Mobilā versija
+20.3°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
18. maijs, 2017
Drukāt

Dāsnās prēmijas: LIAA vadītājs Ozols sašutis par Valsts kontroli (15)

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Foto - LETALatvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Foto - LETA

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols ir sašutis par Valsts kontroles secināto, ka iestāde nepamatoti izmaksājusi papildatvaļinājuma naudu. Tā viņš ceturtdien teica raidījumam “LNT Ziņas”.

Ozola vadītā iestāde Valsts kontroles ieskatā štatu samazināšanas rezultātā 31 atlaistajam cilvēkam par neizmantotajiem papildatvaļinājumiem nepamatoti izmaksājusi vairāk nekā 14 000 eiro.

Ozols ir pārliecināts, ka Valsts kontrole pieļāvusi rupju kļūdu.

“Tiem, kas LIAA palika, tika samaksāta un pienācās pilna kompensācija. Mūsu juristi iedziļinājās un saprata, ka arī tiem cilvēkiem, kuri darbu pazaudēja, pienācās tāda pati taisnīga atlīdzība. Mēs runājam par aptuveni 300 eiro katram cilvēkam “uz rokas”. Tie, pirmkārt, nav nekādi nesamērīgi izdevumi, bet, otrkārt, manuprāt, pats pārmetums un nepieciešamība taisnoties ir viena liela cūcība no Valsts kontroles puses,” komentēja Ozols.

Arī attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) Valsts kontrole nonākusi pie līdzīga secinājuma. Šajās iestādēs uzsver, ka sliktākajā gadījumā, iespējams, tās tikai kļūdījušās formalitātēs, jo likumā ir ļauts no darba aizgājušajiem darbiniekiem izmaksāt neizmantotā papildatvaļinājuma naudu.

IZM pērn šādi iztērējusi aptuveni 13 000 eiro.

“Cik es zinu, arī citas valsts pārvaldes iestādes rīkojas līdzīgi. Vairākus gadus pēc kārtas mēs esam līdzīgi rīkojušies, un jāteic, iepriekšējos gadus no Valsts kontroles mēs nekādus pārmetumus šajā sakarā neesam saņēmuši, un līdz ar to uzskatījām, ka rīkojamies pareizi,” komentēja IZM Personālvadības nodaļas vadītāja Sandra Elksne.

Kopumā, pēc Valsts kontroles secinātā, valsts iestādes nepamatoti izmaksājušas piemaksās, prēmijās un papildatvaļinājuma naudās sešus miljonus eiro. Tas noskaidrojies valsts iestāžu finanšu revīzijās par 2016.gadu. Turklāt par pieciem no šiem gadījumiem valsts tēriņu uzraugi arī vērsušies Ģenerālprokuratūrā.

Ģenerālprokuratūrai nosūtīta informācija par Darba drošības un vides veselības institūta, LIAA, IZM, sociālās korekcijas iestādes “Naukšēni” un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārkāpumiem. Tiesībsargājošās institūcijas gan nereti atsakās sākt kriminālprocesus par Valsts kontroles secinājumiem, taču pēdējā laikā sākto lietu skaits ir pieaudzis.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Kāds ir pašas LIAA lietderības koeficients?

  2. Te ir sajaukts neizmantotais atvaļinājums, kas pienākas visiem, ap papildus atvaļinājumu, kuru piešķir par nopelniem darbā vai kā citādi, bet ne atlaistajiem. Lūk, kāds līmanis ir ierēdņiem valsts pārvaldē, kas saņem algu no 3- 7 tūkstošiem mēnesī. Tas ir kartelis,,,,,

  3. Ozols, kas jau gadu desmitiem vada LIAA, ir izkaisījis simtiem miljonu Eiropas un valsts naudas, tagad jūtas aizskarts par kaut kādiem sīkumiem. Papildus atvaļinājums, tas nepienākas visiem, tā ir prēmija, balva par labu darbu. Un to, ka no darba atbrīvotajiem izmaksā papildusatvaļinājuma naudu dzirdu pirmo reizi. Tas tikai liecina, kāds bardaks valda valsts pārvaldē. Kas par to atbild, ekonomikas ministrija vai valsts kanceleja.

  4. LAI VEICAS VK.

  5. tu ozol labak zaunas aizver abi ar veceni norijusies sen nesi sists

  6. Es arī esmu sašutusi, kas tās par prēmijām tādos apmēros!

  7. Kad gada beigās paliek neiztērētā nauda – budžeta ( no nodokļiem dabūtā ) nauda ir jāiztērē. Tad arī tiek dalīts pa labi un kreisi – sk. kaut skolās gada beigu algas + vel kas tur…
    Privātais bizness to naudiņu jau neizsvaida , ja tuvojas gada beigas – sāksies nākošasi un neviens kā valsts, pašvaldību iestādei no jauna nedos…
    Paskaitiet Šadurska skolu naudu tēriņus gada beigās un mati celsies stāvus…Protams , ja kāds to gribēs… Turpat veselības ministrijas slimnīcās…
    Un tad bļauj – mums nedod …Tikai tur tā nauda tiek šķērdēta- bet atgūts 0 .Laikam .

