Ekonomika
Īpašums

Briest otrs lielākais zemes pārdošanas darījums Latvijas vēsturē 16


Lauksaimniecības zeme
Lauksaimniecības zeme
Foto – Valdis Semjonovs

Autori: Ivars Bušmanis, Zigfrīds Dzedulis

 

Kamēr Saeimas Tautsaimniecības komisijā stīvējās, kā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” iztapt Eiropas Komisijai un noņemt izglītības ierobežojumus lauku zemes pirkšanai, un prātoja, ar cik hekt­āriem ierobežot zemes iegādi, tikmēr Latvijā gan notikuši, gan arī briest daudz lielāki zemes pārdošanas darījumi, kurus šis likums nekādi nespēj ierobežot.

 

Ja zemes īpašnieks nemainās

Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta trešajā daļā teikts, ka ES dalībvalstu pilsoņi laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2014. gada 30. aprīlim zemi var iegūt īpašumā tikai tad, ja veiks uzņēmējdarbību Latvijā kā zemnieki, vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā un trīs gadus pēc kārtas te aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību.

Taču visi lielākie zemes darījumi, arī ar lauksaimniecības zemi, ir notikuši, nopērkot nevis zemi, bet zemes īpašnieku – juridisko personu. Piemēram, SIA “Myrtillus” 2008. gadā bija lielākais zemes īpašnieks, kuram valsts austrumos piederēja ap 20 tūkstoši hektāru zemes. Togad zviedru mežsaimniecības uzņēmums “Bergvik Skog AB” vienā darījumā nopirka tā un SIA “Fragaria” mātes uzņēmumu SIA “Fraxinus”, iegūstot 30 tūkstošus hektāru zemes, tostarp arī lauksaimniecības. SIA “Fraxinus” pārdēvēja par SIA “Bergvik Skog”, bet zemes īpašnieks nav mainījies līdz pat šodienai – meži un lauki pieder tām pašām “Myrtillus” un “Fragaria”. Šis, pēc “LA” aplēsēm, arī bijis vislielākais zemes darījums atjaunotās Latvijas vēsturē. Un tas neparādās zemesgrāmatas lielāko darījumu sarakstā. “Par darījumiem ar zemes īpašumiem /../ uzskatāmi jebkuri darījumi, kuru rezultātā mainās zemes īpašnieks,” precizēts likumā. Tas ievērots, bet latviešu īpašnieku zeme (paši vien pārdeva!) caur pārpircējiem nonākusi ārzemnieku rokās.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Lielākie darījumi

Līdzīgi zviedru mežsaimnieki pārpirka citiem zviedriem piederošo SIA “Ruda” ar visu zemi. “Tagad mums pieder ap 110 000 hektāru zemes,” “LA” neslēpj SIA “Bergvik Skog” valdes loceklis Lars Georgs Hedlunds. “Katru gadu iegādājamies klāt kādus 500 līdz 1000 hektārus meža un apmēram tikpat zemniekiem pārdodam lauksaimniecības zemi. Pārdot nesteidzamies, mums ir kādi 400 nomnieki.” Par zemes cenu Hedlunds neizsakās, vien atgādina, ka viņa pārstāvētā kompānija pavisam Latvijā ieguldījusi 106 miljonus eiro un katru gadu zemes nodoklī samaksā 400 tūkstošus eiro.

Zviedrijas “IKEA” mēbeļu koncerns cenšas nodrošināt sevi ar kokmateriāliem. “Inčukalna” zāģētava tās īpašniekiem “IKEA Industry Holding B.V.” nesa zaudējumus, to pārdeva, bet tajā pašā gadā iegādājās mežu. Zviedru žurnālists Borge Nillsons “LA” noskaidrojis, ka pirmais darījums ir bijis 2015. gadā, iegādājoties 10 000 ha zemes no “Domsjo Fabriker AB”, kam piederēja “Baltijas meži AB”. Tas tad būtu otrais lielākais zināmais darījums. Loģiski, ka neviens no tiem neparādās zemesgrāmatas tabulā. Pašlaik “IKEA” Latvijā pieder 22 tūkstoši hektāru, ziņu aģentūru BNS informēja “IKEA” grupā ietilpstošā kompānija “IRI Forest Management SRL”. Zemes papildinājums varētu būt nācis pagājušā gada nogalē, kad “IKEA” nopirka dāņiem piederošo SIA “Puraaks” un pārdēvēja par “IRI Forest Assets”.

Šie abi skandināvu uzņēmumi – “Bergvik Skog” un “IKEA” – neapstiprina vietējo bažas, ka ārzemnieku mērķis ir izcirst mežu, aizvest baļķus un aizbraukt. Tie saimnieko atbildīgi un ilgtspējīgi, stāda jaunu mežu – tāpat kā VAS “Latvijas valsts meži”. Tomēr daudz zemes vēl ir uzpircēju un šaubīgu ieguldītāju rokās.

