Eksotiskais koks pāksteņa ceratonija ziedus vēris apmeklētājiem parasti nepieejamā eksperimentālā siltumnīcā, taču par godu īpašajam notikumam tas nedēļu būs aplūkojams Botāniskā dārza Acāliju mājā.
Eksotiskais koks pāksteņa ceratonija ziedus vēris apmeklētājiem parasti nepieejamā eksperimentālā siltumnīcā, taču par godu īpašajam notikumam tas nedēļu būs aplūkojams Botāniskā dārza Acāliju mājā.
Publicitātes foto

Neparasts notikums: Botāniskajā dārzā uzziedējis jāņmaizītes koks 0

Pirmo reizi Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā uzziedējis jāņmaizītes koks jeb pāksteņa ceratonija Ceratonia siliqua. Tauriņziežu dzimtai piederīgais jāņmaizītes koks savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, Āfrikas ziemeļos, Vidusjūras salās, Kanāriju salās un Rietumāzijā. Plaši kultivēts arī ārpus tā dabiskā izplatības areāla ēdamo pākšu dēļ. Leģenda vēsta, ka no gardajām pākstīm pārticis Jānis Kristītājs, no kā arī radies auga nosaukums “jāņmaizītes koks”.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Senajā Ēģiptē, pirms cilvēki bija atklājuši cukurniedres un cukurbietes, jāņmaizītes koka sēklas tika plaši lietotas kā cukura avots. Par to liecina tas, ka hieroglifos auga nosaukums lietots, lai apzīmētu vārdu “salds”. Mūsdienās jāņmaizītes koka pākstis bieži izmanto kā kakao pulvera aizstājējas un kā veselīgāku alternatīvu šokolādei.

Ceratonijas cietās sēklas reiz lietotas arī kā svara etalons zelta un dārgakmeņu svēršanai – 1 karāts atbilda 0,2 g sēklu. Senās Romas un Bizantijas tīra zelta monētas svars bija 24 karāti (4,5 g jāņmaizītes koka sēklu).

CITI ŠOBRĪD LASA

Karlīna Engere