Mobilā versija
Brīdinājums +11.0°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
8. jūlijs, 2017
Drukāt

Zvejnieksvētki ar Allu Pugačovu un Vili Lāci. Kā svinēja padomju gados (9)

Zvejnieku svētkos tradicionāli
tiek sagaidīts jūras ķēniņš
Neptūns ar pavadonēm, notiek
visdažādākās atrakcijas,
veiklības sacensības un darba
prasmju pārbaudes, piemēram,
reņģu vēršanā, neizpaliek arī
svinīgas uzrunas un vizināšanās
laivās un kuģos.
Foto no Rojas jūras zvejniecības muzeja un Salacgrīvas muzejaZvejnieku svētkos tradicionāli tiek sagaidīts jūras ķēniņš Neptūns ar pavadonēm, notiek visdažādākās atrakcijas, veiklības sacensības un darba prasmju pārbaudes, piemēram, reņģu vēršanā, neizpaliek arī svinīgas uzrunas un vizināšanās laivās un kuģos. Foto no Rojas jūras zvejniecības muzeja un Salacgrīvas muzeja

Jau ierasti jūlija otrajā sestdienā daudzviet Latvijas piekrastē plaši svin  Zvejnieku svētkus, lai godinātu visus, kuru darbs saistīts ar jūru. Šosestdien, 8. jūlijā, ļaužu tūkstoši atkal baudīs svētku priekus jūras krastā. Taču maldīgi domāt, ka Jūras jeb Zvejnieku svētku tradīcija sākusies tikai padomju okupētajā Latvijā, nebūt ne – to pirmsākums rodams jau 1936. gadā Pāvilostā.

Pāvilostā ar kuģu parādi

Pirmos Zvejnieku svētkus 1936. gadā svinēja kā zvejnieku un zemnieku svētkus, tāpēc tajos piedalījies arī tā laika zemkopības ministrs, kurš kopā ar zvejniekiem devies jūrā plekšu zvejā. Pēc izbrauciena baudīts mielasts zvejnieku jaunajā kooperatīvajā zivju žāvētavā. Nākamajos gados pēc šā notikuma svētki izvērtušies vērienīgi un svinēti vairākās Latvijas piejūras pilsētās un ciemos, piemēram, Ventspilī, Liepājā, Kolkā, Rojā, Pāvilostā, Salacgrīvā, Engurē, Mērsragā, Nīcā, Lapmežciemā, Mellužos, Ainažos u. c. vietās.

Pāvilostā 1958. gadā šos svētkus nosauca par Draudzības svētkiem, jo tajos piedalījās arī kolektīvi ne vien no Latvijas, bet arī no Lietuvas, tomēr vēlāk tos pārdēvēja par Zvejnieku svētkiem.

Šo tautas saietu programmā kā rašanās pirmsākumos, tā arī mūsdienu Pāvilostā ir svētku koncerts, zivju zupas vārīšana, kā arī krāšņi, skanīgi un daudzi svētku gājieni cauri visam ciematam. 1974. gadā svētku koncertā Pāvilostā piedalījās 17 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, apvienojot 412 dalībniekus. Mūsdienās zvejnieksvētkus Pāvilostā svin divu dienu garumā, pirmajā dienā parasti ir svētku koncerts un dažādi atraktīvi pasākumi, lai jauniešos radītu interesi par zvejniecību un jūrniecību, bet otrā dienā svētku programma paredzēta visu paaudžu apmeklētājiem. Pāvilostas Zvejnieku svētkos allaž notiek kuģu parādes, visi gaida Neptūna uznācienu, kā arī zvejnieku godināšanu.

Mazirbē ar Raiņa “Uguni un nakti”

