Neretas taurenis iepatikās arī japāņiem 0
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā noslēdzies Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētais projekts “Pasākumu īstenošana jauniešiem sociālās atstumtības riska mazināšanai Neretas pagastā”. Projekts deva iespēju, neskatoties uz krīzi, iepriekšējā līmenī saglabāt gan interešu izglītības pulciņus, gan skolotāju atalgojumu.
“Bez šī finansējuma mēs nespētu tādā pašā apjomā turpināt interešu izglītības nodarbības ne sportā, ne dejā, ne mūzikā, ne citos pulciņos,” norāda direktores vietniece mācību darbā Viktorija Trukša. Pateicoties šim atbalstam, pulciņi plaši izvērsa savu darbību, aptverot gandrīz visus skolas audzēkņus. Pavisam darbojās 23 pulciņi ar 40 skolēnu grupām. Īpašs akcents tika likts uz bērniem ar sociālajām vajadzībām un mācīšanās grūtībām.
To, ka projekts pavēris jaunas iespējas, lietišķi apstiprina vizuālās mākslas skolotāja Marija Šalna. “Varējām nopirkt labu papīru, krāsas, mazajās klasītēs vadīt papildstundas, arī vizuālās mākslas pulciņu. Bērniem bija prieks strādāt, un daudzi guva atzinību. Bet Elīna Lobača startēja starptautiskā konkursā Japānā un kļuva par vienu no uzvarētājām. Japāņiem iepatikās meitenes zīmētais iespaidīgais taurenis,” gandarīta ir skolotāja.
Arī sporta skolotājs un treneris Zigurds Karols pārliecināts, ka galvenie šā projekta ieguvēji ir bērni. Viņi daudz vairāk iesaistījās sporta nodarbībās, papildinājās arī skolas sporta inventārs. “Par to, ka skolēnu vidū radās interese par florbolu, var pateikties tieši projektam. Trenējāmies un valsts čempionātā ieguvām medaļas,” stāsta Z. Karols, piebilstot, ka līdzīgi panākumi gūti arī vieglatlētikā.
Līdzās jau tradicionālajām nodarbībām – dejai, dziesmai, sportam, teātrim – izveidojās arī jauni interešu pulciņi. Piemēram, sākumskolas audzēkņiem iepaticies leļļu darināšanas pulciņš. Vispirms bērni paši šuva lelles, tad ar tām sagatavoja leļļu izrādi, ko parādīja bērnudārza audzēkņiem.
Aija Kalnāre, direktores vietniece ārpusstundu darbā: “Cenšamies ieinteresēt skolēnus, lai katrs kaut ko darītu, lai atklāj savu talantu un piedzīvo gandarījumu, nevis augu dienu pavada pie datora.”
Projekta ietvaros notika divi izglītojošie semināri ar vasaras nometnes elementiem. Skolotāji papildināja savas zināšanas, bet skolēni darbojās radošajās darbnīcās, brauca ekskursijās uz Aglonas baziliku un Gārsenes muižu, apmeklēja Maizes un Leļļu muzeju, bet nakšņoja labiekārtotajā skolas viesnīcā. Tas daudziem skolēniem bijis neaizmirstams piedzīvojums.
“Sastādot programmu, domājām, lai viņi pēc iespējas vairāk iegūtu,” atceras direktore Laima Grebska. Bet skolas psiholoģe Diāna Strause atzīst – daudziem tā bijusi vienīgā iespēja iesaistīties nodarbībās, doties ekskursijās, redzēt ko jaunu. D. Strausi sākumā uzaicināja piedalīties projektā, taču tad psiholoģei skolā piedāvāja jau pastāvīgu darba vietu.
“Esam skola, kur tiek integrēti bērni ar mācīšanās grūtībām un garīgo atpalicību,” stāsta direktore Laima Grebska. “Pateicoties projektam, mācību procesā izmantojām skolotāju palīgus.” Latvijā tas ir jaunums, bet Skandināvijas valstīs ierasta prakse, skaidro direktore. Skolotāju palīgi stundas laikā strādā ar tiem skolēniem, kam ir mācīšanās grūtības vai garīgā atpalicība, bet skolotājs var visu laiku klasē veltīt tieši pamatprogrammas izklāstam.
Runājot par projekta ieguvumiem, direktore uzsver – šo divu gadu laikā, kopš Latviju skārusi krīze, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotāju atalgojums tika saglabāts iepriekšējā līmenī. Visi pedagogi to ir novērtējuši, un, lai gan tagad projekts ir beidzies, daudzo pulciņu darbs turpinās. Tiesa, ne tik plaši kā agrāk, bet turpinās, apstiprina direktore L. Grebska.
Projekts “Pasākumu īstenošana jauniešiem sociālās atstumtības riska mazināšanai Neretas pagastā” ESF finansējums 224 292,54 lati; Neretas pašvaldības līdzfinansējums – 13,5 tūkst. latu |
