Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. oktobris, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Satversmes priekšvārds un Satversmes pēcpuse (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Šie cilvēki, kas sakās ļoti mīlam demokrātiju, līdz ar dažādu pasugu kosmopolītiem, kuri nēsā latviskus uzvārdus, nav nomierinājušies. Viņi aizskaroši zvaigā par Latvijas vadošo juristu iecerēto “prebambulēšanu”, durstīgi noniecina priekšvārda nozīmi, tādējādi, akad. Stradiņa vārdiem runājot, izrāda savu “intelektuālo temperatūru”. Taču aiz bakstīšanas ar kartupeļu mizojamo nazīti ir vāji slēpta zobu griešana, ka Egila Levita darbs valstiskuma pamatnes stiprināšanā tiks novests līdz galam – pamatlikuma stumbrs iegūs valstiskuma jēdzienisko serdi, lai valsti nepārvērš par caurstaigājamu stacijas laukumu. Protams, ka “Saskaņas centrs”, tamlīdzīgi ložņas ir sabozušies, ka priekšvārda tapšanā tos nepielaiž vairāk kā skatīties pa atslēgas caurumu. Lai paciešas ar preambulas nodarvošanu. Sabiedriskā apspriešanā ikviens cilvēks ar īpašām vajadzībām, varēs piedalīties būtiskā dokumenta “iztulkošanā” ar saviem pātariem. Lai suņi rej, bet karavānai jāiet tālāk.

Levitam veļot akmeni, uzkrītoša ir latvisko partiju pasivitāte. Lai nepaliktu nenieka šaubu par preambulas rakstītāju spējām un viņi vēlreiz saņemtu apliecinājumu par mandātu atspoguļot neaizskaramo Satversmes kodolu, nacionāli noskaņotajiem spēkiem vajadzēja atkārtoti paust atbalstu, bruņojot dokumenta tapšanā deleģētos autorus. No politiķiem nav viedokļa stingrības par preambulas saturu, kuru šantažē un pūlas apgāzt, lai neteiktu, ka saeimieši uzgriezuši projektam muguru. Vēl būšot garas diskusijas, “iekš kam pastāv Latvijas valsts”. Te gan politiskā mamma juriste Āboltiņa varētu pārmest deputātiem bērnišķību, laipošanu vai prastu dumjību. Viņiem sen vajadzēja stāvēt sardzē, lai Satversmē neieved svešu kontrabandu, lai liepavotu neaizlej ar gudrona dīķa vielām. Ar priekšvārdu aktīvi jāiepazīstina pilsoņi, sevišķi tie, kuri, kā teica Pabriks, maz “dzīvojuši Eiropas politiskajā kultūrtelpā”, aizkavējušies sovetiskā nostalģijā.

Manuprāt, Satversmes preambulu kā ievadu jādarina īsāku, kodolīgāku, atstājot 3 – 4 ideoloģiski piesātinātos punktus, bet latvisko dzīvesziņu, rūpes par tuviniekiem labāk īstenot dzīvē, ne uz papīra.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Angļiem ir teiciens, ka pie pierast varot pat pie kāršanas, ja to darot pietiekami ilgi. Latvieši un to vēlētā valdība pēc 50 okupācijas gadiem, 20 gadus vēl dzīvo sarkanās miglas tvanā, kas apdraud domāšanu, kas izveidojusies apmēram tā, ka Maskava, kas par mums ir rūpējusies visu šo laiku, zinās atbildi. Un tauta ir pārliecināta, ka nekas nevar noiet greizi,jo pašu vēlēts Rīgas galva ir ar Maskavu nepārtrauktā kontaktā.

Draugiem Facebook Twitter Google+