Apmeklējot Latviju, 2011. gada 25. janvārī ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons pauda uzskatu, ka ebreju kopienai jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda.
Apmeklējot Latviju, 2011. gada 25. janvārī ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons pauda uzskatu, ka ebreju kopienai jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda.
Foto – LETA

Ebreju draudžu un kopienu padome turpinās prasīt īpašumu atgūšanu vai atlīdzību naudā 52

“Pirms vairākiem gadiem Ebreju draudžu un kopienu padome izveidoja īpašumu sarakstu, kurā iekļāva pirmskara Latvijā ebrejiem piederējušos reliģiskos un sabiedriskos īpašumus, kā arī īpašumus, kuru mantinieki gājuši bojā holokaustā. Pēdējos esam izņēmuši no sarak­sta, līdz ar to saraksts kļuvis īsāks un arī pirms gadiem aprēķinātā naudas summa – 32 miljoni latu kā atlīdzība par neatgūtajiem īpašumiem – 
vairs nav tik liela,” sacīja Krupņikovs. Viņš atzina, ka šis saraksts ir jāpārskata kompetentiem valsts iestāžu juristiem, jo “mēs varam kļūdīties”, un tad jālemj, vai īpašums ir atdodams vai arī atlīdzināms ar konkrētu naudas summu, ievērojot tā kadastrālo vērtību. “Vajadzētu ņemt vērā Lietuvas pieredzi, kur valdība nolēma izveidot īpašu fondu, kurā desmit gadu laikā no valsts budžeta līdzekļiem iemaksā atlīdzību par īpašumiem, ko ebreju organizācijas nav atguvušas. Latvijā šādu fondu varētu veidot pie Ebreju draudžu un kopienu padomes un to varētu uzraudzīt Finanšu ministrija,” ieteica padomes pārstāvis un piebilda, ka nepabeigtas attiecības apgrūtinot turpmāko dzīvi.

Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam būs neliela laba vēsts, ko nodot ASV augstajām amatpersonām viņa darba vizītes laikā šonedēļ. Ne reizi vien ASV vēstniecība Latvijā, kā arī ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons ir mudinājuši Latvijas valdību sākt dialogu ar ebreju organizācijām par īpašumu restitūciju un ka saprātīgs risinājums būtu speciāla likuma pieņemšana.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Šoceturtdien Saeimas plenārsēdē pirmajam lasījumam tiks iesniegti pieci likumprojekti un viens likuma grozījums par ebreju īpašumu restitūciju. Kaut šim jautājumam punkts vēl nav pielikts, tomēr ir manāma konkrēta rīcība, kas nākusi no Ārlietu ministrijas puses, un par to ārlietu ministrs varēs pavēstīt, būdams ASV. Šie likumprojekti gan būtu jāraksta Tieslietu ministrijai, taču Nacionālā apvienība, kurai uzticēta ministrijas politiskā vadība, uzskata, ka īpašumu denacionalizācijas process valstī ir beidzies.

Likumprojektus iesniegšanai Saeimā ir parakstījuši “Vienotības” deputāti Ojārs Kalniņš, Atis Lejiņš, Solvita Āboltiņa, Lolita Čigāne, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāts Artis Rasmanis. Zem likumprojekta par Kandavas sinagogas atdošanu ebreju kopienai savu parakstu licis arī Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols, kurš ir arī “Vienotību” pārstāvošās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parlamentārais sekretārs.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šo Ārlietu ministrijas sagatavoto projektu izskatīšanai esam paredzējuši divas sēdes, kur tiks uzaicināti juristi, kā arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji,” pastāstīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

Ebreju kopienai ir paredzēts atdot trīs ēkas Rīgā, no kurām divās kādreiz atradās ebreju izglītības iestādes, bet vienā – 
ebreju slimo kopšanas biedrība, kā arī bijušās sinagogas Jūrmalā un Kandavā. Pirms vairākiem gadiem Saeima pieņēma likumu par bijušās ebreju teātra un kluba ēkas Rīgā, Skolas ielā 6, atdošanu ebreju organizāciju padomei. Taču likumā toreiz tika iekļauts apgrūtinājums, kas uzlika par pienākumu šo īpašumu atdot atpakaļ valstij, ja ebreju draudzes un kopienas beidz pastāvēt. Ārlietu ministrija Saeimai ir iesniegusi likuma grozījumus, ar ko šis apgrūtinājums tiktu noņemts.

Taču ar Saeimā iesniegtajiem tiesību aktiem ebreju īpašumu lieta nebeigsies. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs uzskata, ka jautājuma risināšana būs jāturpina, jo ebreju organizācijām pirmskara Latvijā piederēja gandrīz trīs simti īpašumu, un politiķiem būšot jāturpina lemt, vai tos atdot atpakaļ īpašumā vai arī samaksāt atlīdzību. Krupņikovs teica, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kas ir ebrejus pārstāvošā centrālā organizācija, negrasās pieprasīt cilvēku izlikšanu no bijušajiem ebreju īpašumiem. Šādos gadījumos būšot nepieciešams vienoties ar Latvijas valsti par atlīdzību.

“Pirms vairākiem gadiem Ebreju draudžu un kopienu padome izveidoja īpašumu sarakstu, kurā iekļāva pirmskara Latvijā ebrejiem piederējušos reliģiskos un sabiedriskos īpašumus, kā arī īpašumus, kuru mantinieki gājuši bojā holokaustā. Pēdējos esam izņēmuši no sarak­sta, līdz ar to saraksts kļuvis īsāks un arī pirms gadiem aprēķinātā naudas summa – 32 miljoni latu kā atlīdzība par neatgūtajiem īpašumiem – 
vairs nav tik liela,” sacīja Krupņikovs. Viņš atzina, ka šis saraksts ir jāpārskata kompetentiem valsts iestāžu juristiem, jo “mēs varam kļūdīties”, un tad jālemj, vai īpašums ir atdodams vai arī atlīdzināms ar konkrētu naudas summu, ievērojot tā kadastrālo vērtību. “Vajadzētu ņemt vērā Lietuvas pieredzi, kur valdība nolēma izveidot īpašu fondu, kurā desmit gadu laikā no valsts budžeta līdzekļiem iemaksā atlīdzību par īpašumiem, ko ebreju organizācijas nav atguvušas. Latvijā šādu fondu varētu veidot pie Ebreju draudžu un kopienu padomes un to varētu uzraudzīt Finanšu ministrija,” ieteica padomes pārstāvis un piebilda, ka nepabeigtas attiecības apgrūtinot turpmāko dzīvi.