Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. februāris, 2013
Drukāt

“Nepalikt parādā. Tā esam audzināti”

Foto - LETAFoto - LETA

Pensionāru galvenās ikmēneša izmaksu pozīcijas ir komunālie pakalpojumi, izdevumi par veselības aprūpi, pārtiku un transportu, kā arī par izglītību un jaunu prasmju apguvi. To noskaidrojusi “Swedbank”, aptaujājot gandrīz 1000 respondentu vecumā no 16 līdz 74 gadiem. 


 

Pirmajā vietā – 
komunālie maksājumi

Arī manis aptaujātie seniori apgalvo to pašu – galvenais ir norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem, samaksāt par elektrību, siltumu, gāzi un dzīvokli. Dažs tam tērē gandrīz vai visu pensiju. Piemēram, Melitai, kad nomaksājusi rēķinu, pārtikai, medikamentiem un higiēnas precēm paliekot vien 23 lati. Kā ar to var izdzīvot? “Pērku subproduktus un to, kas lētāks. Ēdienu gatavoju mājās. Var iemācīties izdzīvot ar to, kas ir,” teic pensionāre.

“Nedrīkst nevienam palikt parādā, tā esam audzināti,” paskaidro Aiga Zariņa no Jūrmalas. Viņa un tāpat arī pārējie seniori visus rēķinus samaksā, tiklīdz saņemta kārtējā pensija. Diplomētais VEF inženieris Roberts Pakalns dalās savā pieredzē: ieekonomēt var, ja par pakalpojumiem, piemēram, gāzi, kabeļtelevīziju, samaksā uzreiz par visu gadu. Tad klients saņem bonusu – vienu mēnesi pakalpojumu var lietot bez maksas. Mobilā telefona operatoru izvēlējies, izskatot visizdevīgāko piedāvājumu. “Nu par septiņiem latiem mēnesī ar draugiem varu runāt bezgalīgi ilgi,” teic Roberts.

 

Starp pārtiku 
un medikamentiem

Manis izvēlētie respondenti – “Latvijas Avīzes” lasītāji – izrādījās samērā veselīgi ļaudis. Vitauts Gaross medikamentus tikpat kā nelieto, ja saaukstējas, iemet pa graķītim. “Tās ir vislabākās zāles manā vecumā,” uzsver astoņdesmitgadīgais kungs.

Daži no aptaujātajiem veselības aprūpei izlieto apmēram 50 latus mēnesī, vairākums 7 – 20 latus. Izrādās, pārtikai seniori tērē pat lielākas summas nekā medikamentiem. Toties apģērbs neesot problēma – vai nu iztiek ar iepriekš sagādātajām rezervēm, vai dodas uz humpalu veikaliem un par nieka latiem atjauno garderobi.

“Nekāda vaina!” smejot nosaka Ivars no Rīgas.

Vairāk nekā pusei aptaujāto senioru pieder vieglās automašīnas. Tiesa, tās tiek lietotas paretam, galvenokārt vasarā. Tad viens no obligātajiem maršrutiem ir brauciens uz laukiem, lai sakoptu piederīgo atdusas vietas un piedalītos kapusvētkos. Šie izdevumi, respektīvi, benzīns un auto tehniskā apskate, iecērtot samērā dziļu robu autovadītāju naudas makā.

Tie, kam personīgā auto nav, izmanto sabiedriskā transporta iespējas. Valentīna Latkovska Preiļu novadā regulāri apciemo radus Rīgā, naudu šiem braucieniem sakrājot ilgākā laika periodā. Lai apmeklētu kultūras pasākumus novada centrā Preiļos, viņa organizē kolektīvus braucienus, un novada dome tad autobusu piešķir par zemāku samaksu vai pat bez maksas. Vasarā viņa iecerējusi pensionāriem sarūpēt ekskursiju uz Ventspili. Valentīna dzied sieviešu ansamblī, regulāri apmeklē bibliotēku, apsveic ģimenes, kurās piedzimis bērniņš. “Man šīs aktivitātes palīdz dzīvot,” teic V. Latkovska.

 

Ja būtu otra pensija

Seniori nenoliedz, ka vēlētos biežāk apmeklēt kultūras pasākumus, teātru izrādes, operu. Lai gan daži kungi atzīst, ka labu izrāžu un grāmatu esot maz. Ja kāda gadās, tad dārga, nenopērkama. Aiga Zariņa, tāpat Ivars no Rīgas priecājas, ka draugi un radi uzdāvina pa biļetei uz kādu teātra vai operas izrādi, ko arī apmeklē. Mārtiņa Marģera Putniņa prioritāte ir klasiskā mūzika. Mēnesī vismaz vienu reizi viņš apmeklē labu koncertu vai izrādi.

Bet ko pensionāri iesāktu, ja pēkšņi saņemtu otru tikpat lielu pensiju? Valentīna Latkovska apceļotu Latviju, tik daudz kas vēl neesot redzēts! Arī Roberts Pakalns un Dainis Dandēns ārzemju ceļojumus neizvēlētos. Roberts nevēlas mainīt savu LR pasi, jo tā ar visiem zīmogiem un spiedogiem jau esot kā vēstures relikvija.

Ja pensija būtu divreiz lielāka, biežāk apmeklētu muzejus, teātri, nopirktu izrāžu abonementu. Dainis savulaik darba uzdevumā apmeklējis Kubu, tagad atļautos vairāk labu izrāžu un arī kādu gardumu – mazsālītu vai žāvētu lasi.

Vitauts Gaross no Ogres atbalstītu mazbērnus un mazmazbērnus, Aiga piepildītu sapni dzīvot cilvēka cienīgas vecumdienas, bet Ivars pirktu grāmatas, jo ir aizrautīgs lasītājs. Melita salabotu zobus, pasūtītu kādu laikrakstu un žurnālu, bet ventspilnieks Visvaldis Indriksons, kurš daudz ceļojis pa Eiropu, tagad vēlētos biežāk ar auto apciemot savus radus un draugus.

Mārtiņš Marģers Putniņš savu otro pensiju veltītu labdarībai. “Jau tagad palīdzu tiem, kas to ir pelnījuši. Atbalstīju kādu daudzbērnu ģimeni Ventspils pievārtē, arī tagad sekoju līdzi, kā viņiem klājas. Palīdzēju savam bijušajam klasesbiedram. Nevis kāds lieks lats naudas makā, bet labdarība mani dara laimīgāku,” saka Putniņa kungs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+