Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. aprīlis, 2015
Drukāt

Nerunāsim kā švauksti! “LA” lasītāja viedoklis (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Ikdienā bieži klausoties Latvijas radio un skatoties Latvijas televīziju, rodas bažas par mūsu skaistās latviešu valodas nākotni.

Intervijā “LA” filoloģijas doktore Dita Liepa sacīja: “Man patīk, ka “anglisti” pasmejas par latviešu valodas angliskošanu.”

Agris Liepiņš 28. janvāra numurā atgādināja: “Lietot valsts valodu un savstarpēji sazināties latviski ir valsts iedzīvotāju pašcieņas jautājums.”

Ina Druviete raidījumā “Krustpunkts” uzsvēra: 
”…jāpārdomā sacītā saturs un forma…”

Pasmiesimies par valodas angliskotājiem, kuri vienā teikumā uzbāzīgi un pilnīgi nevajadzīgi vairākkārt lieto norādāmo vietniekvārdu “šis” un vietas apstākļa vārdu “te” – “šis te”!

Lūk, “šistētāju” nejēdzību piemēri:

LTV1 žurnālists D. Valdnieks intervijā ar J. Dūklavu teica: “Šīs te mēslu bedres.” “Te” – tātad Dāvim zem galda?

“Šī te banka “Citadele”,” teica Aidis Tomsons. Vai te – studijā?

Latvijā neloģiski skan arī teikums: “Šie te Briseles ierēdņi.”

Skolā bērniem neiemācīs latviešu literāro valodu, ja izglītoti “šistiņi” televīzijas un radio pārraidēs kropļos mūsu labskanīgo valodu.

Diemžēl arī ļoti izglītoti cilvēki joprojām “lēmumus iznes” (ar nestuvēm), “pasākumus izved” (ar ķerru), “dalību ņem” (ar varu), saikļa “ka” vietā lieto laika ap­stākļa vārdu “kad” (uzsvērti – “kadē”).

Mūsdienu latviešu valoda ir piesārņota ar visādiem angļu -ingiem, -lingiem: mobings, bosings, skrīnings, monitorings.

Asprāši jau ir latviskojuši vārdu “monitor-ēšana” (labu apetīti!).

Skrīnings asociējas ar kaut ko riebīgu, jo senču valodā “skrīnis” nozīmēja “dubļu bedre”.

Vēl daži muļķības piemēri.

Ja TV reklāmā rakstīto “Golden Nuss” (vācu šokolāde “Zelta rieksts”) lasa kā “golden nas”, tad vācu valodas pratēji sadzird “zelta šķidrums”, jo “nass” vāciski ir slapjums, šķidrums. Makaroni “Gallina Blanka” krieviskoti par “Gaļinu”.

Neatbalstīsim “švaukstu” un “jefiņu” ēru latviešu valodā!

Ādolfs Kristapsons

Inčukalna novadā

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. “Šiem te” vajag,kā teica tēvs Žozefs franču komēdijā”Četri musketieri” : ” Ar steku,ar steku un vēlreiz ar steku!” 😀

  2. šī [par kuru mēs] te [runājam] banka “Ci†adele”. krietni smagāki gadījumi katru dienu eфīrā. sabrauc pie mums no visiem Pasaules galiem, sēde bija divas ar pusu stundas (tā depu†āts!): man i česmit seš gad, … briva laikaja es skatijos makslas filmu “Ilgs cels kaps” … vot tieši tad es sapratu, … galvenais varonis, viņš ari uzņemts dienet … skrien pie mīļakais un tiek redzama luterana baznica, … ko nozime priekš manim Jekabpils! vot katras mana vecuma cilveks …, man bija radas sajuta, viens valsts, … prieks latviešiem, ko nozime viņa dzimtenem, …91. gadā sakas atmoda, ja, … biju viens no tiem cilvekiem, kuri nebaidijās un aizeja uz Zakusala uz telecentru, tad, kad atmaitas aizsargi domaja, ka var but uzbrukums no omoniesiem, …, no viniem nekad nebija nekadas problemas nebija, … uz jautājuma, kas jus esat, es vienmer atbildeja “krievi runājošas karēlis, Latvijas pilsonis”. žurnalistka daudz neatpaliek, “ka” vieta saka “kad”. teiksim ta, no ta, ka es vairs nepraktizeju, … tad jau dzimis mana meita … es biju nostāts priekš izvēles … es biju tas, kurš viens no pirmam izdomāja medicīnisko apdrošināšanu … priekš situācijas, ko toreiz veidojās …, es biju tāds, kurš izdomāja ..,
    pēc diviem sasaukumiem cilvēkam vajadzētu ierobežojumu ievest, deputātiem … jābut jaunai asinij, jaunam vilnim, … esmu nodoklu maksātāj, … gaida, tad ka viņiem pilsonību atnes un un un un pateiks “nu kļuvi par Latvijas pilsoni!”, … es vienkārši nokārtoju visus tos ekzamenus … pārgāju visu to proceduru, aicināju visus cilvēkus, kuri pātiesibā nepilsoni, iet un naturalizeties un mainīt politisko vidi … es zinu, ka es kā citi Latvijas radioklausītāji, diez vai gribas redzēt …, iziesim no tā krīze, … daudzi no mums ir Padomju Savienības produkti, tad kad mūsu vietā kautkas kautkur pieņem, bija pieņemti lēmumi, … mēģināt atrast kaut kādu ideju, izkļūt no tā krīza, … mums ir tāds ka nu kā es izskatījos, ja es jautāšu uz jautājuma, ko zin katrs skolnieks, … varbūt man tā paveicās, neviens mani nenodeveja.

