Latvijā
Kriminālziņas

Darbinieks iet bojā sūkalu tvertnē, tiesā uzņēmuma vadītāju 16

Foto EPA/LETA

Pirms diviem gadiem, 2016. gada 12. septembrī, AS “Jaunpils pienotava” sūkalu tvertnē atrada mirušu darbinieku, 48 gadus veco Aldi – ar seju sūkalās. Par notikušo tika ierosināts kriminālprocess un pie atbildības saukts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs. Šā gada 29. augustā Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesnese Adrija Kasakovska piesprieda Krilovam naudas sodu 11 minimālo mēnešalgu apmērā (4730 eiro) un trīs morālās kompensācijas mirušā meitām: pa astoņiem tūkstošiem eiro pilngadīgajām un desmit tūkstošu eiro nepilngadīgajai. Kas tad pirms diviem gadiem notika šajā uzņēmumā, par ko tika tiesāts un notiesāts cienījams uzņēmuma vadītājs? Stāsts var būt pamācošs arī daudzu citu uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem, ka darba drošībai nevajadzētu pieiet formāli.

 

Darba priekam krietni ierāva

Mirušā vīrieša asinīs konstatēja 1,97 promiles alkohola. Kā var saprast no tiesā dzirdētā, apsargs liecinājis, ka Aldis darbā ieradies skaidrā un dzeramā viņam līdzi nav bijis. Apsargs pieļauj, ka viņš dzeramo noslēpis pie žoga uzņēmuma ārpusē, pie kura piekļuvis pa sētnieka vārtiņiem, kas vairs neesot apsarga atbildība. Kāda darbiniece bija pamanījusi, ka kolēģis ir iereibis un ar lielu darba prieku: iešot tik un tīrīšot tvertni! Darbiniece ieteikusi to tādā stāvoklī nedarīt, bet apsargam vai priekšniecībai par iereibušo kolēģi neko nav teikusi. Darbabiedru dzērušu novērojusi arī iepriekš. Arī kāds zemnieks, kas divreiz braucis pakaļ sūkalām, redzējis, ka Aldis ir piedzēries, turklāt otrajā reizē jau bijis krietnās burās. Bet diemžēl atkal nav sekojusi nekāda reakcija.

Tvertnes tīrīšana bijusi Alda pienākums un parasti to mutiski vienu vai divas reizes mēnesī licis darīt uzņēmuma valdes priekšsēdētājs V. Krilovs. Tas bijis jādara diviem cilvēkiem. Kāpēc Aldis izlēma darboties viens, nekad neuzzināsim. Izmeklēšanā tā arī netika noskaidrots, vai Krilovs tajā nelaimīgajā dienā Aldim to licis darīt, – liecības par to ir pretrunīgas. Iespējams, taisnība ir Krilova advokātei Ingai Čakstei, kura pieņem, ka darbinieks bijis tieši tādā reibuma pakāpē, kas rada prieku darboties un vienlaikus neļauj kritiski izvērtēt riskus.

Bet par ko tad šajā gadījumā jāatbild uzņēmuma vadītājam, kurš savu vainu notikušajā traģēdijā neatzīst? Tas viss kļuva skaidrs tiesas debatēs, arī tas, ka dažs cits tikai laimīgas sakritības dēļ vai par mata tiesu izvairījās, lai sēdētu uz apsūdzētā sola.

 

Sūkalas tika glabātas nepiemērotā tvertnē

Prokurore Daiga Miķe norāda, ka darbiniekam bija tiesības uz darba aizsardzību, par kuras organizēšanu atbild uzņēmuma vadītājs. Aldis gan bijis mutiski instruēts, kā sūkalu tvertne jātīra, bet tas arī viss. Līdz traģiskajai dienai bija nostrādājis divus mēnešus, taču nebija iepazīstināts un parakstījis darba drošības instruktāžu un nebija izgājis medicīnisko pārbaudi. Tāpat prokurore uzskata, ka Krilovs kā vadītājs nebija nodrošinājis sistēmu, ka darba vietā nevar atrasties iereibis darbinieks – Aldis iereibis redzēts vairākkārt. Prokurore arī pārmeta Krilovam, ka viņš kopumā neesot sakārtojis darba aizsardzības sistēmu: tā konkrētajā laikā darbiniece, kas bijusi atbildīga par darba drošību, bijusi atvaļinājumā, bet nav bijis rīkojuma, kas viņu aizvieto.

