Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. oktobris, 2012
Drukāt

Nepārvērtē savas spējas

Parasti apgalvo, ka fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, tomēr reti saņemts paskaidrojums, kādas pozitīvās tendences tās rada.

 

Sportojot organisms tiek vairāk norūdīts pret ikdienas stresu, tā rezultātā uzlabojas imunitāte un citas aizsargreakcijas, skaidro sporta ārste Sandra Rozenštoka. Fiziskās aktivitātes palīdz arī pavisam praktiskās situācijās, kad, piemēram, jānoķer gandrīz nokavēts autobuss. Sports palīdz pēkšņi, kad kaut kas fiziski ir jādara, jo ķermenis ir labi attīstīts un slodze neradīs organismam lielu piepūli.

Regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, uzlabojas gremošanas procesi, jo pēc slodzes organismam vajadzīgas krietni daudz barības vielu, sirds darbojas ņiprāk un aktīvāka kļūst asinsrite. Arī vielmaiņa noris efektīvāk. Rosīgāk strādā visas organisma sistēmas.

Slodzes laikā izdalās hormoni (testosterons), kas padara cilvēku vīrišķīgāku un uzlabo muskuļu tonusu. Cilvēks labāk izskatās, un viņam ir bezrūpīgāks garastāvoklis.

Arī emocionāli gūstam labumu, jo, piemēram, spēlējot basketbolu ar draugiem, izjūtam pozitīvas emocijas un uzlabojam draudzības saites. Veselīgi izkustoties, iegūstam pārliecību par sevi.

Ir reizes, kad asinsvados veidojas trombi, kas tos var nosprostot, izraisot infarkta risku. Tā kā vēnas vijas gar un starp muskuļiem, tad regulāra muskuļu stiepšana palīdz asinis sūknēt atpakaļ uz sirdi, nenospriegojot vēnu sieniņu – tā tik ļoti neizstaipās un nerada sastrēgumu, kas veicina trombu veidošanos.

Tāpat fiziska slodze palīdz līdzsvarot asinsspiedienu. Ziemā ļoti laba ir distanču slēpošana, kas pat nodedzina vairāk kaloriju nekā skriešana, jo aktīvi darbojas arī rokas.

Ja cilvēks jau ir gados vai kopš pēdējās sportošanas aizritējis krietns laiciņš, bet vēlas uzsākt darīt ko fiziski aktīvu, vispirms vajadzētu doties uz konsultāciju pie ģimenes ārsta. Nav prātīgi pārforsēt – jāseko līdzi savai pašsajūtai, pirmajās reizēs ieteicams aktīvi iet, bet pēc trim četrām soļošanām var sākt tipināt, skriet.

Ja atsāk sportot par strauju un pārvērtē savas spējas, var rasties veselības problēmas – reibonis galvā, sāpes kājās un mugurā. Sākumam pietiks ar pašu mazumiņu, un vienmēr jāseko līdzi savai pašsajūtai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+