Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. marts, 2013
Drukāt

Nepilsoņu kūdītāji un viņu draugi

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Sestdien Rīgā viesnīcā “Islande” nodibinātā “sabiedriska kustība “Nepilsoņu kongress”” (“NK”) ar šo nosaukumu piesaka sevi it kā jaunu spēlētāju Latvijas politiskajā laukā, taču tā komandu veido rūdīti un pretlatviskās akcijās pieredzējuši ļaudis.

 

Apatrīdu līga, Apvienotais krievu kopienu kongress, tā dēvētais krievu skolu “aizsardzības” štābs ir tikai dažas no organizācijām, kas iepriekš darbojušās tajā pašā lauciņā.

“NK” pagaidu valdē, ko veido desmit personas un kas darbosies līdz 1. jūnijam, ir zināmais Latvijas neatkarības nīdējs, 
”PCTVL” biedrs Aleksandrs Giļmans. Valdē ir ievēlēts arī Aleksandrs Gapoņenko – referenduma par krievu valodas kā valsts valodas statusa organizētājs un “Nepārstāvēto parlamenta” idejas autors. Šo ideju viņš prezentēja jau Rīgā Maskavas namā notikušajā “tautiešu konferencē” pagājušogad augustā, mudinot izmantot visas “nevardarbīgās pretošanās formas”. Kā toreiz, tā tagad Gapoņenko prātoja par polittehnoloģiju teorijām, un viņu varētu saukt par organizācijas galveno ideologu. Valdē darbosies arī “Saskaņas centra” politiķe Elizabete Krivcova, kura kādā intervijā stāsta, ka Latvijas nepilsoņi esot principiāli cilvēki, kuri nevis nespējot nokārtot naturalizācijas eksāmenu, bet nevēloties to darīt. Citi valdes locekļi ir daugavpilietis – pieteikts kā filozofs un novadpētnieks – Dmitrijs Korobkins, kurš saietā klāstīja par savu “sapni no bērnības”, ka valsts uzdāvinātu pilsonību, “IMHOclub” redaktors Jurijs Aleksejevs (kura portāls “kongress.lv” bija galvenā “NK” sagatavošanas platforma, kur atbalstu “NK” līdz sestdienai bija izteikuši 1937 cilvēki) un “PCTVL” politiķis Miroslavs Mitrofanovs. Ir arī bijušais policijas majors, tagad uzņēmējs drošības biznesā Mihails Hesins, uzņēmējs Valērijs Komarovs, juriste Jeļena Bačinska, tā dēvētās Sabiedrisko organizāciju padomes koordinators Viktors Guščins, biedrības “Pilsoņu un nepilsoņu savienība” vadītājs Vladimirs Sokolovs, publicists Einārs Graudiņš un būvinženieris Jānis Delerts.

Lielā vienprātībā pieņemtais rīcības plāns paredz, ka “Nepilsoņu kongress” 1. jūnijā rīkos “Nepārstāvēto parlamenta” vēlēšanas – kā internetā, tā reālos “iecirkņos”, kur tikšot ievēlēti 30 cilvēki (kuru vidū ne mazāk par divām trešdaļām būšot nepilsoņi). Taktika – “piesaistīt plašas masas” un kļūt par politiskā spiediena izdarīšanas instrumentu.

Rīcības plānā ir aprakstītas metodes un veidi. To vidū “Sabiedriskās tiesās”, pie kauna staba likt sev netīkamus politiķus, organizēt “masu protesta akcijas”, prasīt kompensēt materiālos zaudējumus, ko nepilsoņi esot cietuši 22 gadu laikā…

Par “NK” pretvalstisko būtību skaidri liecināja marta sākumā paustā iecere rīkot masu protesta akcijas valsts svētkos 18. novembrī. Taču nu iniciatori ir pārdomājuši un rīcības plānā ierakstījuši, ka protestēšana notiks 15. oktobrī.

 

Ielūgumi un atbildes

Mapītēs, ko saņēma visi 350 cilvēki, kuri reģistrējās kā dibinātāji vai kā viesi, līdz ar balsošanā apstiprināmo “NK” nolikumu, darba kārtību un citiem kustības dokumentiem bija arī Valsts prezidenta preses padomnieces Līgas Krapānes vēstules kopija – atbilde uz ielūgumu Valsts prezidentam piedalīties “NK” sapulcē.

