainīties, ja uz to uzstātu Latvijas valsts. Pretendējot uz Eiropas atbalstu, zemnieki nevarēja paredzēt, ka jau 19 mēnešus piena iepirkuma cenas Latvijā būs zemākas nekā piena ražošanas pašizmaksa. Tik zemas piena cenas tik ilgu laiku neparedzēja pilnīgi neviens eksperts pasaulē.

ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Inese Pastare-Irbe apstiprina, ka tirgus un cenu svārstības, kā arī Krievijas embargo EK neuzskata par ārkārtas apstākļiem. Turklāt EK ir norādījusi, ka daudzi no piensaimniecības sektorā atbalstītajiem investīciju projektiem savulaik ir saņēmuši papildu atbalstu Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna ietvaros. “Tomēr Eiropas Komisija ir izrādījusi gatavību arī tālākam dialogam, vienlaikus norādot, ka Latvijas pusei paralēli ir jāmeklē arī citi risinājumi, piemēram, jānodrošina aktīvs dialogs ar aizdevējiestādēm par iespējām pārskatīt lauksaimniekiem izsniegto aizdevumu nosacījumus un termiņus,” piebilst ZM speciāliste.

Neliels piena cenas kāpums

Latvijā joprojām ir zemākās piena iepirkuma cenas visā Eiropas Savienībā. Pērn decembrī par 100 kg piena zemnieks Latvijā varēja saņemt vidēji 21,95 eiro (par 17 centiem vairāk nekā novembrī). Lietuvā par pienu maksāja 22,14 eiro (par 70 centiem mazāk nekā novembrī), bet Igaunijā 23,20 eiro (par 36 centiem vairāk nekā novembrī). Polijā, kur daļa mūsu piensaimnieku realizē saražoto, par 100 kg piena varēja saņemt 27,19 eiro. Visaugstākās piena cenas Eiropā saņem dienvidu zemju piena ražotāji – kiprieši, maltieši un grieķi.

Pievienot komentāru

Komentāri (43)

  1. Tie cipari ir no kurienes?Man un arī kaimiņu saimniecībai par pienu pamatcena ir jau vismaz 2 gadu garumā 0.13 eiro centi par kg !!!!!Ko darīt,ja priekš pensijas esi par jaunu,priekš apkalpotājas par vecu?!Mums valstī nav un nav bijis saimnieka lauksaimniecībā!Graudus rudenī nebij kam nodot,jo visiem bij pilni apcirkņi-līdz ar to,cenas nekādas un samaksa kaut kāda!Toties poļi brauc uz Kurzemi pēc barības un kāvēji izkauj labākos piena eksterjerus!!!Drīz rādīsim bērniem govi uz bildītēm!!!!

  2. Draudziņ, 2016.gads neko labu piena iepirkuma cenām nesola. Tā kā rēķini pats, ko tālāk darīt.

  3. Tiem Krievijas tirgus faniem – paskaties šodienas krievu rublā kursu un visa tirdzniecība tu tū…

  4. Tu tomēr rūpīgāk izlasi rakstu pirms komentē citu domas. “Eiropas savienība un Latvijas valsts ir veikušas apzinātas darbības, kas novedušas pie Krievijas piena tirgus aizvēršanās, tad valstij ir jāuzņemas atbildība
    par nozari” – tā taču Silakalns filozofē rakstā. Un viņš sūdzēšot par to valsti tiesā! Redziet, ES un Latvijas valsts izrādās vainīga pie tā, ka Putins iebruka Ukrainā! Viņaprāt, lai citus slepkavo, ka tikai Silakalnam būtu brīva pieeja tirgum! Un komentārs bija tieši par to!

  5. Atsaukties uz Vāciju nav nekāda pamata. Tur pēdējos 50 gados no tirgus ir izspiesti 5 miljoni zemnieku un arī pērn to ir pāri par 35 tūkstošiem. Un tas pie viņu itkā augstākām iepirkuma cenām. Kolosāls ir Spānijā un Itālijā bankrotējošo zemnieku skaits. Atveram Eurostat ,tur viss ir redzams. Esmu bijis ASV zemnieku saimniecībās. Mani pavadīja novada bankas pārstāvis ,jo lūk visi ir absolūti pārkreditēti un fermeriem pašiem faktiski maz kas pieder. Bet cūku fermā kuru rādija ,bija 2800 galvas uz 1 strādnieku. Vairāk nevarot ,jo tad neiznāks algai. Par sadales proporcijām.Vai tad Latvijā ir savi pārstrādātāji un tirgotāji ? Kam pieder Maksima vai Rimi ? Kam Rīgas piena parstrāde ,Valmieras vai Limbažu piens ?

