Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. maijs, 2015
Drukāt

Neredzīgā Alekseja “acis” piecu kilometru tautas skrējienā būs suņu meitene Tikka

Foto - Delfi.lvFoto - Delfi.lv

Autore: Aija Lietiņa, Delfi.lv

17. maijā neredzīgais Aleksejs Korsaks kopā ar savu suni-pavadoni Tikku piedalīsies “Lattelecom Rīgas maratonā 2015”, kur abi kopā mēros piecu kilometru distanci. Tā ir pirmā reize, kad Latvijā neredzīgs cilvēks ir uzdrošinājies darīt ko tādu. Aicināju Alekseju uz sarunu, lai noskaidrotu, kas viņu pamudinājis uz šādu soli. Izrādās, dalība tautas skrējienā nav vienīgais iemesls, kā dēļ apņēmīgo Alekseju var tikai apbrīnot.

Daugavpilietis Aleksejs (35 gadi) neredz nemaz. Acu gaismu viņš pilnībā zaudēja 32 gadu vecumā. Jau kopš bērnības bijis vājredzīgs. Atceras, ka 1. un 2. klasē ar stiprām brillēm vēl spējis saskatīt vismazākos simbolus redzes pārbaudes tabulā, taču vājredzība strauji progresējusi. Aleksejam šo gadu laikā ir veiktas 11 acu operācijas, taču tās tikai mazliet spējušas aizkavēt redzes zudumu.

“Vienmēr esmu aktīvi nodarbojies ar sportu, un turpinu to darīt arī tagad. Kādēļ izlēmu piedalīties “Lattelecom Rīgas maratonā”? Pirmkārt, ar savu skrējienu vēlos atbalstīt servisa suņu biedrību “Teodors”, kas apmāca suņus-pavadoņus un nodod neredzīgajiem Latvijā. Tikka pie manis nonāca pirms gada, tieši pateicoties šai biedrībai, un kopš tā laika mana dzīve ir krasi mainījusies – vairs neesmu tik ļoti atkarīgs no citu cilvēku palīdzības! Tikku man vienkārši uzdāvināja, nebija jāmaksā ne centa! Pats diez vai jebkad tādu suni varētu atļauties, jo viņu apmācība ir ārkārtīgi dārga. Ļoti priecāšos, ja būs cilvēki, kuri mani atbalstīs, ziedojot, teiksim, vienu eiro par katru manis uzveikto kilometru servisa suņu biedrībai “Teodors”. Esmu viņiem, īpaši Tikkas trenerei Zaigai Kļaviņai, ārkārtīgi pateicīgs.

Otrkārt un varbūt pat galvenokārt, gribu pierādīt gan sev, gan citiem, ka neredzīgs cilvēks var skriet kopā ar suni-pavadoni – tas nav nekas neiespējams! Vēlos kalpot par pozitīvu piemēru citiem neredzīgajiem, kuri ir mazkustīgi. Redzes zudums nenozīmē, ka sportošanai jāatmet ar roku!”

Tikka parauj uz pareizo pusi

Skriet kopā ar Tikku Aleksejs sācis salīdzinoši nesen. “Cenšos divreiz nedēļa noskriet piecus kilometrus. Neesmu gargabalnieks, jo sveru 105 kilogramus. Trenējos akadēmiskajā airēšanā un trenažieru zālē, tādēļ man ir diezgan liela muskuļu masa. Skriešana, protams, palīdz uzturēt sevi labā formā, taču patiesībā man vairāk ir kā patīkama atpūta.”

Aleksejs skrien pa speciāli skrējējiem izveidotu celiņu, kur parasti ir maz cilvēku. Pa pilsētu liela skriešana nesanākot, jo tur ir daudz apmaļu un luksoforu. Tikku Aleksejs tur pavadā, un viņa skrien blakus. Jautāts, kas notiek, ja ceļa vidū pēkšķi ir kāds zars vai akmens, Aleksejs atbild: “Patiesībā es nezinu, kas tad notiek, jo ne akmeņus, ne zarus savā ceļā neredzu. Skaidrs ir viens – ne reizi neesmu paklupis! Visticamāk, Tikka mani apved apkārt šķēršļiem, jo viņa man rāda, ka jāpagriežas, vai no nostiepjot pavadu un pavelkot uz vienu pusi vai arī pieskrienot cieši klāt un ar ķermeni viegli pastumjot uz otru pusi.

Patiesībā esmu mazliet uztraucies, kā viss notiks “Lattelecom Rīgas maratonā”, jo tur būs lielas tautas masas. Nezinu, kā Tikka uzvedīsies. Lai gan viņa ir ļoti labi apmācīta, suns tomēr paliek suns – liels cilvēku pūlis viņai var nozīmēt lielu stresu un pārlieku uzmanību. Droši vien daudzi gribēs ar viņu parunāties, paglaudīt, jo viņa ir ļoti labestīga un draudzīga. Man ir doma labāk palaist visus cilvēkus pa priekšu un tad skriet, bet tad jau redzēs,” saka Aleksejs.

Aleksejs plāno arī slēpot kopā ar Tikku

Aleksejs jau vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar akadēmisko airēšanu. Turpina to darīt arī tagad, kad zaudējis redzi. Ar laivu brauc trijatā: Aleksejs un vēl viens neredzīgais – viņa pārinieks Andrejs Kirins airē. Laivu vada stūrmanis, kuram redzes problēmu nav.

Airēšanas treniņi gan visbiežāk notiek telpās uz speciāliem trenažieriem. Arī vairums sacensību – to dēvē par ziemas airēšanu.

Aleksejam para-airēšanā ir labi rezultāti ne tikai Latvijas, bet visas pasaules līmenī. 2012. gadā viņš ir ieguvis 2. ietu Eiropas čempionātā, bet 2013. gadā – 3. vietu pasaules čempionātā, kas notika Amerikas Savienotajās Valstīs.

Aleksejs šoziem vēlējies izmēģināt arī slēpošanu kopā ar Tikku, taču diemžēl sniega bija pamaz un vēlmi īstenot neizdevās. Taču viņš par to nebēdā – gan jau nākamgad ziema palutinās ar biezu sniega segu. Ideja ko tādu darīt radusies, jo Aleksejs dzirdējis, ka neredzīgie kopā ar suņiem-pavadoņiem ļoti aktīvi slēpo Somijā.

Vēl viens viņa sapnis ir par spīti aklumam braukt ar divriteni. Arī tas nav nekas neiespējams, ja iegādājas tandēma velosipēdu un brauc kopā ar kādu, kurš redz. Pārinieks jau esot aizrunāts.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+