Foto – LETA

Nerisinot demogrāfiju, Baltijai jau drīzumā draud darbaspēka trūkums 7

Lai arī nākotnē Baltijas valstis spētu turpināt savu ekonomisko izaugsmi un radīt arvien labvēlīgāku klimatu biznesa attīstībai, ir nopietni jāpievēršas demogrāfisko rādītāju uzlabošanai, kas pēc pašreizējām aplēsēm jau tuvā nākotnē var radīt nopietnu darbaspēka trūkumu, – tā notikušajā Ziemeļeiropas un Baltijas biznesa forumā Rīgā izteicās DNB grupas makroekonomists Knuts Magnusens no Norvēģijas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Eksperts uzvēra, ka, neskatoties uz augstajiem izaugsmes rādītājiem, ko Baltijas valstis ir spējušas uzrādīt pēc krīzes pārvarēšanas, šis progress var sarukt, ņemot vērā, ka arvien liela daļa iedzīvotāju valstis pamet, lai dotos labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Turklāt palielinās arī vidējais iedzīvotāju vecums, kas būtiski ietekmē darbspējīgo iedzīvotāju skaita sarukumu. Magnusens ieskicēja ne pārāk optimistisku ainu par mūsu kaimiņvalsti Igauniju – vadoties pēc prognozēm, jau 2016. gadā 55% Igaunijas iedzīvotāju varētu būt cilvēki, kuri vairs nevar aktīvi strādāt.

Runājot par Baltijas reģiona stiprajām pusēm, eksperts uzteica visu trīs valstu spējas uzrādīt spēcīgu sniegumu daudzās jomās, tostarp investoru piesaistīšanā un aizsargāšanā, jaunu biznesu izveidē, līgumu izpildes nodrošināšanā, kā arī maksātnespējas procesu atrisināšanā un ārējās tirdzniecības īstenošanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides novērtējumā “Ease of doing Business 2014” Baltija spējusi uzrādīt visai augstus rādītājus – Lietuva ierindojusies 24. pozīcijā, Latvija – 23., bet Igaunija – 17. vietā. DNB grupas ekonomikas eksperts arī atzinīgi novērtēja Baltijas spējas sekmīgi izrauties no krīzes radītā gūsta, taču atzīmēja nemainīgi augstos bezdarba un inflācijas rādītājus.

“Iekšzemes kopprodukta rādītāji (IKP) visās trīs Baltijas valstīs jau tagad ir tuvu pirmskrīzes līmenim, ko diemžēl nevarētu teikt par inflācijas un bezdarba rādītājiem, kas saglabājas augstāki nekā pirmskrīzes periodā,” uzsvēra Knuts Magnusens. Tāpat eksperts atzīmēja, ka pēc pašreizējām aplēsēm Baltijas valstu IKP tuvāko pāris gadu laikā varētu sasniegt 3,5% – 4% atzīmi, kas nav slikts rādītājs, tomēr nav pietiekami augsts, lai panāktu vidējo ES valstu līmeni.

4. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā noslēdzās Latvijā pirmais Ziemeļeiropas un Baltijas biznesa forums, kuru apmeklēja ievērojami ārvalstu un vietējie uzņēmēji, kā arī ekonomisti, valsts un privātā sektora pārstāvji.

Pasākumu organizēja Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, kā arī Dānijas Tirdzniecības kamera ar Norvēģijas vēstniecības Latvijā, Somijas vēstniecības Latvijā, DNB bankas, uzņēmuma “Nordtext” un Rīgas Ekonomikas augstskolas atbalstu.