  6. tuvākajā laikā paredz vēl ievērojamu piena cenu kritumu.

  7. Varbūt pienācis laiks pašam sākt piena pārstrādi un fasēšanu?

  8. Nesaprotu, ko tāda Lauksaimniecības ministrija vispār Latvijā dara, kādi ir tiešie pienākumi, un kas tos veic??????????

  9. Kopumā vecītis pareizi runā, kas attiecās uz vainīgājiem, tad cik es atceros, karu ir sākusi krievija ar savām ambīcijām un sankcijas uz produktu iepirkumu arā nāk no “lielā “brāļa””. Cik reizes jau teicu, kāmēr jūs plānojiet gūt peļņu Krievijā, jūs agri vai vēlu būsiet zaudējumos. Krievs ar to jau ir slavens, ka no katra sū.. māk uzcelt problēmu un vienmēr viņam būs taisnība: ak tev nepatīk Kabzons, labi – tavus šprotus mēs vairs nepērkam un t.t. Un otrais un galvenais, jāpanāk lai ražotāis godīgi saņemtu savu tiesu, proti, lai būtu procentuāli noteikts cik kuram pienākās unpareizi sadalīti reālie ražošaas izdevumi. Prakse, kad andelētāji apšancē ražotājus ir ar vēsturiskām saknēm. Arī tas “zaļais zemnieks” Brigmanis varētu savu jntrīgu pīšanas lielmeistara mūku izmēģināt lietderīgāk šajā jomā.

    • sankcijas pret krieviju ielika ES un krievija atbildeja ar pretatbildi un nauko no ta brinities ka mums krievijas tirgus ir slekts

  10. Toties nevienam pasaulē nav veiksmes stāsts!

  11. Jā, ar pagali pa pakali un Dūklavu ni un ni, ni tuvumā nalaist pī šprics

  12. Pie tam ir lielas saimniecības, kas pat strādā ar nelieliem plusiem, šis nodod pa lielāko cenu un vēl nav labi. Pie tam pareizi jau saimnieko, graudi ir, ir riski sadalīti, ka nozare var piesegt otru. Pēc purna žīds jau izskatās, mīnuss ir no kopējās saimniecības jārēķina, nevis no vienas saimniecības nozares!!!

  13. Klauns, tādi pilns, tad kad piena straumes nesa piķi viss ok, tagad problēmas. Tas ir kā jebkurā biznesā, Tev jāparedz sliktākais vienmēr. Piens ir ļoti nestabila padarīšana jau gadiem, cik jau nav bijušas piena krīzes, bet ES piķis ir svarīgāks par garīgo saprātu!!!

    • Kartigs nezinits par nozari esi! Lai kaads klauns buutu nevienam murgos neradijas ka turpat pusotru gadu uznemums straadas zem pasizmaksas ar zaudejumiem! Lai tie pargudrie tirgus analitiki kas no sevis izstaisas par speciem nekladzina savus varstulus! kad nozare aizies pa pieskari tad bus nepaevarama var…

  14. Lielsaimniekiem varbūt jāgriežas pie ziedot.lv,ja jau ar Briseles labumiem nepietiek.Esmu pienu tā cenas dēļ no raciona izslēdzis,jo vairak lielajiem palīdz,jo viņu produkcija kļūst dārgaka un ir lieki vainot tirgotajus.

  15. Labs raksts, reālā situācija gan vidējām , gan lielām saimniecībām tiešām ir drūma. Ja neizdzīvos šīs saimniecības, tad arī mazās aizies pa skuju taku, jo kombināti jau neķēpāsies ar to piena mazumiņu…Gaļas lopu audzēšanai arī neredzu labu perspektīvu, ja visi metīsies uz to. Graudkopība arī ne visiem der, tā ka nākotne tiešām izskatās drūma, valstij strādājot sveša interesēs…