Krilovam bija jāuzklausa pārmetumi arī par to, ka sūkalu tvertne nemaz nav sūkalu tvertne, bet piena tvertne, ko apsūdzētais zinājis, bet tīši septiņus gadus ignorējis. Ja tvertnē būtu glabāts piens, tā mehāniski, cilvēkam iekāpjot iekšā, nebūtu jātīra – par to parūpētos automātiskā sistēma. Savukārt sūkalas rada graudiņus, ar ko sistēma netiek galā, tāpēc tvertnē jākāpj iekšā cilvēkam un jātīra ar augstspiediena sūkni.

“Krilovam vajadzēja izvērtēt riskus, liekot darbiniekam darīt darbu, kas tehnoloģiski nebija paredzēts. Kāda darbiniece liecināja, ka viņa atteikusies to darīt, jo tvertnē esot spiedīgs gaiss, tajā jutusies slikti,” teica prokurore.

“Septiņus gadus cilvēki šo tvertni tīrīja necilvēciskos apstākļos, atradās kā kosmosa kuģī, tumšos, spiedīgos un slidenos apstākļos. Paši metināja kāpnes, lai tiktu pa lūku iekšā tur, kur tvertnes ražotājs cilvēkam nebija paredzējis atrasties. Līdzekļu ekonomija, nepērkot atbilstošu tvertni sūkalām vai to nepārtaisot, ir novedušas pie smagām sekām. Saprotu aizstāvības taktiku vainu novelt uz bojāgājušā reibumu, bet tas nav nelaimes cēlonis,” sacīja cietušo advokāts Gints Baraks.

Prokurore lūdza tiesu sodīt Krilovu ar desmit minimālajām mēnešalgām (4300 eiro) un morālo kompensāciju katrai no trijām bojāgājušā meitām pa 10 000 eiro. Kā redzams, tiesas spriedums bija tuvu tam.

Cietušo advokāts gan būtu gribējis naudas soda vietā vismaz piespiedu darbu un norādīja, ka nesaprotot, kāpēc apsūdzētais noliedzis savu vainu un nav bijis gatavs izlīgumam, uz ko bija gatavas cietušās, un tad kriminālprocess būtu izbeigts.

 

Neskaidrā SIA “Grif” atbildība

Skaidrs, ka Krilovs paļāvās uz to, ka tiesa ņems vērā šos faktus – ka darbinieks bija piedzēries, un to, ka “Jaunpils pienotava” bija parakstījusi līgumu par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā par darba vietu riska izvērtēšanu, ar uzņēmumu SIA “Grif”. Šī uzņēmuma pārstāvji liecinājuši, ka par neatbilstošu sūkalu tvertni un neapmācīto darbinieku neesot zinājuši: ja būtu zinājuši, vērtētu riskus un darbus sakārtotu. Jāpiebilst, ka par šo traģēdiju pēc Darba inspekcijas iesnieguma Administratīvā tiesa uzlika “Grif” 2100 eiro naudas sodu (tāpat kā “Jaunpils pienotavai”), taču līdz kriminālatbildībai drošības pakalpojumu sniedzēji nenonāca.

 

Darbiniekam ir arī pienākumi

Advokāte I. Čakste savā debašu runā lūdza Krilovu attaisnot, kurš neesot vēlējies visu vainu novelt uz darbinieku un viņa alkohola lietošanu, tomēr darbiniekam neesot tikai tiesības, bet arī pienākumi. Tāpēc jāizvērtējot visi subjektīvie un objektīvie apstākļi. Strādnieks parakstījis darba līgumu, kurā teikts, ka jāievēro disciplīna un vajadzības gadījumā jālieto specapģērbs. Aldim bijis jāsaprot, ka darba laikā nedrīkst lietot alkoholu, un nevienam neesot jāskraida viņam pakaļ pa uzņēmuma teritoriju.

