Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: LETA

Voldemārs Krustiņš: Nenotikušais apvērsums un pēc tā 39

Tuvojas kāda diez vai pozitīva politiska notikuma gadskārta. Ar to domāju 2012. gada februāra “valodas referendumu”, kas mums pameta gan neatbildētus jautājumus, gan neatrisinātas problēmas. Ja šis pasākums tā organizētājiem būtu izdevies, proti, nobalsot par krievu valodas ieviešanu paralēlas valsts valodas kārtā, tad faktiski būtu izdarīts valsts apvērsums, kura sekas iespējami izpaustos Latvijas valsts pārkriev(isk)ošanā un varbūt pat zināmā iekšējā stāvokļa “ukrainizācijā”. Tiem, kam šāds “scenārijs” nepatīk, varu paskaidrot, ka tuvu 300 000 pilsoņtiesīgo personu, kas iestājās par paralēlu valsts valodu, izvēles iemesli (motīvi) apzināti netika noskaidroti. Tāpēc publiski izplatījās “Saskaņas” skaidrojuma versija par it kā notikušu protesta balsojumu, jo lūk, šī partija, nelūkojoties uz vislielāko deputātu skaitu Saeimā, valdībā netika aicināta. Tie krievu vietējie politiķi, kas vēlējās turpināt valstī iekšējas pārvērtības, tūdaļ ķērās pie nepilsoņu organizēšanas ap nepilsoņu jeb “nepārstāvēto” Saeimu, lai pašorganizētos un sarīkotu dažādus starptautiska mēroga apgrūtinājumus. Šajās dienās nāk ziņas, ka šī nelegālā organizācija, ko policija dēvē par “biedru grupu”, jau sākusi darboties EP prezidentūras pasākumā. Politiskie intriganti, kas tēlo cīnītājus par nepilsoņu “tiesībām”, joprojām liek lielas cerības uz nepilsoņu klātbūtni Latvijas valsts iekšējās drošības destabilizācijā dažādos veidos. Viena no tādām izpausmēm, kas stipri uztrauc, manuprāt, daudzus latviešus, ir necik neslēptās simpātijas Krimas atkalpievienošanai, turklāt ar bruņotu spēku, Krievijai. Tas izlasāms pat Straujumas valdības pasūtītajā pētījumā (sk.: “Sabiedrība sašķelta, tas arī bez pētījumiem redzams”. “LA”, 14. janvārī). Nu jau pat policija vairs neslēpj, ka no Latvijas cīņai pret likumīgo Ukrainas varu un praktizēties cīņai pret Latvijas valsti dodas naidīgas personas, tiek vākts materiāls atbalsts. Latvijā atļautas, darbojošās partijas un ļaužu grupas sūta pie t. s. separātistiem savus delegātus. Šīs un citas tamlīdzīgas izdarības ir nopietni vērtējamas.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Krievu aprindās autoritatīvajā žurnālā “Otkritij gorod”, ko izdod Rīgā, drošības lietpratējs un ārpolitikas institūta (Rīgā) pētnieks pulkvedis Raimonds Rublovskis raksta: “Ja jau mēs runājam par kādiem laipniem zaļiem cilvēciņiem, tad jāņem vērā sociāli politiskie apstākļi, viņi var ierasties tikai tur, kur viņus gaida un atbalsta, tāpēc es vēlētos pievērst uzmanību Latvijas sabiedrības iekšējai saliedētībai. Manuprāt, tas ir pats galvenais. Ja Ukrainas austrumos nevienu negaidītu, bet Doņeckas un Luhanskas iedzīvotāji atbalstītu Kijevas varu, tad, domāju, karš tur ļoti ātri beigtos. Tāpēc svarīgāks jautājums, ko reāli domā Latvijas iedzīvotāji.” (“Otkritij gorod”, 1, 2015.)

Pulkveža secinājumiem nevar nepiekrist. Diemžēl pamatotas, ticamas analīzes par to, ko “reāli domā” Latvijas iedzīvotāji, joprojām “uz galda” nevaram likt. Tāpēc arī rakstu par 2012. gada apvērsuma mēģinājumu.