Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. novembris, 2014
Drukāt

Nerisinot demogrāfiju, Baltijai jau drīzumā draud darbaspēka trūkums (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai arī nākotnē Baltijas valstis spētu turpināt savu ekonomisko izaugsmi un radīt arvien labvēlīgāku klimatu biznesa attīstībai, ir nopietni jāpievēršas demogrāfisko rādītāju uzlabošanai, kas pēc pašreizējām aplēsēm jau tuvā nākotnē var radīt nopietnu darbaspēka trūkumu, – tā notikušajā Ziemeļeiropas un Baltijas biznesa forumā Rīgā izteicās DNB grupas makroekonomists Knuts Magnusens no Norvēģijas.

Eksperts uzvēra, ka, neskatoties uz augstajiem izaugsmes rādītājiem, ko Baltijas valstis ir spējušas uzrādīt pēc krīzes pārvarēšanas, šis progress var sarukt, ņemot vērā, ka arvien liela daļa iedzīvotāju valstis pamet, lai dotos labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Turklāt palielinās arī vidējais iedzīvotāju vecums, kas būtiski ietekmē darbspējīgo iedzīvotāju skaita sarukumu. Magnusens ieskicēja ne pārāk optimistisku ainu par mūsu kaimiņvalsti Igauniju – vadoties pēc prognozēm, jau 2016. gadā 55% Igaunijas iedzīvotāju varētu būt cilvēki, kuri vairs nevar aktīvi strādāt.

Runājot par Baltijas reģiona stiprajām pusēm, eksperts uzteica visu trīs valstu spējas uzrādīt spēcīgu sniegumu daudzās jomās, tostarp investoru piesaistīšanā un aizsargāšanā, jaunu biznesu izveidē, līgumu izpildes nodrošināšanā, kā arī maksātnespējas procesu atrisināšanā un ārējās tirdzniecības īstenošanā.

Arī Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides novērtējumā “Ease of doing Business 2014” Baltija spējusi uzrādīt visai augstus rādītājus – Lietuva ierindojusies 24. pozīcijā, Latvija – 23., bet Igaunija – 17. vietā. DNB grupas ekonomikas eksperts arī atzinīgi novērtēja Baltijas spējas sekmīgi izrauties no krīzes radītā gūsta, taču atzīmēja nemainīgi augstos bezdarba un inflācijas rādītājus.

“Iekšzemes kopprodukta rādītāji (IKP) visās trīs Baltijas valstīs jau tagad ir tuvu pirmskrīzes līmenim, ko diemžēl nevarētu teikt par inflācijas un bezdarba rādītājiem, kas saglabājas augstāki nekā pirmskrīzes periodā,” uzsvēra Knuts Magnusens. Tāpat eksperts atzīmēja, ka pēc pašreizējām aplēsēm Baltijas valstu IKP tuvāko pāris gadu laikā varētu sasniegt 3,5% – 4% atzīmi, kas nav slikts rādītājs, tomēr nav pietiekami augsts, lai panāktu vidējo ES valstu līmeni.

4. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā noslēdzās Latvijā pirmais Ziemeļeiropas un Baltijas biznesa forums, kuru apmeklēja ievērojami ārvalstu un vietējie uzņēmēji, kā arī ekonomisti, valsts un privātā sektora pārstāvji.

Pasākumu organizēja Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, kā arī Dānijas Tirdzniecības kamera ar Norvēģijas vēstniecības Latvijā, Somijas vēstniecības Latvijā, DNB bankas, uzņēmuma “Nordtext” un Rīgas Ekonomikas augstskolas atbalstu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Dombrovska-Āboltiņas valdībai tas neinteresēja. Dombim vispār nav bērnu.

  2. Rimševics atrisinās…

  3. Jāizdzen “okupanti” un viņu pēcteči, un latviešiem būs laime…

  4. Tad bezdarba Latvijā vairs nav?

  5. Investoru piesaistīšanā??! Atbildēt

    Ķemeru sanatorijai,Liepājas metalurgam,vai bankai”Citadele”??

  6. Vajag tikai Vienotībai gribēt Atbildēt

    Ir jāmaina ačgārnā nodokļu sistēma! Un pirmām kārtām-Latvijā nekavējoties jāievieš tāds pat progresīvais ienākuma nodoklis un samazināta PVN likme pārtikai,kā valstīs,uz kurām Latvijas iedzīvotāji aizbrauc!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+