Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. februāris, 2016
Drukāt

Neprecīzas meža kartes (9)

Ilustratīvs ortofoto no datu pārvaldības sistēmas "Ozols"Ilustratīvs ortofoto no datu pārvaldības sistēmas "Ozols"

Līdz 2015. gada beigām VMD bija atklājis, ka 16 175 īpašumos meža zemju platības atšķiras vairāk nekā par 5% no VMD un VZD informācijas sistēmās reģistrētās.

Šogad Valsts meža dienests (VMD) ieviesis jaunu – Ģeogrāfiskās informācijas – sistēmu, kurā turpmāk vienuviet apkopos teksta un grafiskos datus par meža zemju platībām, to vērtību un izmantošanas iespējām.

Ieviesdams jauno vienoto sistēmu, VMD cer, ka būs lielāka kārtība, kas palīdzēs mežu īpašniekiem un meža nozarē strādājošajiem. Bet cerētās lielākās kārtības vietā, šķiet, būs radies vēl lielāks juceklis.

 

Jauna sistēma uz vecām kļūdām

Jaunajā informācijas sistēmā dati ir tik kļūdaini, ka var ietekmēt ne vien meža apsaimniekošanu un ciršanu, bet arī nodokļus un atbalsta maksājumus mežkopjiem. Daži manis aptaujātie mežu īpašnieki smej, ka jauninājuma lielākie ieguvēji būšot nevis viņi, bet VMD ierēdņi, kuri jaunās vienotās datu krātuves izveidošanai un ieviešanai iztērējuši 700 000 eiro.

VMD Meža resursu pārvaldības departamenta direktora vietniece Solvita Mūrniece vēsta, ka šo jauno datu krātuvi veidojuši, balstīdamies uz Valsts zemes dienesta (VZD) digitālo kadastra karti. Tajā visi zemes gabali gan ir iezīmēti. Bet precīzas robežas starp tiem ir tikai tajās vietās, kur īpašumi uzmērīti ar globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīcēm, katram robežstabam nosakot ģeogrāfiskās koordinātes.

 

Uzmērīts mazāk par pusi

Pēc VZD datiem, līdz 2015. gada 23. novembrim no zemes īpašumu kopskaita ar instrumentiem bijuši uzmērīti mazāk par pusi (47,5%) īpašumu. Pārējiem zemes īpašumu robežas dabā nospraustas ar tā saukto ierādīšanas paņēmienu, kas arī ir iemesls tam, kāpēc par īpašumiem reģistrētie dati nesakrīt ar stāvokli dabā.

Kāda VMD amatpersona man saka, ka VZD arī visu salaidis grīstē ar šo zemes robežu ierādīšanas metodi, par kuru vecie mērnieki smejas. Bet tā vietā, lai beidzot sakārtotu kadastra informāciju, uztur lielu ierēdņu aparātu, kura uzturēšanai, pietrūkstot valsts budžeta naudai, laiku pa laikam “uzskrūvē” maksas pakalpojumu cenrādi. “Kā šādos apstākļos būs iespējams pabeigt zemes reformu, ja valstij nebūs precīzu datu par tās iznākumu?” jautā amatpersona.

VMD tagad taisnojas, ka pirms jaunās informācijas sistēmas ieviešanas jau gan esot zinājuši, ka par meža zemju platībām VZD uzkrātie dati nesakrīt ar VMD uzkrātajiem. Bet neesot bijis citas izejas kā vien izmantot tos pašus, jo citu precīzāku nevienā citā valsts iestādē gluži vienkārši nav.

Līdz 2015. gada beigām VMD bija atklājis, ka 16 175 īpašumos meža zemju platības atšķiras vairāk nekā par 5% no VMD un VZD informācijas sistēmās reģistrētās.

 

Vai vērts cerēt?

“Jāatzīst, bija lielas cerības, ka, izmantojot VMD izveidoto jauno datu krātuvi, mežu īpašnieki beidzot varēs strādāt mūsdienīgāk – tiešsaistes režīmā ātri iesniegt pārskatus, pieteikumus ciršanai, saņemt visu nepieciešamo informāciju par sava meža īpašumu. Bet tagad rodas šaubas, vai šīs cerības piepildīsies,” spriež Kurzemes meža īpašnieku apvienības valdes loceklis Aigars Grīnbergs, “pašlaik mežu īpašniekiem ziemā – no decembra vidus līdz pat februāra vidum – saimniekošana mežā aizkavējas vairāku iemeslu dēļ. Lai saņemtu ciršanas atļauju, uz mežniecību jādodas trīs reizes: pirmoreiz, lai iesniegtu ciršanas pieteikumu; otrreiz, lai samaksātu valsts nodevu; trešoreiz, lai saņemtu ciršanas apliecinājumu. Īpašuma robežas un robežzīmes dabā bieži neatbilst VZD kadastra datiem. Iznākumā viena liela nogabala sadalīšana mazākos nogabalos, lai veiktu kailcirti, jau rada problēmas.”

Viņaprāt, arī turpmāk ik gadu VMD uzkrātie dati var sagādāt mežu īpašniekam pārsteigumus, tāpēc ka, pirmkārt, mainās valdošās koku sugas bonitāte (kokaudzes ražības rādītājs), no kā atkarīga galvenā cirte pēc caurmēra. Otrkārt, mainās valdošā koku suga, no kā savukārt atkarīga galvenā cirte pēc vecuma. “Iznākumā man, mežsaimniecības konsultantam, jāmudina nocirst visu iespējamo tagad un tūlīt, jo pēc gada tas var būt neiespējami,” piebilst Aigars Grīnbergs.

