Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. septembris, 2014
Drukāt

Nerezidenti par termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā ieguldījuši miljardu eiro (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lai saņemtu Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, nerezidenti no 2010.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 1.jūlijam mūsu valstī ieguldījuši 1,017 miljardus eiro, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā ziņojumā par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas gaitu un rezultātiem, kuru šodien zināšanai pieņēma valdība.

Ziņojumā secināts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 12 427 personu, tajā skaitā 5267 investoru un 7160 viņu ģimenes locekļu iesniegumus termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai. Šajā laikā izsniegtas 11 754 uzturēšanās atļaujas. No visiem pieņemtajiem lēmumiem 94,7% ir bijuši pozitīvi lēmumi. Šajā laikā anulēta 551 atļauja.

No ieguldītajiem līdzekļiem 82% jeb 837,5 miljoni eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti atļauju saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestādes pakārtotajās saistībās, proti, 12% no visiem ieguldījumiem. Savukārt ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido 6% no kopējām veiktajām investīcijām.
Saistībā ar attiecīgajām Imigrācijas likuma normām valsts budžets tiešā veidā no nodevām un pievienotās vērtības nodokļa veidā ir ieguvis vairāk nekā 111 miljonus eiro.

Nekustamā īpašuma nodokļa veidā termiņuzturēšanās atļauju pieteicēji 2013.gadā pašvaldību budžetos iemaksāja 633 000 eiro jeb 0,4% no kopumā valstī iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa. Savukārt kapitālsabiedrības, kuru darbība ir saistīta ar nerezidentu vai viņa ģimenes locekļiem, kas saņēmuši atļaujas, gada laikā nodokļu veidā valsts budžetā pagājušā gadā iemaksāja vairāk nekā 157 miljonus eiro.

Kopumā termiņuzturēšanās atļaujas ir pieprasījuši 41 valsts pilsoņi. Atļaujas galvenokārt ir piesaistījušas investorus no bijušajām padomju republikām, jo 90% no visām atļaujām ir pieprasījuši šo valstu investori. Ārpus bijušās padomju teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas, Izraēlas un ASV. Sākot no 2013.gada, straujš atļauju pieprasījumu pieaugums vērojams no Ķīnas valsts piederīgo puses. Šī austrumu valsts kļuvusi par otro nozīmīgāko investoru izcelsmes valsti pēc Krievijas.

No paaugstināta terorisma riska valstu pilsoņiem saņemtais pieteikumu skaits veido 1,17% no kopējā saņemto pieteikumu skaita.
Ziņojumā secināts, ka ienākušie naudas līdzekļi ir veicinājuši ekonomisko aktivitāti un brīvās naudas līdzekļu daudzumu Latvijā. Pozitīvu ietekmi no attiecīgajām Imigrācijas likuma normām ir izjutušas atsevišķas nozares – galvenokārt finanšu un nekustamā īpašuma tirgus.

Tiešo ieguvumu no investoriem izjūt arī tādas nozares kā tūrisms, izmitināšanas pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, apdrošināšana, namu apsaimniekošana, interjera un dizaina pakalpojumu sniedzēji un ražotāji, pārtika un ēdināšana, veselības aprūpe.
Atļauju izsniegšana ir pozitīvi ietekmējusi kredītiestāžu kapitāla bāzi, sevišķi tās palīdzējušas piesaistīt kapitālu apstākļos, kad kapitāls nav pieejams tiešo investīciju veidā. Atsevišķām kredītiestādēm piesaistīto pakārtoto saistību apjoms pieaudzis līdz pat 70%.

Saskaņā ar PMLP pērn veikto aptauju investors un viņa ģimenes locekļi uzturas Latvijā vidēji divus līdz četrus mēnešus gadā un vidēji mēnesī uz katru ģimenes locekli tērē 800 eiro, tādējādi kopējie tēriņi gadā var sasniegt 30 miljonus eiro. Savukārt ienākumi valsts budžetā patēriņa nodokļu veidā var sasniegt papildu sešus miljonus eiro.

