Mobilā versija
Brīdinājums +3.8°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
20. decembris, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Putinam ir Sečins, Trampam – Tilersons. Vai briest “darījums”? (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un enerģētikas kompānijas "Rosneftegaz" vadītājs Igors Sečins

Krievijā par dažiem cilvēkiem mēdz teikt, ka viņi “nav pirmie, bet arī ne otrie”. Ar domu, ka viņu ietekme uz “pirmo” ir ļoti liela, un atsevišķās jomās tieši viņi ir situācijas noteicēji. Biežāk tas, protams, tiek attiecināts uz Čečenijas prezidentu Ramzanu Kadirovu, kurš savā “kalifātā” jūtas kā cars, lai gan vārdos, protams, nebeidz apliecināt padevību Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Par “mieru” Čečenijā Maskavai nākas maksāt lielas dotācijas šim reģionam, kuras Kadirovs izmanto pēc saviem ieskatiem, bet, kad šogad šo summu budžetā mēģināja apcirpt, Kadirovs tūlīt pat uzmeta lūpu. Tā, protams, ir Krievijas iekšpolitiskā problēma, taču vairāki eksperti brīdina, ka šādam alternatīvam varas centram Krievijā var būt savas sekas. Piemēram, Kadirovs ir gatavs piedāvāt savu labi trenēto specvienību pakalpojumus, un tie jau tikuši izmantoti gan Ukrainā, gan Sīrijā. Tātad šie spēki var noderēt, ja tiek plānota kāda specoperācija. Vēl viens risks – ja Putins kādos apstākļos zaudētu varu un Kadirovs justu, ka līdz ar to ir apdraudēts arī viņa statuss, viņš nevilcinātos sākt pilsoņu karu ar visām no tā izrietošajām sekām. Bet pagaidām tās ir teorijas, jo gan “pirmais”, gan “ne otrais” savās vietās jūtas stabili.

Vēl viena persona, par kuru dažreiz tiek izteikti līdzīgi spriedumi, ir Igors Sečins – valstij piederošās enerģētikas kompānijas “Rosneftegaz” vadītājs. Ārpus Krievijas varbūt viņa vārds līdz šim skanējis retāk. Saprotama iemesla dēļ – jo viņš īsti netiek uztverts kā politikas veidotājs. Politika viņu interesē drīzāk kā iespēja saraust vēl lielāku naudu, bet tur nu gan – ja kaut kas stājas ceļā, Sečins var uzrādīt lielas caursišanas spējas. Tā, ka daži pat brīnās – un tiešām tas noticis ar Putina ziņu, kā prezidents ko tādu atļāva? (Šādas replikas bieži atskanēja, kad Krievijā nesen notika bezprecedenta gadījums – aizdomās par korupciju tika aizturēts ekonomiskās attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs, un tiek lēsts, ka aiz šīs “operācijas” stāvot tieši Sečins – tātad drošības dienesti ir viņam kabatā.) Putins pēdējos gados diezgan mērķtiecīgi atstūmis no sevis personas, kas nāk viņam līdzi no 90. gadiem, – savus Sanktpēterburgas draudziņus, ar kuriem kopā savulaik cēla vasarnīcas kooperatīvā “Ezers”, un tos, kas viņam bija klāt prezidentūras pirmajā posmā. Sečins ir izņēmums, un nav pārsteigums, ka daudzi mediji viņu atzinuši par otru ietekmīgāko cilvēku Krievijā.

