Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. decembris, 2013
Drukāt

Neredzamais slepkava (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Ir tāds stindzinošs stāstiņš no pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad pirmajā formulā motori vēl bija, kā īstos automobiļos klājas, – priekšgalā.

Kad varoņi nebija “Ferrari” un Šūmahers, Raikonens un Alonso, bet gan “Mercedes Sudraba Bulta” un Manfreds fon Brauhičs, Karačiola un Nuvolari. Pie brokastu galda, kur mielojušies četri konkurenti, pienācis gaišreģis un teicis divas vēstis.

“Apsveicu. Šeit sēž sacīkstes uzvarētājs. Bet viens no jums šodien ies bojā.”

Apetīte, protams, bija neglābjami sabojāta. Un pareģojums turklāt piepildījās…

Grūti būt gaišreģim. Drošas braukšanas ekspertam vieglāk. Nav jābūt ekstrasensam, lai brīdinātu – ja turpmāk teikto neuztversiet pietiekami nopietni, pavisam drīz varat aizbraukt pie senajiem čempioniem. Nāk “melnais ledus”.

Kas tas tāds?


Vēla rudens un agra pavasara lamatas. “Īsto”, ziemas ledu var redzēt – tas mirdz sidraboti pelēks. Ar sniegu vēl vieglāk. Bet šī draņķa vizuāli nemaz nav. Sasalušā mitruma plēvīte ir mikroskopiski plāna un matēta, ne tā maina asfalta melno toni, ne prožektoru vai rīta saules gaismā mirgo. Tā nekādā veidā nebrīdina. Līdz paslīdi – zibenīgi un neglābjami.

Kur tas ir?


Vienkāršākais variants – lietutiņā vai miglā, ja temperatūra ap nulli vai zemāka. Tikai aklais šādus apstākļus neredz un stulbais tajos paļaujas uz redzes māņiem, kas saka – nekas bīstams, vienkārši slapjš asfalts. Ir lamatām arī citas, šķietami neloģiskākas versijas.

Šorīt nelīst. Dūmakā lec saule. Plus trīs grādi pie garāžas vārtiem. Rudens idille ar tuvu Ziemassvētku smaržu. Lidojam! Nu, nu… Pirmajā līkumā pie Buļļupes viens ir krūmos. Nākamajā kāds cits kā braucis, tā aizbraucis. “Melnajam”, izrādās, pat salu nevajag. Spēlējas reljefs, ūdeņu tuvums. Kur tieši? Tev jāspēj uzminēt. Vai jābrauc ļoti lēni.

Tas nav negods


Lēni braukt šādos rītos nav negods. Un vispār – lēni braukt vietās, kurās par drošību neesi, kā saka, 101 procentu drošs, ir ļoti godājama stratēģija. Kāda jēga meklēt kašķi, iespējams, ļoti slidenā līkumā, ja tavā bruņojumā ir 100, varbūt pat 200 zirgspēku, kuri taisnē ieskrienas zibenīgi. Un taisnē ir daudz drošāk. Taisnē ir gandrīz pilnīgi droši. Pat apledojušā. Atceries Ņūtona likumu? “Ķermenis saglabā miera vai taisnvirziena kustības stāvokli…” Brauc ātri tur, kur šaubu nav. Jebkuras, pat mazākās aizdomas tulko par labu piesardzībai. Tas nav negods. Tas ir izdzīvošanas likums.

Tehnika nav visvarena


Gatavo savu auto rudenim. Nebrauc vairs ar pusplikām riepām (ko vēl varēja atļauties vasarā), sevišķi tad, ja tās ir platas un zema profila. Rūpējies par tehniku, bet, Dieva dēļ, nepārvērtē tās iespējas. Uz “melnā ledus” pat ļoti labu ziemas riepu iespējas ir niecīgas. Radzes, protams, palīdzētu, bet arī tās nav visvarenas. Pilnpiedziņa, kurai lielas priekšrocības dubļu, grants, sniega manevros, šeit nedod neko. Pat otrādi – 4×4 automobiļi ir smagāki, tādēļ centrbēdzes spēks lielāks. Smagi, lieli auto, kam piemīt modrību iemidzinošas izcilas komforta īpašības, kailsalā vispār ir lempīgāki par viegliņiem mazuļiem.

