Mobilā versija
+10.0°C
Gundega, Terēze
Piektdiena, 28. aprīlis, 2017
10. marts, 2016
Drukāt

Soja – gan saimniecībām, gan mazdārziņiem. Sojas piena recepte

Foto - FotoliaFoto - Fotolia
Uzziņa

Sojas plusi un mīnusi

+ Ļoti augsts proteīna saturs (430–480 g/kg), laba sagremojamība, plāns sēklas apvalks, labas garšas īpašības.

+ Sēklas var viegli uzglabāt un samalt.

– Augstas tirgus cenas.

Vēlos vairāk uzzināt par sojas audzēšanu. DZINTRA TALSU NOVADĀ

Laba barība teļiem

Soja ir pasaulē visplašāk audzētā tauriņziežu pārstāve un viens no nedaudzajiem augiem, kas apvieno olbaltumvielu un tauku bagātību. Šīs olbaltumvielas ir vieglāk sagremojamas un labāk uzsūcas nekā dzīvnieku olbaltumvielas. No sojas gatavo visdažādākos pārtikas produktus, to izmanto arī lopbarībai. Latvijā uz šo svešzemnieci daudzi raugās mazliet neuzticīgi.

– Mūsu klimata apstākļos soju var audzēt, sējot atbilstīgas šķirnes. Šī vērtīgā kultūra ir sevišķi piemērota bioloģiskajām saimniecībām, jo pupiņās ir daudz pilnvērtīgāks proteīns. Tas ir svarīgi, lai varētu izaudzēt kvalitatīvas bioloģiskās piena telītes, – skaidro LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka. – Sojas pupiņām ir arī citas labās īpašības, tām, tāpat kā zirņiem, ir mīkstāks sēklapvalks. Lopbarības pupām apvalks ir ļoti ciets un sēklās ir mazāk proteīna.

Bioloģiskajās saimniecībās, kas nodarbojas ar piena lopkopību un audzē pākšaugus lopbarībai, viena no galvenajām problēmām ir nodrošināt proteīnu mājlopu barībā. Sējot slāpekli piesaistošus kultūraugus, tiek vairots trūdvielu daudzums un uzlabots augsnes irdenums, kā arī iegūta ar proteīnu bagāta raža. Latvijā ir veikti izmēģinājumi, lai izpētītu un salīdzinātu proteīnaugu – sojas pupiņu, lopbarības pupu un zirņu – kvalitatīvās īpašības.

Pievienot komentāru

Tīru enerģiju tīrām rokām (10)EP cenšas gūt atbildes, kā bez subsīdijām gūt zaļu enerģiju, turklāt lētāku
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+