Tagad viņš kļūst aktuāls ne tikai naftas biznesa spēlētājiem vai Krievijas korupcijas atmaskotājiem (piemēram, nesen izcēlās skandāls, kad atklājās, ka Sečina jaunā sieviņa braukājusi pa Vidusjūru lepnā jahtā, kas it kā nosaukta viņas vārdā – “Princese Olga”), bet arī tiem, kurus satrauc ārpolitikas norises pasaulē. Iemesls ir tas, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps beidzot ir izvēlējies valsts sekretāru jeb ārlietu ministru un šis cilvēks tiek raksturots kā “Sečina draugs”. Tas ir Rekss Tilersons, amerikāņu naftas kompānijas “Exxon Mobil” vadītājs. Presi jau pārplūdinājušas fotogrāfijas, kurās viņš redzams kopā ar Putinu, saņemot Krievijas apbalvojumu “Draudzības ordenis”. Tilersons tiešām daudzus gadus veidojis saites ar Krieviju, viņam ir bijušas kopīgas biznesa ieceres ar Sečinu, un “Exxon Mobil” varētu būt ieinteresēts, lai tiktu atceltas pret Krieviju noteiktās sankcijas. Vairāki Republikāņu partijas politiķi, kas līdz šim kritizējuši Putinu, jau izteikuši šaubas par šādu izvēli. Kas, protams, nāk “komplektā” ar visiem pārējiem minējumiem un faktiem, cik ļoti ieinteresēta Krievija bijusi Trampa uzvarā. Pats Tramps gan mēģinājis mainīt akcentus, norādot, ka Tilersons ir “pasaules klases spēlētājs”, kurš personīgi pazīstams ar daudziem pasaules līderiem (acīmredzot ar domu, ka Putins ir tikai viens no daudziem, un nevajadzētu te īpaši ieciklēties). Turklāt par Tilersonu labu vārdu aizlikusi arī bijusī prezidenta Buša administrācijas valsts sekretāre Kondolīza Raisa, kura apgalvo, ka tā ir “izcila izvēle”, un solījusi savu atbalstu.

Un tomēr Latvijā un Eiropā šis lēmums vairo nemieru. Tilersona apzīmēšanai tiek lietots vārds “dealmaker” (darījumu veicējs), un to pašu lielā mērā var teikt arī par Trampu. Tāpēc arī baltiešus tā satrauc, vai nenotiks kāds “darījums”, kas skar arī mūs. Sečins un Tilersons sarunās, Putins un Tramps noformēs… No otras puses, viņš vairs nebūs uzņēmuma vadītājs, bet ASV interešu pārstāvis un, iespējams, šajā jomā izpaudīsies spilgtāk, nekā to mēdz darīt politiķi. Katrā ziņā mēs vēl neko neesam dzirdējuši par paša valsts sekretāra kandidāta ārpolitiskajām iecerēm. Pagaidīsim.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Lai dzīvo Trampa-Putina pakts!

  2. Klasiskās zolītes variants, trīs spēlētāji (Krievija, ASV un Ķīna) cīnās par iespēju divus mazos atstāt jaņos!

  3. Эх, Марис, Марис. Не шутил бы ты над Кадыровым. Он человек восточный, таких «шуток» не понимает, может и обидеться. И тогда – жди неприятностей.
    А если серъёзно, то при всей своей «восточности» и религиозности он совсем совсем не дурак. Вместе со своим отцом, они сделали выбор в пользу России, и не из меркантильных интересов, а во благо всего своего народа. И убийство отца он не простит никогда.
    Компания “Exxon Mobil” от наложенных санкций понесла убытки в сумме более 1 миллиарда долларов, и продолжает их нести.
    Вот если бы Марис соё русофобство оплачивал из собственного кармана, то насколько бы его хватило?

    • Atkal ZTI stukačs ieradies!

    • Merry Christmas to you! For democratization! Some opinions: „Despite being from Russia, I find it bothersome when people equate the Russian language with the country of Russia. In my opinion, it not only leaves other Russian-speaking communities out of the discussion of the language, but also misrepresents them by implying that if you speak Russian, you must be culturally/politically/ethnically aligned with Russia.”

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mums nav ko zaudēt, kā tikai savas važas!

Saeimā ceturtdien spraigas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem. Rosinājums gan tika noraidīts. Viens no priekšlikumu autoriem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) sacīja: “Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē! Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. [..] Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. [..] Ja jums tik ļoti gribas būt kalpam kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu.”

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+