Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. marts, 2012
Drukāt

NEPLP: koncepcija par jaunu sabiedrisko mediju ir jāpārstrādā

grube_gints3

Koncepcija par jauno sabiedrisko mediju, ko izstrādāja iepriekšējā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ir jāpārstrādā, uzskata jaunievēlētās padomes locekļi.

NEPLP pārstāvis Gints Grūbe otrdien kopīgajā sēdē ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem norādīja, ka esošajā koncepcijā daudz domāts par tehnoloģiskajiem risinājumiem, bet tā ir jāpilnveido, izejot satura un hipotēzes, ka jauns sabiedriskais medijs ir kvalitatīvs medijs.

“Mērķis ir koncepciju pārstrādāt, vadoties no satura un tad tā, kādi tehnoloģiski risinājumi tam ir nepieciešami,” sacīja Grūbe.

Patlaban koncepcija par jaunā Latvijas sabiedriskā medija izveidi ir izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē. Atzinums par to jāsniedz līdz 14.aprīlim.

“Līdz 14.aprīlim mums jāsniedz atbilde – jā vai nē,” sacīja Grūbe.

Padome šajā laikā strādās pie koncepcijas pilnveidošanas. Pēc viņa vārdiem, esošā koncepcija jāizmanto kā bāze, jo tā pieļauj plašas interpretācijas.

NEPLP pārstāvji vēl nav diskutējuši par kopīgu nostāju, vai Latvijā vajag veidot jaunu sabiedrisko mediju.

Koncepcija pērn oktobrī tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, tomēr Kultūras ministrija (KM) aicināja izvērst diskusiju ar ekspertiem un sabiedrību par koncepcijas pilnveidošanu.

Piesardzīgā risinājuma variants paredz vidējas ietekmes izmaiņas eksistējošajā sabiedriskajā medijā attiecībā uz visiem četriem sabiedriskā medija elementiem ‒ saturu, pieejamību, arhīvu un pārvaldību. Risinājums paredz vienotas sabiedriskā medija kapitālsabiedrības izveidi, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgas jeb patstāvīgas iestādes statusu, bet saglabājot LTV un LR kā sabiedriskā medija struktūrvienību autonomiju attiecībā uz sabiedriskā medija satura ražošanu un pārraidīšanu. Attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma izpildi risinājums paredz plašas auditorijas pieprasītu raidījumu ražošanu, daļēju ziņu raidījumu ar augsta līmeņa analītisko materiālu nodrošināšanu, kā arī daļēju ģeogrāfisko un reģionālo atšķirību ievērošanu, satura ražošanā daļēji izmantojot sabiedriskā medija resursu, daļēji – neatkarīgus producentus. Satura pārraide tiek nodrošināta ierobežotā laika periodā. Satura izplatīšanai tiek izmantota virszemes un FM apraide, daļēji nodrošinot arī TV un radio interneta straumēšanu. Alternatīvas ietvaros pakalpojumi pēc pieprasījuma ir daļēji pieejami īstermiņa un ilgtermiņa arhīvā. Pārvaldības modelis paredz uzraudzības funkcijas saglabāšanu, kuru realizē NEPLP, un konsultatīvās padomes saglabāšanu, kā arī precīzi definētu redakcionālo un satura kvalitātes uzraudzības politiku. Alternatīvas ietvaros sabiedrisko mediju finansē no valsts budžeta dotācijas un pašu ieņēmumiem.

Progresīvā risinājuma variants paredz būtiskas izmaiņas visos četros sabiedriskā medija elementos – saturs, pieejamība, arhīvs un pārvaldība. Risinājuma ietvaros tiek izveidota jauna, vienota sabiedriskā medija kapitālsabiedrība ar vienotu vadību un pārvaldību, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgās jeb patstāvīgās iestādes statusu. Sabiedriskais medijs nodrošina ziņu raidījumus ar augsta līmeņa analītisko materiālu un pilnīgu ģeogrāfisko un reģionālo atšķirību ievērošanu. Atšķirībā no iepriekš minētās alternatīvas tiek veikts sabiedriskā pasūtījuma novērtējums, ietverot precīzi definētus sabiedriskā pasūtījuma kvalitātes kritērijus. Risinājuma ietvaros sabiedriskā medija saturs tiek nodrošināts 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, daļēji izmantojot sabiedriskā medija resursu, daļēji – neatkarīgus producentus. Satura izplatīšana ir paredzēta, izmantojot virszemes un FM apraidi, pilnā apmērā nodrošinot arī TV un radio interneta straumēšanu un pakalpojumu pēc pieprasījuma pieejamību īstermiņa un ilgtermiņa arhīvā. Sabiedriskais medijs izmanto vienotu infrastruktūru, tiek saglabāta sabiedriskā medija uzraudzības funkcija, kuru realizē NEPLP, un konsultatīvā padome. Alternatīva paredz būtiskas izmaiņas esošajā finansēšanas modelī, tas ir, pakāpenisku pāreju uz valsts budžeta dotāciju kā galveno sabiedriskā medija finansēšanas avotu.

Radikālā risinājuma variants paredz būtiskas izmaiņas eksistējošajā sabiedriskajā medijā attiecībā uz visiem sabiedriskā medija elementiem. Līdzīgi kā iepriekšējās alternatīvas gadījumā tiek izveidota jauna, vienota sabiedriskā medija kapitālsabiedrība ar vienotu vadību un pārvaldību, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgas jeb patstāvīgas iestādes statusu. Sabiedriskais medijs nodrošina pilnīgu ģeogrāfisko un reģionālo atšķirību ievērošanu, plašas auditorijas pieprasītu raidījumu ražošanu, ziņu raidījumus ar augsta līmeņa analītisko materiālu nodrošinot ierobežotā apmērā. Būtiskais izmaiņas šā risinājuma ietvaros paredzētas satura veidošanas pieejā, sabiedriskā medija saturu iepērkot no neatkarīgiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot vienīgi ziņu raidījumu sagatavošanā. Tāpat kā iepriekš aprakstītās alternatīvas ietvaros, tiek veikts sabiedriskā pasūtījuma novērtējums, iekļaujot precīzi definētus sabiedriskā pasūtījuma kvalitātes kritērijus, kā arī tiek saglabāta sabiedriskā medija uzraudzības funkcija, kuru realizē NEPLP, un konsultatīvā padome. Satura izplatīšana paredzēta 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, izmantojot virszemes un FM apraidi, daļēji nodrošinot TV un radio interneta straumēšanu un daļēju pakalpojumu pēc pieprasījuma pieejamību īstermiņa un ilgtermiņa arhīvā. Atšķirībā no iepriekš aprakstītajām alternatīvām sabiedriskā medija satura veidošanas, tiešraides, arhīva pakalpojumu nodrošināšanai tiek izmantota ārpakalpojuma sniedzēju infrastruktūra. Finansēšanas modelis paredz pakāpenisku pāreju uz licenču maksu kā galveno finansēšanas avotu, pakāpeniski atsakoties no reklāmas ieņēmumiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+