    • kurā skolā tad gada beigās maksā algas un vel kautko? Atbildēt

      nav gadijies tādu skolu vel redzet. ministrija var sev premijas izrakstit, ari rajonu izglitibas nodaļas, bet skolai algas fonds ir cieši reglamentēts. cita runa ka skola gada beigās mēdz iepirkt viskautkādus macibu līdzekļus no naudas kas gada beigās vel kontos palikusi, bet nu ka pie algām sev ko lieku piemet jau ir klaji meli

      • Ar cieņas piebildi.
        Tā jau domā liela daļa atbildīgo amatvīru un ari nomaļus stāvošie. Ja būtu īsta valsts kontrole ar ar naudas piedzīšanu par nepamatotu budžeta patēriņu . gada beigās tā naudiņa kursē no viena konta uz otru līdz pakāpeniski izgaist…
        Kā pierādīt – uztaisiet īstu reviziju naudas patēriņā . Runāju īstu. Protams arī pastāv finansu gada noslēguma pirkumi ar un bez vajadzības – jāiztērē…

        • tā kā tev patīk skolām uzbrukt Atbildēt

          tad varu pastastit standarta situāciju skolās gada nogalē. (par 3 novadiem kur šā vai citādi ar skolām esmu saistits) pienāk gada beigas un pašvaldiba kam itkā ir apstiprināts budzets ko izglitibai teret pēkšņi iešķiebj naudu. tas nekas ka visu gadu izņemot algām neko nav skolai devusi jo algas ir mērķdotācija no valsts, tai īsti klāt netiek. printeri stāv, kopētāji stāv, nav tintes, pulvera, papīra jo naudu nedod tad pēkšņi pašvaldibai ar konti jāiztukšo un ieskaita skolai. direktoram ir skaititas dienas, reizem pat stundas lai šo naudu paspētu izteret. zibenigi tiek apmierinātas pirmās nepieciešamibas vajadzibas lai vienkārši ikdienas darbi skolā varetu notikt. un tad ja vel vispār kas pāri paliek tad nopērk kādu datoru,projektoru, interaktivo tāfeli….. lai skolā vismaz kautkas butu laikam atbilstoš. jā dažreiz pieļauju ka steigā tērē nepārdomāti, ko ja nauda butu savlaicigi, izteretu savādāk, bet visā visumā nekādai revizijai neizdotos skolai pieradit/pārmest ka nauda iztereta nelietderīgi. (nu 99.99% skolu noteikti. te nerunāsim par madonas liekas skolu kuru direktors par ģimenes uzņemumu bija pārvērtis)
          meldiga doma ka gada beigās skolotājiem izmaksā kautkādas naudas kas viņiem nepienākas varetu rasties no algu aprēķināšanas īpatnibām. tur liekas 10% ja pareizi atceros ir direktora rīcibā ko viš var dalit skolotājiem pēc “nopelniem”standarta situācijā tiek izmaksāts visiem vienādi visu laiku, bet nu ir zināmi gadijumi kad ši nauda tiek pietureta un gada beigās kā premija izmaksāta. bet tā nav “lieka nauda” tā tāpat jau pienācās skolotājiem pie algas viņas vienkārši ir dalāma ar manevrešanas iespēju ka labākajiem skolotājiem var vairāk maksāt (sliktākiem mazāk) bet parasti dala kristigi visiem, jo tā vertešana kurš labāks kurš sliktāks ir pārāk slidena lieta , var sanākt tiesu darbi ja kāds tiks apdalits

  8. Kam vispār tādas iestādes vajadzīgas?

  9. Nepārtraukti izzog Latviju! Šie ierēdņi saprot,ka ir nesodāmība un turpina mahinācijas visās valsts institūcijās!!!

    • VK arī ir ierēdņu kantoris. Kā domā, kurš uzrauga pašas VK darbību? Domā, ka iekš VK darbības nevarētu atrast, ko tādu kam piesieties?

  10. Ir viegli dalīt naudiņu , ko pašiem nav jānopelna … Pietrūks – pieprasīs vēl no budžeta …

  11. ====================
    Cik es zinu, arī citas valsts pārvaldes iestādes rīkojas līdzīgi
    ===================
    kā sacit jāsaka, ja visi tā zog tad jau tā nav zagšana

Draugiem Facebook Twitter Google+