1936. gadā Mazirbes zvejnieki bija nolēmuši svinēt svētkus. Kurā laikā izdevīgāk? Kad zvejniekiem mazāk darba – bula laikā, kad reņģe nenāk krastā. Tad arī zvejas vīri sanāca vienkopus, lai apliecinātu savu spēku un varēšanu, un pateicību jūrai. Svētkos organizētas pirmās airēšanas un zēģelēšanas sacensības. Skaistās Mazirbes upes līcī uzvesta Raiņa luga “Uguns un nakts” vietējo mazirbnieku izpildījumā. Bet par 1939. gada 2. jūlijā Kolkasragā notikušajiem jūrniecības un zvejniecības sabiedrības rīkotajiem Zvejnieku svētkiem, kur galvenā sastāvdaļa ir bijušas sacensības zvejas darbos, Zvejniecības mēnešrakstā Nr. 7 teikts: “Pulcējās zvejnieki no apkārtējās jūrmalas, braucot pa jūru pušķotās motorlaivās, pa zemes ceļu automobīļos, ar zirgiem, kājām. Vistālākie viesi bija Slokas jūrmalas zvejnieki, kas atbrauca ar zivju transporta automašīnu no 150 km attālā Lapmežciema. Saradās ap 1000 skatītāju. To vēl Kolkasrags nebija redzējis.” Sākās ar dievkalpojumu jūras krastā. Notikušas sacensības ar dažādas jaudas motorlaivām, zēģeļlaivām, airēšanas un peldēšanas sacensības zvejas vīriem. Pirmo reizi arī minēts, ka Kolkas zvejniecības sabiedrības mājas pagalmā notika pirmās sacensības arī zvejnieku sievām tīklu lāpīšanā un zivju sālīšanā, kur katrai sacensību dalībniecei bija jāiesāla septiņas ķilavu bundžas. Jau tajā laikā radās tradīcija uzvarētājus apbalvot ar uzņēmēju sagādātām balvām: kannu motoreļļas, pusi reņģu vai brētliņu linuma. Daži uzņēmēji ar balvu popularizēja savu uzņēmumu, piemēram, iespēju par noteiktu summu mieloties bufetē.

Salacgrīvā – iespaidīgi, bet bez Rīgas klauniem

1939. gada 20. augustā Salacgrīvā notika pirmie Zvejnieku svētki. Mēnesi agrāk pasteidzās kuivižnieki – turpat blakus, Salacgrīvas pievārtē. Par svētkiem Salacgrīvā avīze “Limbažu Vēstnesis” (1939. g. 25. augusts) rakstīja: “Pagājušo svētdien Salacgrīvā bija liela svētku diena. Ainažu – Salacas zvejnieku sabiedrība rīkoja pirmos apvienotos zvejnieku svētkus. Valsts karogiem greznotā pilsētā jau no rīta iebrauc vairākas auto mašīnas, kas atvizina pirmos svētku viesus. Līdz pat svētku sākuma laikam nepārtraukti nāk klāt jauni skatītāju pulki no tuvākiem un tālākiem zvejnieku ciemiem. Pirmos apvienotos zvejnieku svētkus ievada iespaidīgs zvejnieku laivu korso brauciens. Ziediem un zaļumiem rotātas laivas nepārtrauktā rindā vairāk kilometrus no krasta kārtojas ierindā, lai kopā ierastos svētku vietā, Salacas grīvā. Svētku sākumu atklāj ar uzrunu Zemkopības ministrijas Zivkopības nodaļas vadītājs Ludvigs un Centrālās savienības “Zvejnieks” pārstāvis Cīrulis, kas ieradušies apsveikt uzņēmīgos Salacgrīvas un apkārtnes zvejniekus. Viesu pulkā redzami Salacgrīvas pilsētas vecākais Jānis Liepiņš, “Kengarags” direktors, apkārtnes zvejnieku pārstāvji, kā arī viesi no tālākiem novadiem, no Limbažu, Slokas un citām zvejnieku sabiedrībām. Svētku gaitā paredzētas zvejas laivu sacīkstes, peldēšanas sacīkstes zvejas tērpos, tīklu lāpīšanas izveicībā un airēšanā. Vairāk tūkstošu skatītāju pulks ar interesi vēroja sacīkšu gaitu. Salacas krasti sen nebija piedzīvojuši tik lielu ļaužu pieplūdumu kā šajos svētkos (..) Neparasti sparīgas sacensības notika tīklu lāpīšanā, un skatītājiem patika arī peldētāji zvejas tērpos. Zvejnieku amats ir baigu piedzīvojumu pilns, un tiem diendienā jābūt gataviem skatīties sabangotā jūrā ar nāvi vaigu vaigā. Jūras viļņos un vējos, smagā darbā un cīņās rūdīto ļaužu svētki tiešām bija saistoša parāde, kas atklāja daļu no tā klusā darba, ko veic Latvijas jūras piekrastē izkaisītie zvejnieku ciemi. Pēc sparīgajām sacīkstēm zvejnieki un viņu kuplā viesu saime pulcējās Saviesīgās biedrības namā pie azaida galda. Te zvejas ļaužu darbu un panākumus cildināja pareizticīgo draudzes virspriesteris Laucis, Lielsalacas draudzes mācītājs Migla, Salacgrīvas pilsētas vecākais Liepiņš, Zemkopības ministrijas un citi pārstāvji. Azaida laikā sabiedrības vadītājs Kurpnieks pateicās zvejnieku saimes vārdā valdībai un Valsts prezidentam par to gādību, kas izrādīta zvejnieku darba un dzīves apstākļu uzlabošanā. Pateicības runas noslēgums bija nerimstošs valdības un valsts vadītāja suminājums, ko izrādīja esošie dalībnieki. Mielasta vidū vairākas patriotiskas dziesmas noskandināja vīru dubultkvartets “Tēvija”, kas Zvejnieku svētkos ieradās ar Sabiedrisko lietu ministrijas atbalstu. Pievakarē Melnalkšņu parkā notika izcīnīto balvu un godalgu izdalīšana. Centīgāko zvejnieku apbalvošanai ziedojusi Zemkopības ministrija, Zvejnieku sabiedrība un zvejnieku labvēļi, Salacgrīvas pilsētas pašvaldība. Pēc balvu izdalīšanas dubultkvartets “Tēvija” deva vērtīgu dziesmu priekšnesumus. Klausītājus labi nodziedātās dziesmas tā aizkustināja, ka visas dziesmas nācās atkārtot un pēdīgi nācās dot vēl piedevas. Dziedoņi bija tērpušies senos etnogrāfiski pareizi darinātos baltos goda dižsvārkos. Tie iegādāti un dāvināti no Valsts prezidenta. Brašās dziesmas un greznie tautiskie tērpi bija tiešām jauks noslēgums pirmajiem apvienotajiem zvejnieku svētkiem. Veltīgi negribēja rimties klausītāju aplausi, kaut daži no apmeklētājiem izgāja vīlušies, jo no Rīgas neieradās gaidītie klauni, kā bija afišās solīts.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Jau no pašiem pirmsākumiem Zvejnieksvētki ir arī svinēti Mērsragā. Kāpēc šajā rakstā nav minēts par Zvejnieksvētkiem Mērsragā?

