NEPLP televīzijas kanālu krievu valodā plāno 2018.gadā 1
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2018.gadā plāno VAS “Latvijas Televīzijas” (LTV) un Latvijas Radio kopprojektā izveidot televīzijas kanālu krievvalodīgajai auditorijai, aģentūrai LETA sacīja padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere.
“Sabiedriskajā pasūtījumā, kas ir paredzēts nākamo triju gadu periodam, esam paredzējuši atsevišķa interaktīva kanāla izveidošanu LTV un Latvijas Radio sadarbībā. Ja tam tiks rasts finansējums, projektu esam paredzējuši realizēt 2018.gadā,” teica Ķezbere, piebilstot, ka pagaidām projekta īstenošanu kavē tas, ka nav izdevies rast finansējumu valsts budžetā.
Viņa norādīja, ka projekta īstenošanai ir nepieciešami apmēram 1,5 miljoni eiro, kas varētu tikt novirzīti, piemēram, informatīvu, izglītojošu, kā arī diskusiju raidījumu izveidei. “Šāda kanāla izveides mērķis ir informēt, izglītot un iesaistīt valstī notiekošajā cilvēkus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda. (..) Tie ir dažādas nacionalitātes cilvēki, tajā skaitā poļi, baltkrievi, ukraiņi, kas dzīvo Latvijā un kuriem krievu valoda ir tuvāka, saprotamāka,” klāstīja Ķezbere.
Tāpat viņa atzīmēja, ka pagaidām Latvijā nav atsevišķa televīzijas kanāla krievvalodīgajai auditorijai. “Kanālā LTV7 ir pāris stundas ar raidījumiem krievu valodā. Ir labi, ka tās ir, bet attiecīgā auditorija netiek uzrunāta. Ir protams cilvēki, kuri skatās šos raidījumus, bet, ja mērķa auditorija zinātu, ka ir atsevišķs kanāls krievvalodīgajai auditorijai, būtu citas iespējas viņus uzrunāt. Jo, piemēram, Latvijas Radio 4, kas izsenis orientējas uz vienu auditoriju, reitingi ir daudz labāki nekā LTV7, līdz ar to ir pamats domāt, ka ir nepieciešamas nevis pāris stundas, bet atsevišķs kanāls,” skaidroja Ķezbere.
Viņa piebilda, ka attiecīgā kanāla krievvalodīgajai auditorijai izveidi NEPLP bija pieteikusi valdībai kā jaunās politikas iniciatīvu attiecībā uz 2017.gadu, taču finansējuma trūkuma dēļ valsts budžetā nauda netika iedalīta, tādējādi šo pašu iniciatīvu plānots iesniegt nākamgad budžeta projektā attiecībā uz 2018.gadu.
Jau vēstīts, ka Latvijas Ārpolitikas institūts jaunākajā pētījumā “Latvijas plašsaziņas līdzekļu noturība pret citu valstu vēstījumiem: Krievijas faktors NATO 2016.gada Varšavas samita kontekstā” secinājis, ka iespēju uzrunāt krievvalodīgos apgrūtina atsevišķa televīzijas kanāla neesamība, jo viņu uzmanība ikreiz no jauna jāpiesaista ar konkrētām televīzijas programmām.