  16. Ne jau tā ir zemnieka vaina, ka pasaulē ekonomiskā situācija strauji mainās, lai paredzētu visus riskus ir jābūt gaišreģim.
    Un ES birokrāti ar katru un gadu palielina ievērojamās prasības, mūsējie ierēdņi rekomendācijas ieviešs kā obligātās prasības, kas ir tālu no realitātes, iespēju izpildīt parastam zemniekam, jo tas prasa, lielus ieguldījumus, un tās atkal ir saistības.
    Zemnieki ar visām subsīdijām strādā pa nullēm, jo tirgus cenas ir zemākas nekā saražotās produkcijas pašizmaksa.
    Cerības bija, kad tiko iestājamies ES, tad visu noēda 2009. g. krīze, tagad sāka nedaudz nostāties kājās pēc krīzes gadiem, un tagad zemnieks var runāt par izdzīvošanu, jo ir uzņemtas saistības ar projektiem, kas liek savilkt jostas saimniekiem, un meklēt visas sadaļas, kur var ekonomēt.
    Un tas nozīmē ka ES vidējo līmeni mums nesasniegt pat 50 gados, tikai pie stabilām cenām un stabila ekonomiskā tirgus var runāt par izaugsmi.

  17. Kā lai izdzīvo ar 6 govīm ja vienīgais ienākuma avots ir piena nauda un par pienu maksā 17.5centus jo mums arī slimo govis teļi barību mikroelementus arī vajag vetārsta pakalpojumi Smiltenes pusē ir ļoti dārgi Kupriš atbrauc govij ielaiž kaļki 60eiro bez papīriem ja prasa kvīti tad vēl vairāk ir jāmaksā kā lai tad izdzīvo jūs modernizējat visu pa eiropas līdzekļiem un jums nav vēl diezgan dzīvojat lepni braucat ārzemju ceļojumos mums tādi pat sapņos nerādās.

  18. Var jau samazinat govis līdz pat vienai un 3 gadus nodot pienu pāriet uz gaļas vai zīdītājgovim tā samazinot izdevumus. Atstāt kadu ģenētisko kodolu rezerve ja nu kas mainas. Vienīgi nezinu noteikumus vai tos 3 gadus ir kaut kads noteikts skaits kas jabut ganāmpulkā?
    Gan jau var ko izdomaat….. No malas jau kritizēt viegli, bet reāli strādat vadīt lielu saimniecību ne kurš katrs var. Lai izdodas Jums izturēt šo krizi.

    • cik tu saņemsi par pienu , ja tev būs viena govs? pat priekš sevis tā viena neatmaksājas. un tās 5 gadu saistības tiešām ir cilpa kaklā, jo…nezini , kas var mainīties pat pēc 5 minūtēm.

  19. Lielsaimnieks kārtējo reizi aizmirsa pieminēt, ka no valsts un ES saņem vēl daudz dažādus maksājumus, kas ir papildus ienākums pie piena cenas: platībmaksājumus, PPVA, dažādus saistītos maksājumus u.c. Varu saderēt, ka kopējā naudas plūsma džekam ir pozitīva, bet kāpēc gan nepačīkstēt, ja tas kaulus nelauž…

    • Kā noprotu, pats ar lauksaimniecību nenodarbojies, ja vari tik muļķīgu tekstu uzrakstīt.

      • Krista, ko tad Ass nepareizi pateica? Pašizmaksā salikti visi izdevumi, tad kapēc netiek likti pretī visi ieņēmumi? Tiek manipulēts tikai ar piena cenu, bet tie nebūt nav visi ieņēmumi (saistīti tieši ar piena ražošanu). Vai nebūtu korekti izvilkt šos datus un tad runāt par “zaudējumu” apjomiem?

    • pargudrs spriedeletajs kam prastitos izglitoties pirms savu viedokli pauz.

  20. jācer ,ka Dūklavs lasa LA ,jo sķiet,ka ZM uzskata ,ka zemās iepirkuma cenas nav nekas īpašs un veicina
    “labu”procesu-mazo un vidējo fermu slēgšanu.

  21. Nu malacis, lielsaimnieks! Paņem un uzbūvē par svešu naudu savu megafermu, un pēc tam protestē ka viņam jāievēro saistības, kuras pieprasa aizdevējs.

    • Nē, nu tu tak neko nesaproti! Faktiski neviens piena ražotājs nevar beigt ražot pienu, jo to liedz saņemtais eiropas atbalsts. Un visi bija spiesti to ņemt, kaut vai lai uzbūvētu ES pieprasītās kūtsmēslu krātuves un citus standartus.