Analizējot pieejamos datus, IeM secina, ka investori vai viņu ģimenes locekļi iesaistās saimnieciskajā darbībā, taču nepieciešams sistēmisks un regulārs darbs, lai atļauju saņēmējus motivētu paplašināt savas investīcijas Latvijā.

IeM uzsver, ka atkārtoti jāpievērš uzmanība tam, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, it īpaši imigrācijas plūsmai no bijušajām padomju teritorijām, potenciāli var tikt padziļinātas tādas problēmas kā “krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā un paralēlas krievvalodīgas sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās”.

Tāpat saglabājas arī riska faktors, ka tad, ja ārzemnieki ar vienotu etnisko izcelsmi, piemēram, ķīnieši, iegādājas nekustamos īpašumus vienā teritorijā, nākotnē var izveidoties situācija, ka var parādīties etnisko konfliktu risks, teikts ziņojumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tie miljardi ir Šīna kabatā?

  2. Tīrs nekustamā īpašuma darboņu lobijs. Neatbilst Latvijas interesēm un drošībai. Mūsu “100 gudrās galvas” arī acīmredzot gūst kādu labumu no šīs šlakas, ja jau nevar spriest valsts interesēs.

  3. Pie mums NEREZIDENI ir ar šķībām acīm.

  4. Ļoti interesanta statistika. 6% kapitālsabiedrībās, kas no biznesa un valsts interešu viedokļa būtu pieņemams. Tā otra grupa 82% no nekustāma īpašuma pārdošanas. Paskatīsimies, kas ir tie, kas ļoti ieinteresēti, šai uzturēšanās atļauju izsniegšanā un tirdzniecībā. Tās ir Latvijas komercbankas. Otrais NĪ tirgotāji – aģentūras. Un vēl tādi, kas aizņemoties bankā kredītu nodarbojās ar kotedžu būvēšanu un to pārdošanu, vienalga kam, ja tik pērk. Šeit ir sastopami arī valdības locekļi, ka arī atsevišķas pašvaldības, kā Jūrmala un Cēsis. Es jau minēju, kas galvenie ieguvēji. Kas atlec valstij, tie notāra un zemegrāmatas centu saņēmēji. Ir nekorekti minēt tos ieguvuma skaitļu. Tas acu apmāns! PAts svarīgakais, kas būtu jāņem vērā, netiek pieminets. Ta ir valsts drošība un latviešu tautas pastāvēšana Latvijas valsti. Nupat Jūrmalā jau noformēja uz ģimenes uzvāŗdu Putina tuvs draugs un biznesa kompanjos. VAi nebūs drīz ziņas, ka arī priekš Putina tiks noformēta kāda pils Jūrmalā vai kur citus, kad būs sācies Krievijas sabrukšanas process. Mūsu bāleliņi vienotā frontē sagaidīs un apsveiks Krievijas vadošo agresoru ukraiņu asinsūcēju pret Ukrainu. Man ir nojauta, ka mēs to piedzīvosim. Atlikušie Latvijas patiesie patrioti – attopieties, jo tas var ar mums notiks.

  5. Uzturēšanās atļaujas ir zelta ādere nekustamā īpašuma tirgoņiem, šleseriem un viņiem līdzīgiem. Ne jau valsts attīstībā vai ražošanā ir ieguldīti šie līdzekļi un 90% šīs uzturēšanās atļaujas ir piešķirtas no pilsoņiem no Krievijas. “EKONOMIST” analītiķis Lūkass jau brīdinaja, ka Latvijā šādi tiek atmazgāta Krievijas nelegālā nauda un tiek papildināta 5. kolona. Bet atbildīgais par drošību Zatlers un Saeima ar V priekšgalā “neklapē ar ausīm”, štrunts par drošību, ka tik nauda!

  6. …..un no tā gandrīz miljarda nekustamo īpašumu spekulanti uzvārījās.Un laikam ne jau nu pabiras atmeta deputātiem,lai to likumu neatceļ.Bet kas tika valstij ????Pat nekādu nodokļu……Nožēlojami………

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+