Ņemt – neņemt kredītu…
 0

Kamēr vieni dzīvo ar kredītu jūgu, citi baidās palikt parādā kaut dažus santīmus. Bet vēl ir arī tādi, kam kredītu ņemšana šķiet izdevīga. Jautāju mūsu lasītājiem, kas ”Latvijas Avīzes” jaunumiem seko mūsu lapā sociālajā tīklā draugiem.lv/latvijasavize, kā attiecaties pret kredītiem, vai un kādu apsvērumu dēļ dzīvojat uz parāda.


Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Sanita Dārzniece: ”Man nav parādu. Dzīvoju tā, lai nebūtu jāaizņemas.”

Kristīne Čaniža: ”Kredīta man nav. Ar to, kas man ir, arī iztieku.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ieva Leite: ”Kredītus nekad neesmu ņēmusi, jo jau astoņus gadus nedzīvoju Latvijā. Nav ne vismazākās vajadzības pēc kāda kredīta.”

Ivars Purmalis: ”Man nekad nav bijis parāds vai kredīts, jo es visu vienmēr izplānoju, salieku pa plauktiņiem un tad tikai iegādājos. Aizņemties ir ļoti viegli, un tāpēc gados jauni cilvēki to izmanto, vēlas dzīvot uzreiz labi, bet daudziem sagādā lielas grūtības kredīta dzēšana.”

Egijs Hofmanis: ”Kredītu politika, kāda ir šobrīd Latvijā, nav vērsta uz ilgtspējīgu attīstību, un tā atrodas ārvalstu kapitāla rokās, tāpēc mana attieksme pret kredītiem ir negatīva. Man pašam nav kredītu, un negrasos arī to šobrīd iegūt.”

Edgars Engīzers: ”Man ir hipotekārais kredīts, jo uzskatu, ka labāk maksāt ilgtermiņā par savu īpašumu, nevis līdzvērtīgu summu par īrētu. Īre ir kā tēriņi, bet kredīta maksājums drīzāk kā ilgtermiņa investīcija. Man ir arī patēriņa kredīts, jo reizēm rodas situācija, kad ir nepieciešami lielāki pirkumi, kuriem nauda iepriekš nav bijusi paredzēta un iekrāta. Turklāt psiholoģiski vieglāk ir disciplinēt sevi kredīta maksājumam, nevis iekrāt kādu summu nezināmai vajadzībai.”

Artūrs Kļaviņš Rīgā: ”Man ir autolīzings, protams, bez tā īsti nevarēja iztikt, vajadzēja jaunu auto!”

Liene Rīgā: ”Man ir 38 gadi, un man ir divi kredīti. Par dzīvokli un auto. Protams, labprāt nebūtu ņēmusi kredītu, bet, tā kā man nav nekādu mantojumu vai bagātu radu, tikai plika alga, tad nācās pirkt šīs dzīvei svarīgās un dārgās lietas uz kredīta. Visādi citādi dzīvoju pieticīgi un izvairos ņemt vēl kādu kredītu.”

Reklāma
Reklāma

Gunta Gudovska Siguldas novadā: ”Man ir gan parāds, gan kredīts. Paņemti vēl saucamajos labajos laikos, un tagad grūtības atdot.”

Linda: ”Kredīts ir labs palīglīdzeklis, lai tiktu pie lielākām lietām, piemēram, mašīnas, mēbelēm u. tml. Man ir kredīti, kas pavisam drīz būs nomaksāti. Cenšos arī izmantot kredītkarti dažādām lietām, jo tā ir “brīva” nauda, kas mums tiek aizdota bez procentiem ar noteikumu, ka tā jāatdod konkrētā laikā. Problēma daudziem rodas tad, kad kredītkarte tiek lietota plaša patēriņa precēm, kurām nav paliekošas vērtības un vēlāk ir grūtības atmaksāt iztērēto summu. Mana nostāja ir vienkārša: ja aizņemies naudu, vispirms izdomā, kā to atdot. Šī, manuprāt, bija vislielākā kļūda, ka pirms pāris gadiem kredīts tika dots ikvienam, neizvērtējot detalizēti, vai konkrētais cilvēks to spēs atmaksāt, jo algas lielai daļai cilvēku tika maksātas neadekvātas, un kombinācijā ar neapdomību un banku vieglprātību daudzi cilvēki cieš no liela parādu sloga.”