Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. oktobris, 2013
Drukāt

Jānis Lucaus: Latvijā apdrošināšanai jākļūst dārgākai

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

– Pēdējos gados Latvijā apdrošinātāji strādā ar zaudējumiem. Kur loģika?


– Spriežot pēc vairāku apdrošināšanas sabiedrību pēdējo triju gadu finanšu rādītājiem, galvenajos apdrošināšanas veidos – OCTA, KASKO, veselības apdrošināšanā – apdrošināšanas kompānijas strādā ar zaudējumiem. Zaudējumu kopējie apmēri tajos sniedzas miljonos, un arī šogad šie apdrošināšanas veidi daudzām kompānijām nes zaudējumus. Stabilizēt finanšu rādītājus jeb uzlabot tehniskos rezultātus apdrošināšanas kompānijām izdodas, pateicoties gūtajai peļņai no investīcijām.

Mēs pagājušo gadu beidzām ar peļņu. “BTA” grupas uzņēmumiem tā sasniedza aptuveni septiņus miljonus eiro, Latvijā – pārsniedza vienu miljonu eiro. Kaut arī konkurence kļuvusi lielāka – apdrošināšanas tirgū ienākušas divas jaunas sabiedrības, un to skaits pieaudzis līdz divpadsmit –, Latvijā joprojām esam pats lielākais apdrošinātājs. Starp Baltijas valstīm, pateicoties galvenokārt sekmīgai darbībai Lietuvā, esam vadošo tirgus “spēlētāju” vidū. Pēc “Deloitte” apkopotajiem finanšu rādītājiem, “BTA” ir vienīgā no Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrībām, kas ierindota starp 50 lielākajām Centrāleiropas apdrošināšanas kompānijām.

Latvijā apdrošinātājiem vislielākos zaudējumus rada obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA) – tas bija viens no iemesliem, kāpēc “Balva” bija spiesta pārtraukt savu darbību.

– Kāpēc rodas zaudējumi no OCTA, ja tā ir obligāta, no kuras nevar izvairīties?


– Apdrošinātāji lēti pārdod polises. Latvijā uz gadu to var nopirkt pat par 15 vai 20 latiem. Turpretim Lietuvā tā maksā 50 līdz 60 latus. Ja polises administrēšanas izdevumi sasniedz aptuveni 12 latus, tad ir skaidrs, ka par 15 latiem klientam pārdotā polise apdrošinātājam rada zaudējumus.

– Kā var būt, ka OCTA polises cena par vienu un to pašu auto dažādās apdrošināšanas sabiedrībās atšķiras divas, trīs, pat piecas reizes?!


– Cenu atšķirību rada apdrošinātāju ļoti atšķirīgie kritēriji, uz kuriem balstās polises vērtības aprēķini. To ir vairāki desmiti. Piemēram, autoremonta izdevumi, reģistrēšanas vieta, no kuras atkarīga automašīnas izmantošanas intensitāte, spēkrata izmantošana tikai Latvijas teritorijā vai aiz tās robežām, autovadītāja stāžs, valūtas kursa svārstības un citi. Katrs apdrošinātājs jau meklē, kā no plašā OCTA klientu loka atrast rentablākos.

– Ja ar OCTA apdrošinātājiem rodas zaudējumi, varbūt jārīkojas kā piensaimniekiem, – zaudējumus par piena pārdošanu viņi sedz ar jogurtu?


– Tā jau darām arī mēs! Vienīgais veids, kā tos segt, ir nopelnīt ar citiem apdrošināšanas veidiem, piemēram, ar KASKO vai ar nekustamo īpašumu apdrošināšanu.

– Vai Latvijā ļaudis apdrošina tikai to, kas ir obligāti, piemēram, OCTA vai ar bankas kredītu pērkot īpašumu? 


– Pēdējos gados sabiedrības attieksme pret apdrošināšanu ir ļoti mainījusies. Agrāk gan valdīja uzskats, ka, lūk, ar mani vai manu mantu jau nu nekad nekas ļauns nevar notikt. Sevišķi apdrošināšanas nozīmi novērtē tad, kad ļaudis paši ierauga tās nodegušās lopu fermas vai vētras nolauztos, uz ēkām uzkritušos kokus un citas likstas, kuras piedzīvojuši viņu kaimiņi vai paziņas.

