Pasaulē
Vēsture

Neparasti: Senie ēģiptieši mumificējuši arī skarabejus 0

Foto: Reuters / Scanpix / LETA

Arheologi izrakumos, kas pēdējā pusgada laikā veikti senēģiptiešu nekropolē Sakārā, ap 20 km uz dienvidiem no Kairas, atklājuši septiņas kapenes ar daudziem sarkofāgiem.

Vairākos desmitos no tiem atradās mumificēti kaķi, kas ir diezgan ierasti, taču rets un neparasts atradums ir sarkofāgi ar senēģiptiešu svētajām vabolēm skarabejiem, teikts pagājušās nedēļas nogalē izplatītajā Ēģiptes Senlietu ministrijas paziņojumā.

“Mumificēti skarabeji ir kaut kas patiesi unikāls un rets. Kad mēs pirms dažām dienām atradām šos sarkofāgus, tie bija aizzīmogoti, ar skarabeju attēliem. Es nebiju par kaut ko tādu pirms tam dzirdējis!” ministrijas paziņojumā citēts Ēģiptes Senlietu Augstākās padomes ģenerālsekretārs Mustafa Vaziri.

Vienā gadījumā divas labi saglabājušās lielu skarabeju mūmijas, ietītas lina drānā bija novietotas smilšakmens sarkofāgā ar rūpīgi izgatavotu, dekorētu vāku. Otrā, mazāku izmēru sarkofāgā bija vesela kolekcija skarabeju mūmiju.

Senie ēģiptieši skarabejus jeb mēslu vaboles uzskatīja par svētu kukaini, Saules dieva Ra simbolu, kas ar savām darbībām, veidojot un veļot mēslu piciņas virzienā no austrumiem uz rietumiem, it kā attēlo Saules ceļojumu pa debesjumu. Vaboles kāpuri šo piciņu iekšpusē tika uzskatīti par jaunas dzīvības rašanās simbolu.

Saullēkta dievu Kepri ēģiptieši attēloja kā cilvēku ar skarabeju galvas vietā. Skarabeja motīvs ir ļoti plaši izmantots senēģiptiešu mākslā.

Arheoloģiskie izrakumi šobrīd notiek pie faraona Userkafa, kas valdīja laikā no 2494. līdz 2487. gadam p.m.ē., piramīdu kompleksa. Minētais piramīdu komplekss tapa vēl pirms slavenajām Gīzas piramīdām.

Senās Ēģiptes vēsturē Userkafu godina par tā sauktās V dinastijas iedibinātāju un šis laiks attiecas uz Senās valsts periodu, kas ilga no 2686. līdz 2181. gadam p.m.ē.. Četras no atraktajām kapenēm nāk no minētā perioda, bet trīs ir jaunākas. Konstatēts, ka vienā no senākajām guldīts augsta ranga ierēdnis Kufu – Imhats, faraona pils telpu pārvaldnieks.

Saistītie raksti

Amatpersona Mustafa Vaziri žurnālistiem norādījis, ka izrakumi notiek tajā senēģiptiešu valsts galvaspilsētas Memfisas nekropoles nostūrī, kas līdz šim pētīta tikai daļēji. Memfisa bija faraonu valsts galvaspilsēta aptuveni 2000 gadu garumā.

Lai ieintriģētu žurnālistus, ir paziņots, ka izrakumos negaidīti atklāta ieeja vēl kādās uz Seno valsti attiecināmās kapenēs, kas saglabājušās aizzīmogotas. Tas nozīmē, ka iekštelpas un to saturs gadu tūkstošiem palikuši neskarti. Kapenes plānots atvērt tuvāko nedēļu laikā.

LA.lv