Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. februāris, 2013
Drukāt

Nepārejošas vēdera aktivitātes. Ko lai dara!?

tualetes_129_vs2

“Manai māsai ir 73 gadi. Viņa jau piecus gadus slimo ar caureju. Visu laiku ir poliklīnikā uzskaitē, vienu reizi ir bijusi Gaiļezerā slimnīcā, bet rezultātu nav – tiklīdz kaut ko ieēd, tā viss cauri. Kas tā par slimību un ko darīt?” 
Olga Rīgā

 

Caureja nozīmē vairākas vēdera izejas dienā, šķidru vai ūdeņainu, arī palielinātu apjomu, kas dažkārt kombinējas ar sliktu dūšu, vemšanu, drudzi vai vēdera sāpēm. Par akūtu caureju ir runa, ja tā ilgst līdz divām nedēļām, bet pieci gadi – tas sen vairs nav diskomforts, bet gan nopietns simptoms!

Spriežot tikai pēc skopās informācijas vēstulē, nav iespējams žurnālā sniegt padomu jūsu māsai, vēl jo vairāk – ja nav līdzējusi pat ārstēšanās slimnīcā! Protams, ja stacionārā viņa ir bijusi tieši šī veselības traucējuma dēļ…

Medicīnas sabiedrības “ARS” gastroenteroloģe Ilze Kikuste atzīst, ka vēdera izejas traucējumi jebkurā gadījumā ir visai nopietns simptoms, un tas prasa nopietnu izmeklēšanu.

Biežākie caurejas izraisītāji ir vīrusi un to toksīni, kā arī baktērijas, retāk – parazīti. Iespējama arī neinfekcioza caureja, ko izraisa medikamentu lietošana vai pārtikas nepanesība un citi iemesli. Lai tos noskaidrotu, ir nepieciešamas gan fēču, gan asins analīzes un kolonoskopija. Var būt vajadzīgs vairogdziedzera izmeklējums, jo tā pastiprināta darbība arī mēdz būt viens no iemesliem, lai gan tas jau būtu atklāts iepriekš un 73 gadu vecumā sen zināms. I. Kikuste atgādina, ka pēc 50 gadu vecuma visiem reizi gadā ļoti vēlams veikt slēpto asiņu testu izkārnījumos. Tas palīdz laikus konstatēt iespējamas ļaundabīgas patoloģijas un sākt piemērotāko ārstēšanu.

Ir gadījumi, kad izmeklējumi neuzrāda ne iekaisumu, ne izmaiņas zarnās, jo tās pēc savas dabas var būt hiperaktīvas.

Vēstulē nav informācijas, kādi izmeklējumi veikti un kādu speciālistu konsultācijas saņemtas. Ja terapiju ir nozīmējis ģimenes ārsts, prātīgākā rīcība būtu savākt visu veikto izmeklējumu rezultātus un apmeklēt gastroenterologu, izstāstot viņam arī par medikamentiem, ko lieto.

Droši vien slimniece jau pati ir pamanījusi, ka jāizvairās lietot svaigus piena produktus, konservētus un taukainus produktus, žāvētu gaļu un desas. Daktere iesaka arī dārzeņus ēst mērenos daudzumos un tikai vārītus vai sutinātus. Toties nav smādējamas graudu putras, rīsi, sausiņi, galetes, skābpiena produkti, zupas, vārīti kartupeļi un to biezenis.

Caurejas gadījumā cilvēks zaudē daudz šķidruma un sāļu, un sākas organisma atūdeņošanās. Tādēļ svarīgi uzņemt apmēram divus litrus ūdens diennaktī. Ieteicams tīrs dzeramais ūdens, negāzēts minerālūdens vai zāļu tējas (kumelītes, piparmētras).

Ja slimība ir ievilkusies kā vēstulē minētajā gadījumā, medikamentus iesaka ārsts.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+