NEPLP: jaunajā medijā jāstrādā augstākās raudzes žurnālistiem 0
Jaunajā sabiedriskajā medijā būtu jāstrādā augstākās raudzes žurnālistiem, otrdien pavēstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvis Gints Grūbe.
“Tam ir jābūt principiālam mērķim, ka sabiedriskajā medijā strādā augstākās raudzes žurnālisti,” uzskata Grūbe.
NEPLP, pabeidzot darbu pie koncepcijas, kas paredz trīs variantus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbībai, izšķīrās par jauna medija veidošanu, paredzot pilnīgu radio un televīzijas konverģenci. Galīgo lēmumu pieņems valdība.
Uz jautājumu, kas nodrošinās kvalitatīvāka satura veidošanu jaunajā sabiedriskajā medijā, nekā pašlaik Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) veidotie raidījumi, Grūbe atbildēja, ka tā būs radošā potenciāla sinerģija un arī konkurence. Ir arī citi aspekti, piemēram, algas apmērs, lai žurnālisti neaizietu uz labāk apmaksātām vietām.
“Principā tas ir saistīts ar radošā potenciāla sinerģijas veidošanu, kur esošais sabiedrisko mediju radošais potenciāls tiktu iesaistīts, sadarbojoties pavisam citas kvalitātes un formāta satura veidošanā, kas līdz šim nav nodrošināts. Tas nenozīmē, ka žurnālistiem būs obligāti jābūt spējīgiem strādāt gan radio, gan televīzijas, gan interneta formātā, bet viņiem būs jābūt spējīgiem domāt par savu veidoto saturu tā, lai tas būtu lietojams un tālāk noformējams visdažādākā veida formātiem. Šāda sadarbība, tostarp arī radošā konkurence, arī veicinātu saturu,” paskaidroja Grūbe.
“Patlaban Latvijas Radio ir nekonkurences situācijā, jo neviens komercradio šādu žurnālistiku nepiedāvā, radio arī vispār neiepērk neatkarīgo producentu raidījumus, kas ir viens no būtiskiem aspektiem, lai veicināt konkurenci un kvalitāti. Šāda jauna medija veidošana, kur sinerģija tiktu radīta, pēc ekspertu domām, arī veidotu saturu. Ir arī daudz citu kritēriju – atalgojums, kas būtu konkurētspējīgs, lai sabiedriskie mediji ir tie, kuros strādātu labākie un izcilākie žurnālisti, nevis nemitīgi rotētu projām uz labāk atalgotiem komercmedijiem vai citur, zaudējot tās profesionālās kvalitātes, kuras iespējams realizēt, tikai darbojoties sabiedriskos medijos,” viņš turpināja.
NEPLP pārstāvis norādīja uz Igauniju, kur radio un televīzijas apvienošanās procesu sāka 2007.gadā. “Jau pēc pieciem gadiem viņi ir konstatējuši, ka viņu atalgojums ir absolūti konkurētspējīgs vai pat lielāks un žurnālisti ir ieinteresēti strādāt Igaunijas sabiedriskajā medijā,” norādīja Grūbe.
NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants uzskata, ka garantija labāka satura veidošanai ir visaptverošs risinājums, ko paredz valdībai nodotā koncepcija.
“Garantija ir tā, ka tas ir aptverošs risinājums, jo runa ir gan par finanšu resursiem, gan cilvēku resursiem, gan pārvaldes risinājumiem, tas ir aptverošs risinājums, un tikai tāds kaut ko var garantēt. Ja izraujam ārā kaut kādu vienu aspektu – jaunas mājas uzcelšanu –, mēs neko nerisinām,” sacīja Dimants.
Jauna medija izveides mērķis ir panākt, ka sabiedriskos medijus lieto visi Latvijas iedzīvotāji, tāpēc tiem jānodrošina satura pieejamību gan tradicionālajos, gan jaunajos kanālos. Jauno kanālu izmantojumā tieši sabiedriskajiem medijiem vajadzētu būt inovatoriem, radot jaunus formātus un žanrus, sekmējot dialogu ar sabiedrību un kvalitatīvu diskusiju telpu sabiedrībā, uzskata NEPLP.
Jauna sabiedriska medija izveide ir paredzēta valdības deklarācijā. Paredzams, ka koncepcija valdībā nonāks maijā.
Pirmā iespēja paredz mediju daļējas konverģences risinājumu, kuras ietvaros tiek saglabāta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas institucionālā patstāvība, bet abi mediji realizē kopprojektus. Šīs iespējas ietvaros var uzlaboties satura kvalitāte interneta portāla dēļ, taču mediju attīstības tempi var atpalikt no ātruma, kā mainās auditorijas mediju lietošanas paradumi.
Otrā iespēja paredz mediju pilnīgas konverģences risinājumu, kuras ietvaros tiek veidots jauns sabiedriskais medijs. LTV un LR saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai. Šo modeli iespējams realizēt pakāpeniski. Šis modelis paredz esošo resursu sinerģiju, sadarbojoties veidot multimediālus projektus un veidot vienotu un modernu tehnoloģisko infrastruktūru. Šīs iespējas realizācijā nepieciešamas būtiskas sākotnējās investīcijas, lai vienotu sabiedrisko mediju nodrošinātu ar modernām tehnoloģijām.
Trešais variants paredz producēšanas un auditoriju tīkla risinājumu, kas paredz jaunu vienotu sabiedrisko mediju ar vienotu vadību un pārvaldību. Šīs iespējas ietvaros sabiedriskais medijs nodrošina plašas auditorijas pieprasītā satura pieejamību, to iepērkot galvenokārt no neatkarīgajiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot tikai ziņu raidījumu sagatavošanā. Šī iespēja ir vērtējama kā ekonomiski izdevīga, taču ietver ļoti augstu risku sabiedrības ilglaicīgai informācijas un kultūras vides attīstībai un integrācijai.
NEPLP par labāko uzskata otro variantu.