 

Mežu īpašnieki grib zināt

“Tā kā kadastra kartē attēlotā platība var nesakrist ar zemes robežu plānā iezīmēto un dabā atrodamo, VMD būtu jāpaskaidro, kā tiks administrēti Eiropas atbalsta maksājumi. Piemēram, dabā mežs, kas ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000″ sarakstā, aizņem 2 ha, kurus meža īpašnieks gribētu norādīt, piesakoties Eiropas atbalsta maksājumam. Bet kadastra kartē šis nogabals ir vien 1,7 ha liels. No VMD meža īpašnieki gaida atbildi, lai viņus nepelnīti nesodītu par nepatiesu datu iesniegšanu,” problēmu iezīmē Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. “Tā kā VMD un VZD reģistrētās meža platības nesakrīt, pašvaldībās par tām var tikt neprecīzi aprēķināti nekustamā īpašuma nodokļi – bez likumā noteikto atlaižu piemērošanas.”

“Mežu īpašnieki ir neizpratnē par to, vai ir pareizi ciršanas apliecinājumā norādīt cirsmas platību, balstoties uz kadastra kartes, nevis uz iesniegumam pievienotās skices informāciju,” turpina Arnis Muižnieks. “Piemēram, īpašnieks prasa apliecinājumu kailcirtei 1,9 ha platībā atbilstoši skicei un dabā iestigotajai cirsmai. Bet kadastra kartē tiek norādīti 1,7 ha. Vai īpašnieks var cirst platību dabā vai tikai 1,7 ha? Manuprāt, ciršanas apliecinājumā jānorāda dabā esošā cirsmas platība, jo saimnieciskā darbība jau notiek dabā, nevis kadastra kartē.”

 

Kas nav jāuzkrauj mežu īpašniekiem

Pēc Arņa Muižnieka domām, diezin vai pašlaik vienīgais atrisinājums būtu visiem mežu īpašniekiem pasūtīt instrumentālo uzmērīšanu. Savu informācijas datu krātuvju sakārtošana un salāgošana ir VZD, VMD un citu valsts iestāžu pienākums, kas nebūtu jāuzkrauj mežu īpašniekiem.

“Pirmkārt, kādai daļai īpašnieku zeme jau ir uzmērīta un viņi par to ir samaksājuši. Viņus nevar vainot, ka uzmērīts neprecīzi. Otrkārt, instrumentālā uzmērīšana maksā no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, ko nevar atļauties nelielu meža platību īpašnieki, kuri ienākumus no meža gūst reizi 10 vai 20 gados. Treškārt, instrumentālās uzmērīšanas veikšana un dokumentu sagatavošana un reģistrēšana VZD, par ko tāpat jāmaksā, nav vienā dienā, vai pat nedēļā īstenojams pasākums,” pamato Muižnieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Nedaudz par agru VMD ieviesta sistēma, vai arī visi pārējie ir par ilgu gulējuši. Daļa jaunie zemju plāni ir vienkārši pārzīmēti vecie. Vēl viena problēma ir tā, ka mērnieku darbu neviens īsti nekontrolē un viņi var sazīmēt kā īpašieks paprasa. Vecajos plānos un dabā ir mežs, bet mērniekam samaksā īpašnieks un jaunajos plānos mežs pazūd utt. īpaši pilsētu un piepilsētu teritorijās! Kas par šāda bardaka radīšanu un patvaļu atbildēs??? Mērniekiem vajadzētu ieviest līdzīgu sertificēšanas kārtību kā meža taksatoriem, lai par izdarītajām tīšajām vai netīšajām kļūdām draudētu sertifikāta zaudēšana.

  2. Māju sāk būvēt no pamatiem. Diemžēl tie, kadastra karte, nav pilnībā korekti. Bez VMD uz to pamata strādā arī LAD (ES maksājumi) un DAP (ĪADT, mikroliegumu robežas). Tur var uzrakstīt tādu pašu stāstu kā par VMD, bet saknes ir un paliks galvenokārt VZD.

    • DAP strādā vispār uz vecas kremļa kartes, Cēsu pusē šausmīgi sazīmēts, pat mana precīzā uzmērīšana neiet virsū, kur nu vel ģis.

  3. Atkārtošu Gunčam -meža var mērit TIKAI jnstrumentāli ar teodolitu.

  4. Beigas nesapratu, ja problēma ar ierādītiem (ar divkoci apskraidītiem) zemes gabaliem, tad kāpēc beigās atsaucās uz uzmērītiem!?!?

  5. Mežu īpašniekiem ir iespēja VZD pasūtīt savu zemju robežu digitālu pārmērīšanu un tad dati sakritīs, bet kamēr zemju īpašnieki gaidīs ka kāds kaut ko izdarīs viņu vietā par sabiedrības kopējiem līdzekļiem lai pelnīti mocās par savu skopulibu.

  6. Cien. speciālisti līdz mērogam 1:10 000 ģeodēzijā ir PLĀNS. Unkā man atbildēja LLU Lauku inženieru fak. dekāne [mērniecībānav jēdziens IERĀDĪT]. Vienu brīd VZD lietoja jēdzienu [grafiskā uzmērīšana] bet Nobeļa prēmiju nesaņēma un tagad vairs nelieto.Te kārtējo reizi atgādinu ,bez “MĒRNIEKU LAIKIEM ” šo VZD murgu neatrisināt

  7. jo lielāks bardaks, jo nesodītāk var slaukt…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+