 

Hārvarda universitātes spožums un kauns

Trešajam lielākajam darījumam vajadzēja notikt pērn. Bet nenotika. Spriežot pēc Francijas Ārlietu ministrijas mājas lapas par divpusējām attiecībām ar Latviju, franču uzņēmums “Société Forestière – Caisse des Dépôts Group” Latvijā plāno iegādāties 12 000 hektārus meža. Tik lielas platības pārdošanā ir tikai vienam – otram lielākajam zemes īpašniekam “Greengold Value Forest Latvia”. Pēc Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem, SIA “Greengold Value Forest Latvia” pieder 1191 zemes gabal 16 098,5 hektāru kopplatībā. No kopplatības 5351,7 hektārus aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – meži. Vēl pirms četriem gadiem tai piederēja divarpus reižu mazāk, kas liecina, ka pēdējā laikā iepirkusies ar vērienu.

Uz jautājumu, vai patiešām ir nodoms pārdot visus tai piederošos 16 000 hekt­ārus, uzņēmuma pārvaldnieks Jānis Freibergs atbild apstiprinoši. Pagājušā gada nogalē esot uzradies arī pircējs no Francijas. Kāda summa tiek prasīta pircējam un kāpēc īpašumi tiek pārdoti, to pārvaldnieks gan nevarēja pateikt. To zinot tikai īpašnieki Luksemburgā, kuri arī nodarbojas ar pārdošanu. Tomēr darījums nav noticis. “Pēdējā brīdī pircējs pazudis un darījums neesot noticis, tāpēc pašlaik īpašnieks meklējot citu,” stāsta Jānis Freibergs.

Pēc “Firmas.lv” datiem, šis uzņēmums pieder Luksemburgā reģistrētajam “Greengold European Capital S.A.”. Tas savukārt, kā noskaidrojis OCCRP (Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekts), caur sarežģītām shēmām no Luksemburgas caur Zviedriju un ASV Delaveras štatu aizved pie ASV vecākās un prestižākās universitātes saimnieciskā atzara – “Harvard Management Co.” Daļa akciju pieder arī bijušajam zviedru premjerministram Joranam Pēršonam, atklājis Borge Nilsons.

Zīmīgi, ka “Harvard Management Co.” taktika ir izplesties aizokeāna zemēs, ieguldot naudu meža īpašumos arī Austrumeiropā, un to atpelnīt pārdodot. Tieši Hārvarda firma caur tai piederošo “Phemus Corporation” 2008. gadā palīdzēja izplesties “Bergvik Skog”, pārdodot SIA “Fraxinus”. Līdzīgi 2015. gadā Rumānijā savu ārzonās noslēpto “Scolopax Srl” – zviedru “IKEA”. Togad Hārvarda universitātes juristiem bija jāsēž Rumānijas tiesās korupcijas lietā, kur šo firmu apvaino zemes pirkšanā par paaugstinātu cenu apmaiņā pret kukuli miljona dolāru apmērā, vēsta aģentūra “Bloomberg”. Jau jūtot briestošās nepatikšanas, “Harvard Management Co.” pēdējos gados zemes lietas sāka kārtot caur “Greengold European Capital S.A.”, izpētījis OCCRP. Arī Latvijā iepriekš “Harvard Management Co.” piederējušo zemes īpašnieci SIA “Empetrum” 2015. gadā pārņēma “Greengold”, kas norāda uz līdzīgu slēpšanās pieeju.

Kāds tam sakars ar Latviju? Vistiešākais. Vēršoties pie vienīgā, kam ir tik daudz zemes pārdošanā, franču kompānija “Société Forestière”, iespējams, nobijās no tā, ka “Greengold” īpašnieks – Hārvarda menedžments – ir iesaistīts korupcijas skandālā Rumānijā. Par ko franči nezināja 2012. gadā, kad publiski paziņoja par investīcijām Latvijas mežos.

Ka ārzemnieki Latvijā un mūsu abās tuvākajās kaimiņvalstīs lielās platībās izpērk zemi un mežus, nav ne liels pārsteigums, ne jaunums. Tā rezultātā starp uzņēmumiem un privātpersonām, kurām Latvijā pieder visvairāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ir tikai ārzemnieki. Latvijas pilsoņu tur nav.

Un šķiet, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kurā, bez ierunām pakļaujoties Eiropas Komisijas spiedienam, pašlaik gatavo grozījumus likumprojektā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, dara visu, lai Latvijas pilsoņu lielāko zemes īpašnieku sarakstā (ne tajā, ko apkopo zemesgrāmata) arī turpmāk nebūtu.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv