Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. februāris, 2012
Drukāt

Nepeldot līdzi straumei

gorans_nils_vilnis_2

Pirmoreiz Rīgas Doma vēsturē senajā dievnamā skanēs popmūzika – 21. februārī te savu jaunākā albuma koncertatskaņojumu līdz ar klausītājiem labi pazīstamām dziesmām skandēs pašmāju dziesminieks Goran Gora. Šis nav uzdrīkstēšanās stāsts būt pirmajam, dziesminieks vēlas nodot vēsti par vienkāršību un attīrīšanos.

 

Savā jaunākajā albumā “Hold me close, when it comes”, kas klajā nāca decembrī, Goran Gora jeb Jānis Holšteins-Upmanis atgriezies pie saknēm, visu zemju dziesminieku sāls un maizes, vienkāršas ģitāras un balss, ko tikai reizumis papildina pūšamo instrumentu skaņas un piebalsis, kā svarīgāko izceļot vēstījumu, ļoti personisku materiālu.

“Nav speciāli plānots, ka albums būs vienkāršāks un akustiskāks,” pasmaida mūziķis. “Tā vienkārši bija iekšēja nepieciešamība, sajūta, ka mani šajā dzīves posmā mazāk interesē neziņa, eksperimenti un meklēšana. Negribu sarežģīt lietas, kur to nevajag darīt. Tā ir attīrīšanās no kaut kādiem sodrējiem.”

Goran Gora ir dziesminieks, kuru nu jau nepieklājīgi dēvēt par jauno – jo muzikāli rit jau septītais gads, un jaunais albums ir trešais pēc kārtas. Pašmāju mūzikas arēnā ienācis kā jaunais censonis ar snoba slavu, rakstījis mūziku arī teātrim (“Vārnu ielas republika” Dailes teātrī), eksperimentējis ar elektroniskiem nieciņiem savā otrajā albumā, atļāvies un joprojām atļaujas pašu mājās neatlaidīgi dziedāt lielākoties angļu mēlē un turpināt ar to pulcēt klausītājus.

Goran Gora atzīst – laikā, ko viņš pavadījis pašmāju mūzikas vidē, pamatīgi mainījies priekšstats par to. Mūziķis smejas – pagājis ilgs laiks, lai saprastu, ka tieši mūziķis, nevis bankas darbinieks vai kas cits, ir viņa profesija. “Te nu es esmu un te strādāju, esmu atradis savu vietu,” spriež Goran Gora. “Man ir savi brīnišķīgi kolēģi, radoša vide. Nākotne tagad ir daudz skaidrāka. Šobrīd esmu pašam patīkamā posmā, kad mani apmierina manu kolēģu veikums. Vairs neraugos aizdomīgi uz citiem Latvijas mūzikas jomas pārstāvjiem, nevērtēju citu mūziķu pīāru vai dziesmu. Ļauju visam plūst, jo katram ir savs.”

 

Mūziķis atzīst, ka gadu gaitā viņa klausītāju pulks ir pamatīgi vairojies, pašmāju mūzikas vide mainījusies pozitīvi. “Agrāk cilvēkus bija vairāk jālauž nākt uz koncertiem. Šobrīd ir atsijājušies mūziķi – viendienīši, palikušas pāris spēcīgas grupas, kas spēj pulcināt cilvēkus uz koncertiem. Ir lielāka publikas uzticēšanās Latvijas mūzikas skatuvei.”

 

Jautāts, vai klasiskā formula – ģitāra un balss, kad par galveno kļūst vēstījums, šodien vēl kādu var uzrunāt, Goran Gora tikai pasmaida. “Akustiskā mūzika ir visdemokrātiskākā. Bobs Dilans savulaik teica, ka stili nāk un iet, bet dziesminieki paliek. Viņi vienmēr pastāvējuši, nepeldot līdzi straumei. Ar to noteikti var tapt pamanīts, daudzi to jau izdarījuši.” Goran Gora uzskata, ka viņš labi iederas Latvijas dziesminieku vidē. “Domāju, arī Ainars Mielavs vēlas likt cilvēkiem nevis klausīties, bet ieklausīties, runāt ar viņiem cilvēciskā valodā bez kādiem izskaistinājumiem tāpat kā citi vietējie dziesminieki – Kārlis Kazāks, Alise Joste, El Mars. Mēs visi esam forša kopiena, jūtos iederīgs. Varbūt atšķirībā no atmodas laika dziesminiekiem es necenšos kļūt par tautas ruporu. Nav par katru cenu jāuzrunā vesela tauta, reizēm pietiek ar pāris cilvēkiem.”

Visticamāk, arī koncertā Rīgas Domā būs sastopami mūziķa domubiedri, savējie. Koncerts notiek projekta “Mans Doms” laikā – projekts turpināsies visu Doma baznīcas restaurācijas laiku, rīkojot izstādes, koncertus un citus notikumus. “Ar šo projektu noteikti gribētos paskatīties uz Doma baznīcu no cita skatpunkta,” teic mūziķis, piebilstot, ka koncertēt šajā dievnamā ir viņa sens sapnis.

Goran Gora sola koncertu pieklusinātā gaisotnē, uz skatuves muzicējot pieciem cilvēkiem. No A līdz Z skanēs Goran Gora jaunais albums, turklāt, gatavojot priekšnesumu, Goran Gora sācis jauna albuma materiāla radīšanu, kas varētu tikt iemiesots diskā jau gada beigās. Pirmatskaņojumu piedzīvos tā vēstnesis skaņdarbs “Tikai saknes neatdot”. “Tas nebūs koncerts klasiskā izpratnē, ja ar to saprot izklaidi. Būs tikai mūzika, mēģināsim radīt gaismas kupolu un sajūtu, ka šī ir vieta un laiks, kad cilvēki var atslēgties, paklausīties labu, mierīgu mūziku. Vienkārši būs ļoti jauks, akustisks koncerts Rīgas Domā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+