Foto – LETA

Nerod kopīgu valodu par naudas piešķiršanu projektiem bez konkursa 0

Kino nozares profesionāļiem otrdien spraigās diskusijās tomēr neizdevās pārliecināt Nacionālās apvienības (NA) līderi Raivi Dzintaru par to, ka finansējums filmu nozarē visiem projektiem neatkarīgi no to satura jāpiešķir tikai konkursa kārtībā pēc skaidri noteiktiem kritērijiem, nevis politiskas iniciatīvas dēļ, kā tas noticis ar diviem NA iesniegtiem projektiem nacionālpatriotiskām filmām “Dvēseļu putenis” un “Zīmogs sarkanā vaskā”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Lasīt citas ziņas

Dzintars žurnālistiem preses konferencē otrdien paskaidroja, ka viņa pārstāvētā partija uzskata, ka abi minētie kinoprojekti sabiedrībai ir ļoti vajadzīgi, bet nacionālā pasūtījuma sistēma nav joprojām izstrādāta un partija nav pārliecināta, ka pašreizējā situācijā Nacionālais kino centrs (NKC) šos projektus atbalstītu.

NKC direktore Ilze Gailīte-Holmberga savukārt uzsvēra, ka runa ir nevis par šiem diviem projektiem, bet sistēmu kopumā, kur vienas filmas pretendē uz finansējumu konkursā, bet citas to apiet, tādējādi nostādot pārējos projektus nevienlīdzīgā situācijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau vēstīts, ka kino nozares pārstāvji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām pauduši sašutumu par 2013.gada valsts budžetā piešķirtajiem 25 tūkstošiem latu konkrēta komersanta filmas projekta attīstībai, ko bija iesniegusi kultūras ministres pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA). Jau 2012.gada budžeta grozījumos pēc šīs pašas partijas deputāta Imanta Parādnieka pieprasījuma arī tika piešķirti 12 tūkstoši latu filmas projekta “Zīmogs sarkanā vaskā” attīstībai.

Viņi uzsver, ka šādā procedūrā un veidā virzītiem publiskajiem piešķīrumiem, atbalstot kādu konkrētu komersantu un kādu konkrētu filmas projektu, Saeima ir radījusi pamatu aizdomām par iespējamām koruptīvām darbībām un pamatotām šaubām par atbilstošās ministrijas profesionalitāti, atbildot par filmu nozari un tās attīstību Latvijā.

Esošā kārtība, ko nosaka Latvijas Filmu likums un Ministru kabineta noteikumi, paredz, ka publiskais finansējums nozarei sadalāms atklāta konkursa veidā.

Vēstuli parakstījis Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents Vilnis Kalnaellis, Latvijas Kinooperatoru ģildes prezidents Gints Bērziņš, Latvijas Mākslinieku ģildes priekšsēdētājs Jurģis Krāsons, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs, kā arī Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata, ka viņai nav tiesību apšaubīt Saeimas lēmumu par naudas sadali filmām, taču ministre iestājas par skaidri noteiktiem kritērijiem, aģentūra BNS iepriekš uzzināja ministrijā.

Ministrija norāda, ka speciāli izveidota darba grupa sadarbībā ar nozari un Nacionālo kino centru turpina darbu pie priekšlikumiem un kritērijiem, kā un no kādiem finanšu avotiem nacionālo pasūtījumu varētu īstenot filmu nozarē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.