Nerausties!


Vāju saķeri izjauc pat sīkums. Ja būsi pārāk saspringts un nervozs, ja rīkosies ar stūri plaši un asi, ja bremzēsi kā lācis, ja spaidīsi gāzi kā dragreisā – “melnais” vinnēs. Paradokss, bet labākais, ko vari darīt, ja esi “uzrāvies” un jūti iestājamies tik šķebinošo bezsvara stāvokli – nedari neko! Nemaini vilkmi, nebremzē, netraucē Ņūtonam. Neraujies pakaļ citam, kurš brauc ātrāk. Nevajag, jo viņš ir vai nu dulls un drīz vien būs grāvī, vai arī pieder pie tā šaurā izredzēto loka, kuriem briesmas nav jāredz. Viņi tās saož pa gabalu – kā meža zvēri – un tādēļ var atļauties daudz vairāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Beidzot viens koments pa visu netu,kam pievienojos – tik tiešām melno var dzirdēt,jeb pareizāk būtu teikt,sajust brīdi,kad auto pieklust un paliek tāds … ļoti mierīgs,pat mīksts,ja tā varētu teikt.
    Uz parasta LV ceļa ir labi,ir rises,dzirdams,kā skan riepas protektors,kā mainās ūdens kārtiņas biezums,uz stūres jūtami pavisam mazi rāvieniņi uz vienu vai otru pusi,braucot pa sliedi.Tas viss kādā mirklī ievērojami pieklust – skaņa no riepām ir klusināta,stūre viegliņa,sajūta,ka brauc pa ideāli taisnu virsmu.Ko darīt?Neko.Tieši tā,pilnīgi neko.Drīkst,ja nav citu astē,uzsist pa bremžu pedāli,lai apstiprinātu savas aizdomas,bet citādi neko citu,ka tikai mierīgi nomest tvaiku,darīt nevajag.Ja kādu redz grāvī,nevajag uzreiz bremzēt strauji – būsi viņam blakus vai virsū.
    Uz svaigi rekonstruētajiem ceļiem ir mazliet sliktāk,ir tikai skaņa,jo risu nav.Es izvēlos braukt klusumā un sadzirdēt mirkli,kad starp asfaltu un riepu uzrodas nelūgts trešais – ledus.

  2. Nevajag ožu, bet vilka dzirdi.
    Es melno viltnieku dzirdu. Jā, mitrums ap riepām švīkst, san arkās. Un kad acis joprojām rāda, ka brauc pa slapju, bet ausīs nav ūdens trokšņa, tad zini – ūdens ir, bet cietā agregātstāvoklī.

Radīts paroļu ģenerators, kuru hakeri nevarēs uzlauzt (2)Firma "Everykey", ko atbalstījis pats antivīrusu kompānijas "McAfee" dibinātājs Džons Makafī, izstrādājusi īpašu maziņu ierīci, kura ģenerē jaunu un drošu paroli ikreiz, kad vēlaties ienākt vienā no saviem interneta vietņu profiliem.
Ja gribi tilpumu. "LA" vērtē "Opel Zafira""Opel Zafira" tika prezentēta 1999. gadā un kopš tā laika ir toņa noteicēja septiņvietīgo kompaktvenu klasē. Pavisam šo gadu laikā saražots vairāk nekā 2,7 miljoni dažādu paaudžu Zafira automobiļu.
Vai Latvijas neceļu nākotne? (1)Par gada auto nominēt pikapu? Uz tādu izlēcienu žūrija nez vai būs spējīga
Draugiem Facebook Twitter Google+