  3. vai maksāt arī vairs neesam spējīgi,tikai apmaksāt.Nupat viena augsta amatpersona sūdzējās,ka nevar apmaksāt advokāta pakalpojumus.Ausis deg,klausoties un lasot.

  4. Kāpēc jāsaka – Mēs bijām aizgājuši tā kā uz teātri- Viņš ir tā kā mans draugs – Mēs tā kā paēdām – !!! Tad vai nu jā vai nē, bet nevis tā kā. Šī “tā kā” teikšana ir kā ļauna sērga, bet līdz šim neesmu manījis, ka kāds valodas speciālists par to uztrauktos. Gluži tāpat kā par Ka un Kad nemitīgo jaukšanu. Esmu vienīgi dzirdējis gudro specu prātošanu “Krustpunktā”, ka valoda, redziet, nemitīgi attīstoties…

  5. Nu vai tad šis” KONKRĒTAIS” skan labāk? Protams, protams, jo konkrētais taču ir no bagātās angļu valodas! Kur nu mūsu nabadzīgā latviešu valoda ar angļu valodu sacentīsies, tik neizteiksmīga, ka pat vienkāršākās lietas un darbības nevar pateikt! Varētu nosaukt simtiem, jā, jā , simtiem piemēru, kad vienkāršākie,ierastākie latviešu valodas vārdi tiek aizstāti ar anglicismiem. Cik pretīgi bija televīzijas pārraidē skatīties, kā visiem labi zināma valodniece vienaldzigi izdarija secinājumu par vistas gaļas”trimingu” Tā notiek, kad visi spēki tiek veltīti tikai cīņai ar riebīgo krievu valodu. Savas valodas sargāšanai un kopšanai spēka un gribēšanas pietrūkst. Brīžiem liekas, ka vislielākie latviešu valodas nīdēji ir tieši valodnieki, ierēdņi un deputāti .

  6. Jā , valoda ir jākopj, bet būtu gan labāk, kad būtu ko kopt. Pēdējā laikā veikalos, frizētavā un citur vairs dzirdama tikai krievu valoda. Turklāt no latviešu mutēm. Pircējs krievs izsakās latviski, tātad gatavs lietot un mācīties valsts valodu, bet pakalpīgais , iztapīgais latvietis to nepieļauj.
    Skumji, ka neapzināmies savas rīcības sekas.

  7. Kāpēc jāsaka “apmācīt”,ja var mācīt?

    • Tāpēc, ka arī apsveic, apbalvo, apmīļo, aprunā, apmelo – dara kādam par labu vai sliktu. Neieciklējies uz līdzībām ar krievu valodu!

      • jāmāca valoda,nevis jāapmāca runāt un rakstīt.Latvietis nevis apmācas,kā debesis,bet mācās.Apbrīnot,apmīļot,aprunāt u.t.t. var,bet ne jau apmācīties.

  8. Paldies,Kristapsona kungs! Atbildēt

    Vēl vakar valsts prezidenta amata kandidāts,Universitātes rektors ”šistēja” Latvijas televīzijā.Sāku skaitīt,kamēr apnika.Šistē” arī tagadējais prezidents un žurnālistu absolūtais vairākums.Trakas lietas…

  9. Kāpēc jāsaka “manīm”, ja ir “man”, kāpēc “ar manīm”, ja ir “ar mani”. Un tā runā arī TV un radio.

  10. Kāpēc jāsaka “pa lielam”,ja parasti publiskā vietā par to skaļi nesaka.

  11. Kāpēc jāsaka:,,pirmāmkārtām,,,ja var pateikt:,,pirmkārt,,…..

Draugiem Facebook Twitter Google+