  2. Un tieši 82.g. biju Rojā uz šiem svētkiem. Klīda baumas ka ieradušies Pauls un Pugačova,bet sastapt neizdevās.Bet pārējais bija uz Tip-Top. Faktiski PSRS laikos šie svētki vienmēr bijuši uz urrā.

  3. Mūsdienu butaforija Atbildēt

    Nav jau nekas cits atlicus , kā vecas bildes pārcilāt.Kādi vairs svētki, ja zvejniekus uz 1 rokas pirkstiem var saskaitīt ! Un gandrīz visa zivju produkcija top no importētām, sasaldētām zivīm .

  4. NEZINU, KUR UN KĀ BIJA Atbildēt

    CITUR, bet ROJĀ UN MĒRSRAGĀ JŪRAS svētki bija skaisti!!! Bija ĻOTI PĀRDOMĀTS UN JAUKS PASĀKUMS pat vēsā laikā! CIK DAUDZ VARĒJĀM DEJOT – LĪDZ RĪTAM SKANĒJA DZĪVĀ MŪZIKA!!! Zivis varēja nopirkt pēc sirds patikas! NEATCEROS, KA BŪTU ZIVJU TRŪKUMS PIE MUMS! JĀ, TIK JAUNI VAIRS NEBŪSIM NEKAD!!!

  5. Bandera(kādreizējā Ainažniece) Atbildēt

    Atceros zvejnieksvētkus Salacgrīvā 80g.beigās.Par tām nodancotajām tupelēm taisnība.Bet man atmiņā,ka nevienā”kioskā” nevarēja nopirkt kūpinātas zivis

  6. Svētki pat aukstā laikā ir svētki. Tikai csb ziņo ,ka Latvijā ar zvejniecību nodarbojas 1064 cilvēki !!! Ar zivju pārstrādi ,pārsvarā ārzemēs nopirkto, nodarbojas 3615 nodarbināto.

  7. Sū(d)s ar krieveni Pugačovu un bendi Vili !!! Manas Zvejnieksvětku atmiņas ir Andrejs Lihtenbergs, Nora Bumbiere, Edgars Liepiņš, Gunars Placens….

  8. Vēl 80to beigas /90to sākums …. BIJA ZVEJNIEKSVĒTKI ! Zvejniekciemā , pie Gerkena pirktas , jaunas tupeles vienā vakarā nodrāzu… Priekš tādas balles nebij žēl ! Sūc ar Gerkenu un tupelēm , bet tik jauni mēs vairs nebūsim nekad …

Jānis Rukšāns politikas vietā izvēlējās puķu dobes"Ir reizes, kad naktī nevaru aizmigt – jādomā par to, ka pie mums tik daudz kas ir izcūkots," saka Jānis Rukšāns, viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) dibinātājiem.
Vakar dīķī noslīcis cilvēksVakar dīķī Maltas pagastā, Rēzeknes novadā, noslīcis cilvēks.
Draugiem Facebook Twitter Google+