Monika Zīle: Nenoslīkt straumē 2
Runājot par cilvēces iznīcības briesmām, vispirms allaž nosauc kodolieročus. Tiem seko ķīmiskie un bioloģiskie arsenāli un vidē nonākušās rūpniecisko atkritumu indes, bet sabiedrības pētnieki beidzamajā laikā arvien biežāk aicina pievērst uzmanību informatīvajam piesārņojumam. Izplešoties globālajam tīmeklim, informācijas daudzums pieaug neticamā ātrumā, bet kvalitāte mazinās. Ir jāpiekrīt britu aktierim un scenāristam Frenkam Boilam, ka “informācijas straume kļuvusi par toksisku tilpni, kurai jātuvojas labi sagatavotam un īpašā apģērbā, kas pasargātu no apziņas bojājumiem”.
Ja cilvēkam trūkst medijpratības jeb iemaņu analizēt masu saziņas līdzekļu paudumus un kritiski tos vērtēt, pastāv liela varbūtība iedzīvoties veselības problēmās vai tās nopietni saasināt, – apstiprina man pazīstama ģimenes ārste: banku nedienu vēstis viņas praksē uzkrītoši strauji palielinājušas ar sirds un asinsvadu kaitēm sirgstošo pacientu pieplūdumu. Vairākumā tie ir vecākās paaudzes ļaudis, kas informatīvi pārtiek no radio un televīzijas ziņām. To veidotāji savukārt, cenzdamies iegūt pašus svaigākos jaunumus, bez kāda ļauna nolūka mēdz nonākt pretrunās, kas psiholoģiski nestabilākajiem jau izklausās pēc apokalipses pieteikuma. Dažus nomierina līdzsvarotākas personas padoms vai farmaceitiskās rūpniecības ražojumi, bet daļa sabiedrības diemžēl kļūst par pašu satrauktās iztēles, baumu un prātu duļķošanai speciāli radītu viltus ziņu upuriem.
Medijpratības trūkumu veikli izmanto jau bieži pieminētās “troļļu fabrikas”, ko uztur un koordinē Kremli apkalpojošā propagandas sistēma. Taču, bez šaubām, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, visu iespējamo vēstījumu plūsmai savu artavu pievienos arī parlamenta nākamā sasaukuma krēslus iekārojušie. Par to liecina pagaidām sevi maz apliecinājušu politisko spēku saieti un grupēšanās mēģinājumi, bet jau drīz mūs sasniegs partiju un kustību manifesti, nākotnes vīzijas un situācijai atbilstoši solījumi. Šī tipa sūtījumus no pastkastes izņemot, der atcerēties amerikāņu senatora Džemsona Hairama savulaik teikto: “Ikviena kara pirmais upuris ir patiesība.” Jā, izklausās mazliet baisi, bet pirmsvēlēšanu laikam piemīt kara vaibsti, jo reāli notiek cilvēku prātu apšaude ar informācijas lādiņiem, kuru trāpījums atkarīgs no mūsu gatavības analizēt un vērtēt ziņu patiesumu.
Pērnvasar veiktais Kultūras ministrijas pētījums par medijpratību liek secināt, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neanalizē masu saziņas līdzekļu vēstījumus un citu informāciju un arī nav mācīti to darīt. Jaunajai paaudzei šo robu varētu aizpildīt ar speciāli veidotu programmu skolā. Bet par nobriedušā slāņa un senioru prātu ceļvedi jākļūst valdībai un to veidojošiem politiķiem – nenovilcinot atbildes uz tautu satraucošiem jautājumiem. Kā diemžēl notika pēc ziņām par nedienām “ABLV” bankā un līdztekus ritošajām KNAB procedūrām.
