Dzīvojamās mājas plašais pagalms.
Dzīvojamās mājas plašais pagalms.
Foto – Valdis Semjonovs

Egils Līcītis: Nepārdot tēvzemi 15

Ak, tēvija! Vai katrs idillisks zemes uzkalniņš ar tērci un aci pievelkošu ainaviskumu ir Kārļa Sūniņa, Vilhelma Purvīša un citu peizāžistu otas apgleznots. Lauki, pļavas, baltie lielceļi – Kārļa Skalbes un Andreja Upīša sulīgi attēloti ar spalvaskātu. Dzimtene ir dziesmā apdziedāta – mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu, par mazu, lai vienu palaistu plašajos ceļos –, un karavīri zvērējuši aizstāvēt katru Latvijas zemes pēdu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Formāli juridiski sešdesmit četri tūkstoši kvadrātkilometru tēvzemes sadalīti nekustamajos īpašumos, un katram nogabalam ir gara vēsture. Mājas mūsu tēvutēvi izpirkuši par dzimtu, līdumi slacīti ar senču sviedriem. Vai tie bija cara vai okupācijas laiki, latvieši tiekušies pēc sava kaktiņa, sava stūrīša, savas viensētas, prom no patvaldības, padomju komunālās sadzīves un sādžiskuma. Pamatiedzīvotāji vectēvi pašrocīgi cēla savrupmājas, lai saglabātu un nodotu mantojumā nākamajām paaudzēm, mazbērniem kā vērtīgu īpašumu, kā paredzēdami brīvas Latvijas atgriešanos.

Diemžēl pie varas bijuši cietsirdīgi noteicēji, kas uz cilvēkiem piederošo zemes strēķīti, vīnstīgās ieaugušo namiņu, rožkopību, tulpīšdobēm raudzījušies kā uz medus podu, lai privātīpašniekiem uzliktu kaklā nekustamā īpašuma nodevu sakas un pildītu valsts un pašvaldību kabatas ar skanošo. Dzimtās zemes skaistums ir aplikts ar nodokli! Zemes nodokļa slogs novecojušiem profesoriem un kultūrdarbiniekiem, vienkāršiem darbaļaudīm un daudzbērnu ģimenēm kļūst nepanesams. Tas ir prettautisks, lai nopļautu ciltskoka saknes, raidītu bezdzimtenes cilvēkus un emigrantus prom no tēvamājām, no dzimtu pavardiem, no Latvijas. Par laimi, pie teikšanas nonākusi trinitārā kliņģeru devēju valdība, kur partija nr. 1 sauc – būsim saimnieki savā zemē, partija nr. 2 nelokāmi stutē latviešu lietu, un partija nr. 3… Nujā, trešā partija arī gribētu būt daudzmaz pa draugam ar nāciju. Kā kādreiz mīļā Māra gādāja par Dievzemīti, tas tagad uzdots mīļajam Mārim. Nav iedomājama tālāka necilvēcība, itin kā runa būtu par teritorijām, kur mērniekam piekusīs kājas, cik gruntsgabals liels. It kā tautieši piederošajā īpašumā uzcēluši villas, ar opija magonēm piesētas siltumnīcas, badmintona laukumus, dāčas, villas, kur grīda klāta persiešu paklājiem, un katrā zemes nogabalā aizurbušies līdz naftas atradnes fontānam, par ko maksājumos noplēst septiņas ādas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Runa ir par 600 kvadrātmetru pleķīti un privātmājiņu, par kuru nabadzības riska zonā dzīvojošie norēķinās ar ietaupījumiem, nokāvušies ar domām – pārdot pēdējo kreklu vai vēl ciesties. Jūtot, cik cilvēki kļūst tramīgi kā mežazvēri, saņemot kvītis par NĪN nomaksu, valdība jau rīkojas, lai nodokļi nesamērīgi nepieaugtu. Līdzjūtīgākie ministri izteikušies, ka no premium segmenta īpašumiem jāiekasē nauda, turpretī ekonomiskās klases ēciņas zem 100 000 eiro vērtības jāatbrīvo no mesliem. Koalīcija, apgriezusies kā spole, nolēmusi iesaldēt kadastrālās vērtības un maksāt pēc 2013. gada aprēķina, līdz izdomās galīgo risinājumu, kas novērsīs nodokļu nekrietnības. Cilvēki ir informēti, ka normālās kaimiņvalstīs vienīgo mājokli nekur nežņaudz ar nodokli, nevis kā Latvijā iekasē no katra āpšukalniņa, lauciņa un būdiņas ar tādu uzcenojumu, ka norauj jumtu. Neticu, ka mīļā Māra valdība pieļaus kļūdas un aptraipīs reputāciju, radot iespaidu, ka partijas ir spekulatīvi uzņēmumi, kas tīko vien pēc peļņas. Jo tad tautā var mosties pretošanās kustības tradīcijas, emocionāli iedarbīgi vērtējumi nākamajās vēlēšanās. Lai rafinēti ierēdņi neaizrautos savā krogus pļāpāšanā un darba grupas acupriekšā nepielūdzami nerēgotos aizlāpāms budžeta caurums, ja pazeminās NĪN ievākšanu, politiķiem apakšnieki jāpamāca ieklausīties saprāta balsī. Droši vien vispirms latvieši jāatbrīvo no maksājuma par senču zemi, lai viņiem nav jāpārceļas dzīvot teltīs, “bed&breakfast”, vai, sargi Dievs, jāsāk patiltē bomžot. Atlaides pienākas Latvijas pilsoņiem, kas bija gluži godīgi pirmskara valstī, bet pret iebraucējem un īslaicīgas uzturēšanās kapitālistiem nodokļu iekasētāji var palikt neiežēlināmi.