Neprastā kalendārā godina tautastērpa tradīciju 2
Lai mūsdienīgi un radoši iepazīstinātu ar latviešu tautas tērpu dažādību un veicinātu tautas tērpu valkāšanu, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) sācis projektu “Katram savu tautas tērpu”, portālam LA.lv pastāstīja LNKC sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bika.
Projekta pirmajā posmā fotogrāfs Nils Vilnis izveidojis unikālas fotogrāfijas kalendāram – “Dienrādis 2016”, par kura ideju stāsta: “Vēlējos apvienot latviešu senās tradīcijas – tautas tērpu, zīmju veidošanu un mistisko pasaules uztveri – ar 21. gadsimtā pieejamām tehnoloģijām, uzsverot laika rituma tendenci atkārtoties. Nudien – ja rakstu aušana tērpos ir tīra matemātika ar binārā koda pierakstīšanu, tad šajā foto sērijā tika izmantota īpaša, programmējama ierīce, kas ar gaismas palīdzību rakstus, šo te pašu bināro kodu, atdzīvina fotogrāfijā. Fotogrāfijas, kurās raksti nav redzami, vairāk veltītas tieši mistiskajai latviešu tradīcijai un tās tēliem.”
“Dienrāža” fotogrāfijas tapušas dabiskā vidē Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, pie Veczemju klintīm, Ķemeru purvā un tā apkārtnē, stāsta Bika.
“Šobrīd runāt “par un ap” tautas tērpu ir aktuāli, ne tikai tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem vai vasaras saulgriežu svinēšanai, bet arvien vairāk cilvēku to izvēlas kā tērpu savas dzīves lielākajos svētkos – kāzās un izlaiduma dienā. Tautas tērps ir kā neizsmeļams ierosmes avots māksliniekiem, tradicionālāks kultūras praktizētājiem, pētniekiem, ikvienam no mums. Priecājamies, ka “Katram savu tautas tērpu” atbalsta uzņēmumi, kuriem tautas tērpu valkāšana un mūsu tradīciju pārmantošana ir būtiska, un kuri ar aizrautību atsaucas kļūt par projekta draugiem,” uzsver LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.
Projekta “Katram savu tautas tērpu” mērķis ir stāstīt par latviešu tautas tērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām. Tas ir viens no soļiem ceļā uz Latvijas simtgadi 2018. gadā.
Dienrādi varēs iegādāties gadatirgū Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncerta laikā Mežaparkā. Tā tapšanu atbalstīja “Papyrus”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un Tautas tērpu centrs “Senā klēts”.