“Jāskatās cēloņsakarība. Vai paraksts darba drošības žurnālā būtu novērsis nelaimi?” retoriski jautāja advokāte un noteica, ka patiesība ne vienmēr esot skaista.
I. Čakste uzsvēra, ka neesot strīda par to, ka uzņēmuma vadītājam jāorganizē darba aizsardzība. To viņš arī darījis un 2009. gadā noslēdzis līgumu ar SIA “Grif” par darba aizsardzības plānu kontroli, un katru gadu “Grif” izstrādājis pasākumu plānus. Uz to arī Krilovs paļāvies. Bet tagad nākoties konstatēt, ka “Grif” attieksme bijusi pavirša, nekompetenta, negodprātīga, neesot runāts ar darbiniekiem un izvērtēta ražošana. Pēc advokātes domām, par traģēdiju atbildība jāuzņemoties “Grif” un Krilova kļūda ir tā, ka viņš šim uzņēmumam uzticējies, tajā skaitā arī jautājumos par sūkalu tvertni. Tāpat Krilova kļūda varbūt esot arī tā, ka esot labsirdīgs un uzticējies saviem darbiniekiem.

No advokātes dabūja trūkties arī “Jaunpils pienotavas” ražošanas darbu vadītāja, kas bijusi atvaļinājumā, bet viņas darba aprakstā rakstīts, ka viņa ir atbildīga par darba drošību un viņas prombūtnē atbildība uzticama citai darbiniecei. Tāda pienākumu nodošana neesot notikusi, un advokāte nepiekrita prokurorei, ka būtu bijis nepieciešams uzņēmuma vadītāja rīkojums, ja reiz tas teikts darba aprakstā.

Tāpat advokāte oponēja prokurorei, ka Krilovs pēc notikušās traģēdijas neesot licies zinis par bojāgājušā bērniem. Krilovs bijis šokā, ļoti pārdzīvojis notikušo, neesot gribējis norobežoties no darbinieka meitām un neesot vienaldzīgs, par nepilngadīgo meitu komunicējis ar pašvaldības sociālo dienestu. Kā man pēc tiesas apgalvoja Alda pieaugusī meita, Krilovs viņai naudu tēva vienas mēnešalgas apmērā esot izmaksājis tikai tad, kad vajadzējis naudu bērēm un viņa pie Krilova aizbraukusi un palūgusi.

Pēc I. Čakstes debašu runas prokurore sacīja, ka Krilovs kā uzņēmuma vadītājs bijis atbildīgs par darba drošības organizēšanu un jauno darbinieku apmācību. Un runa nevarot būt tikai par formālu parakstu darba drošības žurnālā. Aldim vispār nedrīkstēja ļaut strādāt. Un uz SIA “Grif” nedrīkstēja tikai paļauties, bet to vajadzēja arī kontrolēt. Arī par alkohola lietošanas kontroli darba vietā atbildība jānes uzņēmuma vadītājam.
Cietušo advokāts piebilda: “Nereti smagi darba apstākļi ir cēlonis, kāpēc cilvēki dzer.”

 

Tvertnē joprojām glabā sūkalas

Pēdējā vārdā Krilovs sacīja, ka gan viņš, gan kolēģi ļoti pārdzīvojuši notikušo traģēdiju. Viņa vaina esot, ka uzticējies cilvēkiem, ka izdarīs to, ko vajag, un nedarīs to, ko nevajag. Darbinieka nāvē viņš neesot vainojams.

Par to, vai pārsūdzēt tiesas lēmumu, Krilovs lems pēc pilna sprieduma saņemšanas. “Jaunpils pienotava” līgumu ar SIA “Grif” lauzusi. Tvertni sūkalām turpinot izmantot, bet nu jau tehniski viss esot sakārtots.

“Tiesa neņēma vērā, ka Aldis rupji pārkāpa darba drošības noteikumus, viņš bija bezatbildīgs un tajā dienā aizmirsa arī savus bērnus,” man sacīja Krilovs.

LA.lv