Ekonomika
Darbs un nauda

Nepieciešamas izmaiņas darbinieku obligāto veselības pārbaužu veikšanā1

Foto: Shutterstock

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Darba aizsardzības kompetento institūciju biedrība un Latvijas Arodslimību ārstu biedrība uzskata, ka jāmaina veids, kā notiek obligātās veselības pārbaudes Latvijā.

Lielākā daļa cilvēku nozīmīgu daļu savas dzīves pavada darba vietā un šī brīža tendences liecina, ka darba mūža ilgums kļūst arvien garāks. Līdz ar to gan darbiniekam, gan darba devējam īpaša uzmanība jāpievērš arī rūpēm par veselību.

Šobrīd obligātās veselības pārbaudes (OVP) regulē Darba aizsardzības likums, kas paredz darbinieka veselības pārbaudi pie arodslimību ārsta.

Darba devējam ir būtiski regulāri izvērtēt darbinieka vispārējo veselības stāvokli, lai gadījumā, ja darba vietā esošie darba vides riski rada kādu negatīvu ietekmi uz veselību, tas tiktu konstatēts savlaicīgi. Darba devējs darbinieka veselības stāvokli un atbilstību veicamajam darbam pārbauda, nosūtot viņu uz obligāto veselības pārbaudi.

Latvijas Darba devēju konfederācijas darba aizsardzības eksperte Laima Beroza stāsta, ka LDDK veiktā biedru aptauja rāda, ka darba devēji pozitīvi novērtē obligātās veselības pārbaudes nozīmi.

Tomēr viņi uzsver vairākas lietas, kas ir jāizvērtē. Pirmkārt, obligāto veselības pārbaužu izmaksas ir pietiekami augstas un darba devēji to apmaksai tērē ievērojamus līdzekļus.

Šobrīd OVP izmaksas sedz darba devējs, izdevumu pusē ir ne tikai ārstniecības iestādes pakalpojumi, bet arī darba laika apmaksa, kas kopumā veido augstas izmaksas uz vienu darbinieku.

Darba devēji uzsverot arī zemu OVP efektivitāti – tā uzskata 35% no visiem aptaujātajiem. Veselības pārbaudes tiekot veiktas formāli un nesniedz gaidīto rezultātu – patieso informāciju par darbinieka veselības stāvokli un viņa spējām turpināt savu darbu.

Pārbaužu formālo pieeju raksturojot tas darbinieku skaits, kurus nepieciešams nosūtīt uz papildu pārbaudēm, lai izvērtētu darbinieka veselības stāvokli kā atbilstošu arodslimnieka statusam. Pētījumi liecina, ka tikai 6,8% no visām arodslimībām atklāj arodslimību ārsti.

Nepieciešami izbraukumi un datubāze

L. Beroza: “Latvijā obligāto veselības pārbaudi veic sertificēti arodslimību ārsti, kā arī medicīnas iestādes, kurās ir izveidota ārstu komisija, kura obligāto veselības pārbaužu veikšanai piesaista konkrētus speciālistus.

Problemātiska situācija izveidojusies reģionos, kur ir arodslimību ārstu trūkums un tas apgrūtina obligāto veselības pārbaužu veikšanas iespējas. Viens no situāciju risinājumiem būtu iespēja organizēt arodslimību ārstu komandas izbraukumus, izmantojot OVP nodrošināšanai nepieciešamo aprīkojumu.

Lietuvā OVP iespējams iziet pie ģimenes ārsta, kas būtiski atvieglo procesu gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Arī Latvijā obligāto veselības pārbaudi var veikt ģimenes ārsts, ja viņam ir arodslimību ārsta sertifikāts, bet tādu ārstu skaits ir niecīgs.

Esošajā situācijā ģimenes ārsti, kuru rīcībā ir visa informācija par indivīda veselības stāvokli, ir praktiski izslēgti no OVP procesa.

Savukārt arodslimību ārstiem nav pieejama visa informācija par darbinieku, kurš nāk uz OVP. Lai pienācīgi novērtētu veselības stāvokli, ir papildus jāsūta pie speciālistiem – tas rada gan laika, gan finanšu resursu zaudējumus.”

LDDK viedoklim pievienojas Darba aizsardzības kompetento institūciju biedrība un Latvijas Arodslimību ārstu biedrība, kuri arī uzskata, ka esošā situācija nav normāla un rada darba devējam un nodarbinātajiem problēmas.

Kopīgi ir sagatavoti vairāki priekšlikumi, piemēram: atļaut ģimenes ārstiem veikt darbinieka pirmreizējo OVP pārbaudi; izvērtēt OVP biežumu ar mērķi samazināt darba devēju izdevumus; izvērtēt iespēju veidot kopīgu datubāzi obligāto veselības pārbaužu procesam, lai arodslimību ārsti un/vai ģimenes ārsti to var izmantot pārbaužu veikšanā, kā arī iekļaut šo datubāzi e-veselības sistēmā.

Ministrija neiebilst, bet…

Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, komentējot izveidojušos situāciju, uzsvēra, ka ministrijas ieskatā būtu izvērtējams jautājums par ģimenes ārstu iesaisti obligāto veselības pārbaužu veikšanā, jo viņi daudz labāk zina sava pacienta slimības vēsturi.

Tieši vadoties pēc šiem apsvērumiem, Veselības ministrija veica izmaiņas obligāto veselības pārbaužu sistēmā saistībā ar darbiem, kas rada risku citu cilvēku veselībai, nosakot, ka šīs pārbaudes veic ģimenes ārsts.

Vienlaikus O. Šneiders uzsvēra, ka darba vides riski ir Labklājības ministrijas kompetencē, tādēļ minētie jautājumi par iespējamām izmaiņām obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībā ir jāvērtē Labklājības ministrijas speciālistiem.

“Atzinumu par nodarbinātā, kura veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam sniedz arodslimību ārsts.

Savukārt to nodarbināto, kuri strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, veselības pārbaudi veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā attiecīgā persona ir reģistrēta.

Ģimenes ārsts arī izsniedz atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam,” atšķirību skaidroja O. Šneiders.

Situācijās, kad darba devējs vai nodarbinātais nav apmierināti ar obligātās veselības pārbaudes kvalitāti, piemēram, ārstu neiedziļināšanos nodarbinātā sūdzībās, nosūtīšanu vai nenosūtīšanu pie papildu speciālistiem vai laboratoriskiem vai funkcionāliem izmeklējumiem, ir jāvēršas Veselības inspekcijā, kas uzrauga un kontrolē ārstniecības personu profesionālo darbību.

Saistītie raksti

Jautājums par iespēju veidot kopīgu datubāzi obligāto veselības pārbaužu procesam arī esot jāvērtē Labklājības ministrijai sadarbībā ar Valsts darba inspekciju, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī Veselības ministriju.

Attīstoties e-veselības sistēmai, ir paredzēts, ka ārstniecības personas, tajā skaitā arodslimību ārsts, veicot veselības pārbaudi, varēs iepazīties ar e-veselības portālā pieejamajiem datiem par nodarbinātajam sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izmeklējumiem, sniegtajām ārstu speciālistu konsultācijām, tādējādi nodrošinot ātrāku un kvalitatīvu veselības pārbaudi.

LA.lv