Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. maijs, 2012
Drukāt

Nereģistrēto AAL atliekas dārzeņos

pieatliekvielam_ts

Laiku pa laikam gan Latvijā, gan citur pasaulē dārzkopības produkcijā (pat bioloģiski audzētā) un kartupeļos tiek atrasti šim lietojumam nereģistrēto preparātu, precīzāk, to darbīgo vielu, atliekas. Runa nav par nelegālu lietošanu, bet par gadījumiem, kad zemnieks patiešām ir strādājis precīzi saskaņā ar valstī reģistrēto preparātu etiķetēm.

 

Kā dārzeņos un kartupeļos var rasties nelietoto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) atliekas?

 

Latvijā šādi gadījumi apdraud tikai ražotāja labo slavu, bet Spānijā, Vācijā vai Nīderlandē tie skar visu nozari, jo tur aktīvi darbojas organizācija Grenpeace, kas bieži vien veic analīzes pati. Liela loma ir arī lielveikalu tīklu stingrajām prasībām attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu palieku daudzumu produktos.

 

Sākot ar smilšu vētrām, beidzot ar lietu

Holandiešu augu aizsardzības speciālisti vērš zemnieku uzmanību apstākļiem, kuru dēļ var rasties neparedzēto vielu atliekas produkcijā.

Viens no vaininiekiem var būt smilšu vētras, kas bieži gadās arī Latvijā. Smilšu graudiņi, ko vējš atnes no kaimiņu laukiem, var būt piesārņoti ar izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļiem. (Iespējams, ka ne tikai smilšu nodarītie mehāniskie bojājumi, bet arī piesārņojums ar AAL palielina kultūraugu bojājumu pakāpi.) Sevišķi izplatīta šāda preparātu pārnese ir lielsaimniecībās, kur lauku no lauka dažkārt šķir tikai viena tehnoloģiskā sliede.

 

Tāpat ražu var piesārņot arī iepriekšējai kultūrai lietotie preparāti. Izvēloties laukus, priekšaugam lietoto herbicīdu pēcietekme dažkārt tiek ņemta vērā, bet par augsnē palikušo fungicīdu atliekām zemnieki parasti nemaz neaizdomājas. Pirms dažiem gadiem līdzīgs gadījums bija arī Latvijā, kad burkāni tika piesārņoti ar procimidonu, kas tika lietoti iepriekšējā gadā sīpolos.

 

Darbīgo vielu atlieku nonākšana augsnē ir atkarīga no audzējamā auga lapu virsmas un auga arhitektūras. Tā kartupeļu laukos, ja vien lapas ir veselas un augu skaits optimāls, fungicīdi un insekticīdi praktiski nevar nonākt uz augsnes virsmas, jo tā ir lapu nosegta. Savukārt sīpolu laukos pat tad, ja augu skaits un stāvoklis ir optimāls, liela augsnes virsmas daļa ir atklāta.

Atlieku saglabāšanos ietekmē klimatiskie apstākļi – gan preparātu lietošana vasarā (saules radiācija, augsnes temperatūra un mitrums), gan arī nokrišņu daudzums ziemā. Jāņem vērā, ka darbīgo vielu atlieku noārdīšanās procesā piedalās arī mikroorganismi. To daudzums ir lielāks augsnē, kur vairāk organisko vielu un pietiekams nodrošinājums ar kalciju (Ca). Sava loma ir arī augsnes skābuma reakcijai (pH), jo atšķirīgām mikroorganismu sugām ir atšķirīgas pH prasības.

Nav mazsvarīga arī smidzinātāja tīrības pakāpe. Iepriekšējā laukā lietota preparāta paliekas var saglabāties gan tvertnē, gan šļūtenēs un sprauslās. Šādos gadījumos var ciest arī paši kultūraugi, ja, piemēram, tiek apstrādāti ar tiem nepiemērotu herbicīdu. Kaut arī niecīgā daudzuma dēļ augi, visticamāk, bojā neaizies, to augšana un attīstība var aizkavēties. Tagad arī Latvijā tiek piedāvāti speciāli mazgāšanas līdzekļi smidzinātājiem, un uz to rēķina taupīt nedrīkst.

Nevēlamā preparāta atliekas var atnest arī lietus. Tā pirms gada Vācijā agrajos kartupeļos tika atrasti prosulfokarba atliekas šķietami niecīgā daudzumā (130 mg/ha). Pārrēķinot uz ražu 13 t/ha, atlieku daudzums ir 0,01 mg/kg, kas pārsniedz MAL (maksimāli pieļaujamo atlieku līmeni). Joprojām nav skaidrs, no kurienes šī viela ir radusies, jo tai piemīt spēcīga iztvaikošanas spēja. Tā varēja tikt lietota karstā laikā jebkur, iztvaikot gaisā un ar vēju un lietus lāsēm nonākt uz kartupeļiem.

 

Augu seka arī svarīga

Iepriekšējā sezonā lietotu preparātu paliekas var saglabāties arī uz laikus neiestrādātām augu atliekām un pavasarī noskaloties no tām augsnē. Saskaņā ar 2011. gada 11. janvāra Ministru kabineta noteikumu nr. 33 Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem 6.5. punktu “rudens un ziemas periodā vismaz 50 procentu saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem zaļās platības (daudzgadīgie zālāji, ziemāju graudaugi, ziemas rapši, nesastrādāta rugaine, dārzeņu, lopbarības biešu, cukurbiešu laksti (lapas))”.

 

Tātad, plānojot augu seku, jāņem vērā gan normatīvo aktu prasības, gan arī šo neiestrādāto augu audzēšanā lietoto preparātu iespējama saglabāšanās un pēcietekme.

 

Briesmas var radīt arī sēklu kodnes. Tas var gadīties, ja, piemēram, kāda kultūra tika iesēta, bet sezonas sākumā cieta salnā, lietavās un tika pārsēta vai pārstādīts cits kultūraugs.

 

Mazgāšanas ūdens jāmaina bieži

Tāpat ir zinātniski pierādīts, ka darbīgo vielu atliekas uzkrājas atkārtoti lietotajā ūdenī, mazgājot dārzeņus un kartupeļus. Tāpēc mazgāšanas ūdens biežāk jāmaina, lai novērstu produktu papildu piesārņošanu ar iepriekšējās partijas ķīmijas atliekām.

Izvairīties no šādiem negadījumiem palīdz gan lauku vēstures pildīšana, gan visu veikto darbību precīza dokumentēšana. Tas ir vajadzīgs nevis inspektoru, bet paša ražas drošības dēļ.

 

Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+