×
Mobilā versija
+11°C
Marģers, Anastasija
Sestdiena, 21. aprīlis, 2018
13. novembris, 2017
Drukāt

Romualds Ražuks: Nepārskatāmie 200 miljardi eiro (6)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Romualds Ražuks, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs ("Vienotība")

Iepazīstoties ar 2018. gada valsts budžeta projektu, biju nepatīkami pārsteigts, ieraugot, ka atspoguļotais veselības aprūpes finansējums 2016. – 2020. gadā vēl arvien svārstās tradicionālajās 800 miljonu eiro robežās: 2016. gadā – 799 713 478 eiro, 2017. gadā – 785 676 280 eiro, 2018. gadā – 809  750 255 eiro, 2019. gadā, 2020. gadā – 802 055 995 eiro. Taču Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas prezentācijās nemitīgi tiek rādīti citi skaitļi, kas izriet no medicīnas budžeta pieauguma par 200 miljoniem eiro 2018. gadā. Kur ir apslēpts šis pieaugums?

Meklēju tālāk un ar vēl lielāku pārsteigumu konstatēju, ka tas ierakstīts tikai ar vienu vienīgo skaitli – 198 702 674 eiro! Uzreiz aiz “līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”, kuru ierakstīšana budžetā ar vienu skaitli ir loģiska un saprotama, jo nevaram precīzi paredzēt dabas katastrofas un olimpiešu uzvaras. Taču veselības aprūpe tiek detalizēti plānota. Izrādās, ka 2018. gada sākumā šie 198 702 674 eiro tiks sadalīti ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu pēc Veselības ministrijas (VM) ieskatiem!

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola debatēs par 2018. gada budžeta projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā sauca veselības aprūpes finansējuma palielinājuma skaitļus, kuru, kā izrādās, budžeta projektā nemaz nav. Veselības ministre Anda Čakša, pamatojot veselības aprūpes budžeta izaugsmes sadalījumu Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, rādīja neko neizsakošu A4 lapu, jo par papildu naudas sadalījumu MK vēl kaut kad lemšot.

Necaurspīdīgi, bez parlamentārajam debatēm tiks sadalīta naudas summa, kas pārsniedz pat Kultūras ministrijas nākamā gada budžetu – 181 979 248 eiro. Kā lai mediķi notic solītajai algu palielināšanai 2018. gadā? Pieredze ar uzticēšanos VM solījumiem nav tā labākā. Revidenti Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā “Vai ambulatora veselības aprūpes sistēma ir uzlabojama?” (2017. gada janvāris) starp citiem trūkumiem parādīja, ka ministrija nepilda pašu izstrādātos normatīvos aktus. VK izlases veidā vērtēja 39 politikas plānošanas dokumentos noteiktos pasākumus un secināja, ka 31 no tiem nav ieviests. Vairākumā gadījumu naudas trūkums nebija galvenais iemesls.

Netiek pildīts arī 2017. gada 31. maijā ar valdības rīkojumu pieņemtais “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017. – 2020. gadam”, kur ir skaidri ierakstīts 14,6 miljonu eiro pieaugums jauno, inovatīvo kompensējamo medikamentu ieviešanai. Tas ir MK rīkojums ar Ministru prezidenta Māra Kučinska parakstu. Arī plāns uzlabot onkoloģisko slimnieku ārstēšanas iespējas, lietojot personalizēto terapiju, palicis uz papīra. Tiesa, šajā gadījumā to vēl varētu saprast, jo veselības aprūpei katastrofāli trūka naudas. Taču no nākamā gada par to vairs nevarēs sūdzēties, jo veselības aprūpes budžets pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā pārsniegs miljardu eiro. Tāpēc parlamentam jābūt pārliecinātam par veselības aprūpes budžeta pieauguma sabalansētu un lietderīgu izlietojumu. Šī pārliecība ir jārada, pirms nākamā gada valsts budžets, kā arī vidēja termiņa valsts budžets 2018. – 2020. gadam tiek pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā.

