Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. janvāris, 2015
Drukāt

Nesaka “balts”, nesaka “melns”. Rinkēvičs noraida aizdomas par pieļāvību attiecībās ar Krieviju (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs noraida aizdomas, ka Latvijas ārpolitika attiecībās ar Krieviju kļuvusi pieļāvīgāka, to neesot mainījusi arī nupat Maskavā notikusī tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Diplomātiski paziņojumi

Uz Kijevu un Maskavu ārlietu ministrs devās, pārstāvot Latviju kā Eiropas Savienības prezidējošo valsti, lai labāk sagatavotos ES ārlietu padomes sēdei, kura būs veltīta ES un Krievijas attiecībām. “Latvijas ārpolitiskā pozīcija attiecībās ar Krieviju nav mainījusies. Tie, kas vēlas pabļaustīties par pretējo, lai noskatās internetā manu un Lavrova preses konferenci,” teica ministrs, piebilstot, ka vizītē viņš rīkojies visas ES vārdā. Maskavā viņš esot palasījis Krievijas presi, kurā Latvija novērtēta kā viena no stingrākajām ES dalībvalstīm attiecībā uz Krieviju.

Preses konferencē abu valstu ministri izturējās diplomātiski, skaļi paziņojumi izpalika. “Sankcijas pret Krieviju var tikt atceltas. Tomēr mēs neredzam, ka Minskā panāktās vienošanās tiktu ievērotas. Ja redzēsim reālu progresu, tad var runāt par to atcelšanu. Sankcijas nav ES pašmērķis. Ja situācija [Ukrainā] pasliktināsies, var nākt klāt jaunas,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs, kā arī norādīja, ka Krimas aneksiju uzskata par nepareizu Krievijas soli. Atbildot uz kādas žurnālistes jautājumu, Rinkēvičs prokrieviskos kaujiniekus raksturoja kā “separātistus” – tas ir ar politkorektu nozīmi pielādēts jēdziens, jo netika izmantots nedz Latvijas presē un Ukrainas varas iestāžu lietotais jēdziens “teroristi”, nedz Krievijas propagandas mašīnas izmantotais “tautas zemessargi”.

E. Rinkēvičs uzsvēra, ka ES un Krievijas attiecību atslēgas punkts ir situācijas atrisināšanās Ukrainā. Vēlāk sarunā ar mani ministrs norādīja, ka sarunu process par situāciju Ukrainā ar Krievijas pārstāvjiem bijis smags, piemēram, atšķiroties Krievijas un ES izpratne, kur jābūt demarkācijas līnijai uz Ukrainas un Krievijas robežas. Ministrs sacīja, ka sarunas turpinās tā saucamajā Normandijas formātā, kurā piedalās Ukraina, Krievija, Vācija un Francija.

Atskaņo “veco plati”

Sergejs Lavrovs preses konferenci izmantoja, lai norādītu uz lietām, kuras tradicionāli “satrauc” Krieviju divpusējās attiecībās ar Latviju. Piemēram, viņš uzsvēra, ka sarunās ar ES pārstāvjiem darba kārtībā tiks iekļauts jautājums par “Waffen SS leģionāru heroizācijas” mēģinājumiem. Tāpat S. Lavrovs spriedelēja par to, ka savulaik arī nepilsoņi ir balsojuši par Latvijas neatkarību, bet tagad ir palikuši bez pilsonības un ir padarīti par “otrās šķiras pilsoņiem”. Uz šiem Lavrova pārmetumiem E. Rinkēvičš atbildēja, ka nepilsoņiem, kuri zina valsts valodu un Latvijas vēsturi, ir viegli naturalizēties. “Ir tādi nepilsoņi, kuri nevēlas naturalizēties, un arī tādi, kuriem pēc būtības to nevajag,” teica E. Rinkēvičs. Preses konferencē tika uzdots jautājums par “krievu pasauli”, uz ko S. Lavrovs atbildēja, ka tas esot koncepts, kas saistāms ar kultūras popularizēšanu, velkot paralēles ar Servantesa institūtu Spānijā un Gētes institūtu Vācijā. “Sarunās runājām par šo jautājumu un uzsvērām, ka esam dzirdējuši skarbāku traktējumu “krievu pasaules” konceptam, kur runa nav tikai par kultūru,” sacīja E. Rinkēvičs.

Viens no mērķiem, ko bija uzstādījis Latvijas Ārlietu ministrs, bija runāt par Krievijas kara lidmašīnu lidojumiem Baltijas jūras gaisa telpā ar izslēgtām ierīcēm, kas padara tās “neredzamas” pārējiem aviosatiksmes dalībniekiem. “Mēs paudām savu satraukumu par šo jautājumu, taču Krievijas puses atbilde bija, ka NATO lidmašīnas lidojot tāpat un ka par šo lietu mums ir jāmeklē kopīgs risinājums,” stāstīja E. Rinkēvičs. Pēc ministra domām, esošajā ģeopolitiskajā situācijā esot būtiski saglabāt sadarbības iespējas ar Krieviju, piemēram, terorisma apkarošanas jomā.

Daukšts: Rinkēviču neuztver kā vidutāju

Politologa K. Daukšta vērtējumā E. Rinkēvičs Maskavā netika uztverts kā ES preziedējošās valsts pārstāvis. “Ukrainas jautājumos Rinkēvičam gribējās būt par vidutāju, taču S. Lavrovs atbildēja, ka Ukrainas jautājums nav risināms Minskas grupas formātā vien, bet gan tā saucamajā Normandijas grupā, kurai ir lielāka nozīme,” vērtēja K. Daukšts. Viņaprāt, Krievija to uztvērusi kā vienas ES dalībvalsts viedokli, un īstā persona, pie kā vērsties Krievijas izpratnē, ir ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni.

Kā neveiksmīgāko sarunu daļu K. Daukšts vērtē diskusijas par drošības jautājumiem, jo par tiem nav bijis konkrētas atbildes. Lavrova un Rinkēviča tikšanās, pēc politologa domām, nav bijusi vieta, kur risināt vēstures un nepilsoņu jautājumus. Tomēr kopumā Daukšts E. Rinkēviča vizīti Maskavā vērtē pozitīvi, jo sarežģītajos informatīvā kara apstākļos no tās gūts maksimums.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lai nu taisnojas cik grib, tāpat katram ir skaidrs, ka šis biedrs nav tas kurš aizstāvēs latviešu intereses.

  2. Ne Rinkevičam tagad pārstāvēt Latviju un ES ārlietās,jo pēc” lepnā “paziņojuma skelets ministru ir stipri vien pārvērtis,sačokurojis visādā ziņā.Neredz it nemaz to “lepnumu”.

Draugiem Facebook Twitter Google+