Nepilnīgu noteikumu dēļ auto vada cilvēki, kas sirgst ar bīstamu slimību 6
Pērn veikts apjomīgs pētījums, kas atklāja, ka Latvijā ir diezgan daudz cilvēku, kuri sirgst ar īpaši bīstamiem hroniskiem miega traucējumiem jeb obstruktīvās miega apnojas sindromu. Izstrādāti un spēkā stājušies valdības noteikumi, kuru mērķis ierobežot šādu slimnieku sēšanos pie stūres. Tomēr pieņemtais likums realitātē nestrādā, vēstīja LNT raidījums “900 sekundes”.
Ja cilvēks pats nav ieinteresēts ārstam atklāt aizdomas par miega apnoju vai pats šādu problēmu neapzinās, medicīniskās komisijas speciālistam to atklāt ir teju neiespējami. Noteikumus izstrādāja Satiksmes ministrija (SM) un pašiem ierēdņiem tagad nākas atzīt, ka tie ir nepilnīgi.
“Tā ir nesen atklāta problēma. Veselības nozares speciālistiem būtu jānāk klajā kā to precizēt, kā to vēl citos normatīvos aktos pateikt un šo lietu aktualizēt,” raidījumam atzīst SM Autotransporta satiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Medicīnas komisijām, kuras lemj par autovadītāja veselības stāvokli, praktiski nekas par šiem noteikumiem nav zināms – ne par to, vai tas tiešām ir jāveic, kam tas jādara; cik tas izmaksās. Neiroloģe Dace Tjurina LNT ziņām šobrīd situāciju var komentēt tikai vēlējuma izteiksmē, jo likuma grozījumi nenorāda konkrētas atbildības. Mediķe saka – lai ieviestos noteikumus varētu īstenot, medicīnas komisijas būtu jāveido tā, lai būtu pieejams ārsts, kurš saistīts ar miega medicīnu. Latvijas gadījumā tas varētu būt neirologs vai psihiatrs.
SM uzsver, ka nākotnē medicīnas izziņas bez miega speciālista slēdziena nebūs iespējams saņemt. “Šiem cilvēkiem jāsaprot, ka viņi apdraud, pirmkārt, savu dzīvību un veselību, un arī apkārtējos, “ norāda Vectirāns.
Pašlaik miega speciālisti sadarbībā ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem strādā pie tā, lai SM izstrādātie noteikumi būtu precīzāki, un cer to paveikt pusgada laikā.
“Latvijas avīze” jau rakstījusi, ka obstruktīvās miega apnojas sindroms ir nopietna medicīniska problēma, kas skar aptuveni 4% cilvēku un kam raksturīga elpošanas apstāšanās miegā elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ. Tipiskākie slimības simptomi ir skaļa krākšana ar klusuma pauzēm starp krācieniem, nemierīgs miegs, elpas trūkums, smakšana naktī, pārmērīga miegainība dienā. Ja slimība netiek pienācīgi ārstēta, ir paaugstināta iespēja piedzīvot miokarda infarktu, insultu, kā arī ciest satiksmes negadījumā, kura iemesls ir autovadītāja miegainība. Izpētīts, ka, slimojot ar miega apnoju smagā formā, risks iekļūt satiksmes negadījumā ir septiņreiz lielāks, tādēļ daļā Eiropas Savienības valstu šādiem cilvēkiem tiek anulēta autovadītāja apliecība.