Apdrošināšanas lomu novērtē arī tāpēc, ka arvien biežāk Latvijā sastopamies ar līdz šim nepieredzētām dabas parādībām. Piemēram, šā gada maijā piedzīvojām ļoti stipru krusu, kas sabojāja simtiem automašīnu. Iedomājieties, tikai vienā dienā saņēmām atlīdzības pieteikumus no 80 bojāto automašīnu īpašniekiem! Tagad pēc postošās krusas mūsu klienti sāk apdrošināties arī pret tām. Agrāk nebija neviena, kas apdrošinājās pret vulkāniem. Pēc Eijafjadlajegidla vulkāna izvirduma Islandē, kura radītais pelnu mākonis gandrīz paralizēja gaisa satiksmi virs Eiropas, mūsu klienti vēlējās apdrošināties pret vulkānu radītajiem zaudējumiem ceļojumu laikā.

Arvien biežāk cilvēki novērtē arī nelaimes gadījumu apdrošināšanas nozīmi. Aizvadītā pusotra gada laikā vairāk nekā par 30 procentiem pieauguši nelaimes gadījumu apdrošināšanas apjomi. Pēc saimnieciskās krīzes klienti kļuvuši krietni izglītotāki – rūpīgāk lasa apdrošināšanas līgumu noteikumus, izvēloties tikai tos apdrošināšanas veidus, kas viņiem šķiet vajadzīgākie.

– Varbūt izvēlētos citus un apdrošinātos biežāk, ja pelnītu vairāk?


– Salīdzinājumā ar apdrošināšanas polišu cenām citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Latvijā visu veidu apdrošināšana ir ļoti lēta. Lielbritānijā OCTA polise par gadu maksā, sākot no 1300 mārciņām.

– Nu ja, bet cik nopelna brits un cik latvietis?


– Protams, britu ienākumi ir lielāki, bet ne jau simt reižu! Proporcija starp mūsu ienākumiem un to, cik maksā polise, tik un tā ir pārmēru liela. Tas pats par nekustamā īpašuma apdrošināšanu. Pašlaik, piemēram, Rīgā par 100 kvadrātmetru dzīvokļa apdrošināšanu uz gadu jāmaksā 50 lati. Šo summu turklāt var sadalīt četros maksājumos. Es uzskatu, ka par šādu tūkstošus latu vērtu īpašumu, kura uzturēšanā ik mēnesi jāiegulda krietni vairāk, 50 lati gadā noteikti nav tā summa, kuru nevarētu atļauties.

Runājot par maksātspēju, man šķiet, ka liela nozīme ir arī tam, ko uzskatām par svarīgāko – nekustamu mantu, savu veselību vai ko citu. Pašlaik, piemēram, nelaimes gadījumu apdrošināšanas gada polise maksā aptuveni 10 latus jeb mazāk par latu mēnesī. Turpretim viena cigarešu paciņa maksā pusotru līdz diviem latiem. Tāpēc vērts padomāt, kam tērējam naudu lieki un kas dzīvē ir svarīgāks.

– Jūs gribētu, lai vairāk apdrošinātu nekustamu mantu, ar kuru nelaimju mazāk nekā ar veselību?


– To nekad nevaram zināt. Neviens taču nevarēja paredzēt, ka aizdegsies Rīgas pils jumts, kā rezultātā par bojātiem celtniecības materiāliem izmaksājām prāvu apdrošināšanas summu. Tāpat kā neviens nevar paredzēt, ka nekad nekas nenotiks ar viņa privātmāju, tā neaizdegsies, neapplūdīs vai to neskars cita nelaime.

– Vai Ogrē, Pļaviņās un citos plūdu visbiežāk skartajos rajonos ļaudis apdrošina savas mājas vairāk nekā citur?


– Jebkuras apdrošināšanas pamatbauslis ir apdrošināšanās pret neparedzamo. Vietās, par kurām pēc īpaši izveidotām plūdu kartēm skaidri redzams, ka tās ik gadu applūst, šo apdrošināšanas risku neuzņemamies. Tas gan nenozīmē, ka Ogrē vai Pļaviņās vispār neapdrošinām neko. Tas atkarīgs no konkrētā īpašuma atrašanās vietas. Starp rajoniem, kur ik gadu plūdi ir, kā saka, garantēti un plūdu apdraudētajiem rajoniem ir liela atšķirība. Apdraudētajos rajonos īpašumu apdrošināšana, protams, maksās dārgāk nekā citur.

– Vai tas nozīmē, ka “BTA” neapdrošina arī mājas Kurzemes jūrmalā, kuru pēdējos gados visbiežāk skar vētras? 