      • Mani neviens nespieda neko ņemt, pats gribēju turpināt. Loģiski, ka esmu uzņēmies saistības un tagad jākož pirkstos, vai jāmeklē papildu nozare, vai jābankrotē. Nevienā brīdī nav ienācis prātā, ka varēšu uzbūvēt sūdu krātuvi, un pēc gada mierīgi to krātuvi pārbūvēšu par siltumnīcu, jo govis vairs neturēšu. Katram projektam ir saistības, kuras uzņemamies. Ja lielākās LV saimniecības īpašnieks ir tāds muļķis, kurš plānojot nākotni nerēķinājās, ka var būt arī cenu kritums, tad vnk nav ko teikt. Visticamāk džeks bija pieradis peldēt naudā un nu to vairs nevar atļauties. Viņam vēl graudi daudz esot – un 5 gadus nevar ar graudiem pabalstīt savu neekonomisko piensa nozari? Starp citu tā dara man visi zināmie, darbojas divās nozarēs, lai vienas krīzē ar otru varētu balansēt. Bet te kungam kā nauda vairs nenāk vienlīdz labi pa visām renēm, tā sūdzēs valsti tiesās. Interesanti, kā mēs savās mazajās saimniecībās vēl izdzīvojam, ja viņa lielsaimniecībā tādi zaudējumi. Atvainojos par rupjību, bet liels …irsējs, nevis liels saimnieks tas Silakalns ir.

        • Palasot komentārus,liekas ka latvju bāleliņus apmierina Latvijas nabadzība.Tieši tādas domāšanas dēļ mēs esam tur kur esam.Ja nav man tad lai arī citam nav.

          • Nav tā, tik ar ko šis labāks par pārējiem?? Jābūt vienlīdzības principiem!!

          • Tiesā jāsūdz nevis Valsts, bet pašam sevi un savs ekonomists vai grāmatvedis par nesabalansētu ražošanu.Tā jau sen bija jāsakārto un samērīgi jāattīsta. Labāk lai pietrūkst, nevis paliek pāri.
            Ka pats muļķis, nevaino Valsti!

          • Latvju baliniem tiri iet pie sirds izdzivot un vilkt dzivibu un particiba tas tikai tiem citiem man jau nevajag es varu…

  22. Man ir jautājums Silakalnam, vai viņš kā Latvijas pilsonis dzīvo izolēti no pārējās pasaules, iegrimis vienīgi savā piena biznesā un neinteresējas, kas notiek pasaulē un tepat kaimiņos Ukrainā? Acīmredzot šī politiskā un arī ekonomiskā aprobežotība arī ir novedusi viņu pie esošā rezultāta. Piena pārprodukcija attīstītajās valstīs, tajā skaitā ES, pastāv jau sen, bet viņš ietiepīgi tikai turpinājis pavairot govju skaitu (2,4 tūkst. vienam īpašniekam!). Tad jājautā, kāda viņam vispār ir sajēga par tirgus ekonomiku? Otrkārt, eksporta aizliegumi no Krievijas puses vēl pirms ES sankcijām arī notika ik pa laikam gan cūkgaļai, gan zivīm, u.c., bet Silakalns dzīvo savā izolēta pasaulītē un neko ne redz, ne dzird, bet galvenais, neizdara nekādus secinājumus, kas notiek apkārt. Tikai paplašina savu biznesu, bet sekas uzkrauj politiķiem un ES. Ērta pozīcija. Ir jāsaprot, ka šādā situācijā lieli ražošanas apjomi, operācijas ar miljoniem lielām naudas summām nozīmē arī tikpat lielus riskus pašam, līdz pat bankrotam.Tāda nu ir tā objektīvā patiesība.

    • Liela daļa no mums kā papildnozari patreiz izvēlas gaļas lopus,tāpēc pēc statistikas govju skaits nemazinās,bet kas būs pēc 2-3 gadiem kad visi sāksim realizēt savus gaļiniekus nestādos priekšā….

    • Klau Karli tev sajega par piensaimniecibu noprotu ir aprobezota ar tigus norisem bet lidz tavam pargudrajam pratinam neaiziet ka raksta nevaino ne LV ne ES bet negodigi sadalito pelnu starp razotaju parstradataju un tirgotaju ka ari partstradataju nespeja realizet savu produkciju ES vai pausaules tirgu. Un so imputento nespeju sponsore razotaji piensaimnieki. LV LT EST vesturiski sanem 7-10 centi mazak ka vudeji ES. Ka raksta minets no valst vai ES naudu nepeasa bet prasa sakartotu uznemejdarbibas likmdosanu (tirgus sakartosanu)!.

      • Kārlim par to komentāra daļu, kurš viņš uzsver pārprodukciju, ir absolūta taisnība, un cerēt uz labākām cenām nevarēs ne jau ES politikas dēļ, bet vnk ekonomisku apsvērumu dēļ, ka attiecīgais “baltais zelts” tiek ražots lielākā daudzumā nekā tiek patērēts.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+