Vēl pavisam nesen – 2018. gada 7. augustā – Ministru kabinets (MK) pieņēma Veselības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, kur garās tabulās precīzi sadalīts divsimt miljonu eiro pieaugums medicīnai. Balstoties uz šo MK rīkojumu, esmu sagatavojis un iesniedzis priekšlikumus otrajā, galīgajā lasījumā, papildināt likumprojektus “Par valsts budžetu 2018. gadam” un “Par vidēja termiņā valsts budžetu 2018. – 2020. gadam” ar detalizētu veselības aprūpes papildu finansējuma sadalījumu. Pacientiem un mediķiem ir jāzina, kam un cik finansiāli liels uzlabojums būs, savukārt Saeimai jāsaglabā tiesības veikt ne tikai likumdošanas darbu, bet arī parlamentāro kontroli par pieņemto likumu izpildi. Šeit ir nepieciešams arī sabiedrības viedoklis un atbalsts.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Nevis jānoņem,bet jāpieskaita vēl viens miljards,kas no sociālā budžeta tika novirzīts citiem mērķiem!

  2. “Veselības ministres Ingūnas Circenes ideja sniegt plānveida veselības aprūpi tiem,kas nomaksājuši nodokļus,principā ir pareiza,TAČU ĀRSTNIECĪBAS NAUDA NEDRĪKST ATRASTIES MINISTRIJAS PĀRZIŅĀ.TUR JAU TĀ NELAIME,KA NO TĀ NAUDAS MAISA NEVIENS NEGRIB ATTEIKTIES (izcēlums mans).
    Lietuvā un Igaunijā jau sen tas ir nokārtots,bet pie mums nav,jo vienmēr kāds grib pirkt dārgus medicīniskos aparātus,celt nevajadzīgas būves utt.Pirmskara Latvijā visa medicīnas nauda bija slimokases rokās.Tad nebija ne rindu,ne kukuļu ārstiem.”
    Sk.”Kaut kājas basas,tomēr bija slimokases”,Māra Libeka,LA,18.septembris 2013.

  3. Ieskatieties internetā,cik daudz ir uzraugu medicīnas naudai Nīderlandē,kuras dārgo veselības apdrošināšanas modeli mums piedāvāja Čakša savas ministrēšanas iesākumā!
    “Nīderlandes Veselības,labklājības un sporta ministrija nosaka veselības aprūpes politiku.Trīs valsts inspektorāti monitorē un uzrauga veselības aprūpes kvalitāti un iedzīvotāju labklājības līmeni.Bez tam Nīderlandē pastāv dažādi slimību fondi;Veselības aprūpes apdrošināšanas valde,kurā ietilpst 9 Veselības,labklājības un sporta ministrijas apstiprināti locekļi,kas konsultē ministriju un uzrauga veselības aprūpes sistēmu;Veselības aprūpes apdrošināšanas pārraudzības valde;Veselības konsīlijs,kas sastāv no 160 locekļiem,kura uzdevums ir konsultēt valdību par medicīnas zinātnisko pusi,veselības jautājumiem,sabiedrības veselības jautājumiem un dabas aizsardzību;Veselības aprūpes un sabiedrības veselības konsīlijs,ko nozīmē karaliene,un kas nodrošina valdību ar stratēģiskiem padomiem veselības aprūpē un labklājības jautājumos;Veselības apdrošināšanas valde,neatkarīga veselības organizācija,kas nosaka vadlīnijas veselības tarifos,nosaka maksimālos tarifus,veido pārskatus un uzrauga,vai tiek ievērots veselības tarifu akts;Medikamentu valde,kas atbild par Farmācijas kompāniju regulēšanu;Nīderlandes slimnīcu valde,kura sniedz padomus par slimnīcu darbības plānošanu un infrastruktūras attīstību;Sabiedrības veselības un vides nacionālais institūts,kas apkopo datus par sabiedrības veselību un veselības aprūpi,veic klīniskos testus un strādā ar vakcīnām.
    Bez tam vēl sabiedriskās organizācijas:Karaliskā Holandes medicīnas asociācija,kas pārstāv ārstus;Holandes patērētāju un pacientu federācija (Dutch Federation of patients and consumers);Holandes veselības aprūpes uzlabojumu institūts (Dutch Institute for health care improvement),kas sastāv no 4 patērētāju grupām.
    Skat.”Sapnis par Nīderlandes veselības aprūpi”,Māra Libeka,LA,2014.gada 5.septembris.

  4. Noņemiet virsrakstā miljardus

  5. Noņemiet virsrakstā tos miljardus lūdzu!

  6. Atbalstu, Romuald!

Draugiem Facebook Twitter Google+