– Nē, tās apdrošinām tāpat kā pārējās citās Latvijas vietās. Mums pat nav nekādu piekrastes rajonu karšu, kurās būtu norādīts, ka, lūk, tur ik gadu plosīsies vētra. Piemēram, Itālijā, kur arī strādājam apdrošināšanas tirgū, ir zemestrīču apdraudēto rajonu kartes. Tur apdrošināšanas risku apdrošinātājs nekad neuzņemsies.

– Mūsu lasītāji saka, ka apdrošinātāji, izmantojot kādu ieganstu, mēģina kaulēties vai pat nemaksāt apdrošināšanas līgumā paredzēto summu.


– Šaubos, vai to dara tāds uzņēmējs, kuram patiesi rūp viņa bizness un labā slava. Ja to kāds arī mēģinājis, tas nav nekāds nopietns apdrošinātājs. Katru dienu apdrošināšanas atlīdzībās mēs izmaksājam klientiem ap 
200 000 eiro. Nevaru iedomāties, ka uzņēmumā varētu sākt kaulēties par dažiem desmitiem latu vai vispār kaut ko nemaksāt. Latvija jau ir maza. Ja kādā pilsētā vienreiz esi šādi sa­šmucējies, tad savu “bodīti” vari droši vērt ciet. Atgūt klientu uzticību jau ir daudz grūtāk un dārgāk.

– Vai jūsu teiktais par zaudējumiem nozīmē, ka Latvijā apdrošināšana kļūs dārgāka?


– Pavisam noteikti kļūs dārgāka, tostarp arī pieminētā OCTA. Neviens uzņēmējs nevar atļauties ilgstoši strādāt ar zaudējumiem. Tas ir bīstami arī klientiem – viņiem zūd uzticība tādam uzņēmējam.

Cita starpā jāsadārdzinās, piemēram, brīvprātīgajai veselības apdrošināšanai. Šogad, spriežot pēc publiski pieejamiem finanšu pārskatiem, tikai viena apdrošināšanas sabiedrība šajā apdrošināšanas veidā strādājusi, kā saka, “pa nullēm”. Pārējās, tostarp arī “BTA” veselības apdrošināšanā – ar zaudējumiem.

– “BTA” bija pirmā, kas piedāvāja autobraucējiem apdrošināšanu pret bedrēm. Zinot mūsu ceļu bēdīgo stāvokli, šis jūsu bizness šķiet tikpat bezcerīgs kā māju apdrošināšana plūdu garantētajos rajonos.


– Piedāvājam joprojām. Tas gan mums ir tāds ideoloģisks bizness. Tā “BTA”, kas ir simtprocentīgs Latvijas uzņēmums, mēģina piedalīties valstiskas problēmas risināšanā. Vēršot prasību par zaudējumu piedziņu, tiesā mēģinām pārliecināt pašvaldības, ka labot ceļus tām būtu izdevīgāk nekā gadiem ilgi tiesāties. Turklāt ceļinieki kļuvuši gudri – tiklīdz bedrainā ceļa posma sākumā noliek brīdinājuma zīmi, zūd iespējas kaut ko panākt arī tiesā. Pērn “BTA” par bedrēs bojātajiem spēkratiem apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāja 20 700 latu, šā gada astoņos mēnešos – 
25 500 latu.

– “BTA” pārreģistrējusies kā Eiropas sabiedrība un izvēršat savu darbību Vācijā, Francijā un citās ES dalībvalstīs. Vai šo valstu apdrošināšanas tirgū jums ir kādas priekšrocības, kuru citiem nav? 


– Mūsu kā salīdzinoši jaunas apdrošināšanas sabiedrības darbā galvenā priekšrocība ir datu digitālās aprites tehnoloģiju izmantošana. Šajā ziņā esam krietni pārāki nekā vecie apdrošinātāji, kuri tās vēl neizmanto. Baltijas valstīs esam vienīgie, kas nodrošina apdrošināšanas atlīdzību pieteikšanu 24 stundas diennaktī, tostarp brīvdienās un svētku dienās. Vienīgie spējam izmaksāt atlīdzību jau tajā pašā dienā, kad šis pieteikums saņemts. Pašlaik esam vienīgais apdrošinātājs Baltijā, kurš kādam uz Lielbritāniju vai Īriju aizbraukušam klientam var telefoniski apdrošināt Latvijā piederošo nekustamo īpašumu vai automašīnu un telefoniski pieņemt maksājumus par apdrošināšanu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+