To nu “NK” dibinātāji lūkoja iztēlot kā īpašu sasniegumu – raug, prezidents atsūtījis vēstuli, un iepriekš Saeimas Saliedētības komisija uzklausījusi viņu viedokli, tātad politiķi ar “NK” runā! L. Krapānes vēstulē gan skaidri formulēta Valsts prezidenta Andra Bērziņa nostāja neatbalstīt automātisku pilsonības piešķiršanu un sabiedrības šķelšanu.

“Valsts prezidents ir noraidījis iespēju pilsonību piešķirt automātiski visiem, pat nenoskaidrojot, vai konkrētajai personai ir vēlēšanās to saņemt. (..) Viena no prezidenta darbības prioritātēm ir sabiedrības saliedēšana, kuras pamatā ir pilsoņu lojalitāte pret valsti, cieņa pret tās simboliem, valodu un vēsturi. Tādēļ Valsts prezidents savā darbībā atbalsta ikvienu iniciatīvu, kas vērsta uz sabiedrības vienošanu un saliedēšanu, nevis šķelšanu un pretnostatīšanu.”

Uz “NK” dibināšanu bija ieradušies eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka un viņas palīgs Jurijs Petropavlovskis, Saeimas deputāti Boriss Cilevičs un Igors Pimenovs, Vladimirs Lindermans, “antifašistu” huligānisko akciju rīkotāji Josifs Korens un Jānis Kuzins un viņu domubiedri. Izskanēja, ka “NK” 
atbalstot gan dažas partijas, gan vairāki desmiti nevalstisko organizāciju. To skaitā ir liela daļa to, ko apvieno tā dēvētās Sabiedrisko organizāciju sadarbības padomes vadītājs jeb tautiešu koordinators Viktors Guščins. Viņa uzstāšanos “repertuārā” nemainīgi ir Latvijas apvainošana spriedelējumos par demokrātijas deficītu, rusofobiju u. tml.

Guščins izteica trīs vēlēšanās: 1) lai no Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas tiktu izņemts punkts par Latvijas okupāciju 1940. gadā; 2) lai tiktu izņemta atsauce par 1918. gadā dibinātās Latvijas valsts kontinuitāti; 3) jāpanāk tūlītēja un beznosacījumu nepilsonības likvidācija un jārīko visu līmeņu vēlēšanas.

“NK” iniciatori bija nosūtījuši ielūgumus daudzām Latvijas amatpersonām, toskait Ministru prezidenta padomniecei Sarmītei Ēlertei, un sestdien kaunināja, ka viņa ar nepilsoņiem nerunā. S. Ēlerte svētdien presei izplatītajā paziņojumā pauda, ka “Nepilsoņu kongresa” iedoma pārskatīt Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu uzrāda šīs īstermiņa politiskās spēles marginālo dabu, jo “vispirms ir jāatzīst valsts, kurā tu dzīvo, lai būtu par ko sarunāties”.

 

Politoloģe no Krievijas

Drošības policija “NK” ir novērtējusi kā Krievijas īstenotās tautiešu politikas sastāvdaļu. Organizācija iecerējusi gada nogalē rīkot konferenci kopā ar Igaunijas nepilsoņiem. Tieši par situāciju Latvijā un Igaunijā pagājšnedēļ intervijā radio “Baltkom” raidījumā “Prjamaja reč” runāja Krievijas politoloģijas doktore Tatjana Poloskova. Viņa ir viena no Maskavas valdības kompleksās ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta pro-grammas līdzautorēm, Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Diplomātiskās akadēmijas profesore. Tagad, kā ziņo portāls “Mixnews”, Poloskova teikusi, ka, viņasprāt, Baltijā (“v Pribalķike”) tautiešu situācijā jau esot sasniegta kāda “kritiskā masa” un tāpēc drīzumā varot gaidīt asus Krievijas soļus savu tautiešu aizstāvēšanā.

“Nepilsoņu kongresā” T. Poloskova bija manāma pašā sākumā, taču viesu vidū nesēdēja un arī neuzstājās, un, kā apgalvoja organizatori, jau pēc stundas ceturkšņa esot devusies prom. Nākamreiz Latvijā ieradīšoties 9. maijā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+